Krustvārdu mīkla

--a/-e/-s!

Anna Marija Levi

--a/-e/-s!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
  • Saulīt, tu mani skumdini. Ulmanim bija Ulmanis. Un, ja viņam būtu sieva, viņa būtu Ulmanis. Un mana vecvecvecmamma bija Šarlote Suigosar, jo precēta ar Mikeli Suigosar. Dzimusi Skrabe! Jo viņas vecāki bij Stīna Skrabe un Johann Skrabe, zviedri.
    Šarlotei bija meitas! 5! Līdz precībām viņas bija Suigosar. Pēc kāzām jaunuves attiecīgi kļuva Auguste Briedis, Anna-Marija Zirdziņš, Adele Pētersons, Antonija Bērziņš un Milda palika Suigosars, vot.
    Un otrā galā bija Kepke! Gan Vilma Lonija Ērika Kepke (pirms tam viņas mamma bija Līze Ivankalns), gan Gustavs Kepke. Vilma Lonija Ērika Kepke apprecējās ar Aleksandru Dudatu, un kļuva par Dudats. Viegli redzēt, ka vairumā viņi nav latvieši, bet tie kas ir - tiem visiem ir uzvārdi vīr. dzimtē. Un juridiskajos dakumentos, piem. par mūsu mājas zemesgabala iegādi ir rakstīts, ka Annai-Marijai Zirdziņš (datīvā) ir tiesības rīkoties atsevišķi no vīra Eduarda Zirdziņš (ģenitīvā). Tātad uzvārdus vispār nelocīja. Paturēja vīr. dz. nominatīvā.

    Visi šie piemēri nav manis izdomāti, varu uzrādīt dokumentus datētus no 1880.-1939. ar šiem faktiem.
    • tu mani arī skumdini, ja "nelatviskgalotņoti" uzvārdi tev ir uzvārdi ar skaidrām latviešu galotnēm, taču tikai vīriešu dzimtē. kā jau minēju, manuprāt sieviešu kārtas galotnes arī bez padomju bubuļa būtu notikušas.
      • turklāt ņemot vērā, ka dienvidu un austrumu kaimiņos tas notiek uz nebēdu, gan jau -ovska, -ova un tml. paradigmas pamazām lauztu ledu
        • Bāc, kā igauņiem paveicies, skauž nereāli.
          • Vai ne, tieši tādu ierakstiņu es te ieķebīju pirms div stundām, bet mani iesauca irēne leimane pie sevis un kaut kas nokārās pēcāk. igauņiem arī šajā ziņā ir izdevies.
          • es, visu šito lasot, priecājos, kā mūsu ģimenei ir paveicies, nekādu bēdu. nu ja neskaita to, ka manu uzvārdu neviens nekad nav mācējis izlocīt pareizi ne ģenitīvā, ne datīvā, pa reizei arī manu vārdu izlokot nepareizi un padarot par sievieti tai pašā ģenitīvā vai datīvā.

            ā, un mammai, 1991. gadā saņemot LR pasi, pārcentīgā ierēdne gribēja iekabināt galotni "-a", pēc pāris minūšu lekcijas par 6.deklinācijas lietvārdiem nomierinājās.
Powered by Sviesta Ciba