Tomēr ir piemēri, kur labas gribas vien būs par maz. Man bija kursabiedrene, līdz 16 gadu vecumam viņu sauca Evija Knīss, viņa bija 30. gadu boksera Arnolda Knīša mazmeita. Bīstos, ka neviens konkrēti nezina, kā 30. gadu pasē šim kungam uzvārds bija ierakstīts - Knīss vai Knīsis, varētu būt, ka pēdējais no variantiem. Lai vai kā, Evijai 1991. gadā pienāca 16 gadu vecums un jaunatjaunotā Latvijas Republika viņas pasē ierakstīja Evija Knīse. Paralēli tam, viņas brālis dabūja pasi ar uzvārdu Knīss (saglabājās dzimšanas apliecībā ierakstītais), tēvu pārtaisīja par Knīsi (nominatīvs: Knīsis), māte bija Knīsa un vecmāmiņa - Knīss. Tātad mums ir vien ģimene, kurā visiem ir dažādi uzvārdi, t.sk. sieviešu dzimtiskotie - 3 dažādi varianti. Knīss, Knīse un Knīsa. Nav slikti!