Šonedēļ man tika dota iespēja izvēlēties, vai gribu analizēt grāmatu „Pēdējais orks”, vai izteikt savas pārdomas par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un Amerikas latvieša Aivara Sluča saraksti. Tā kā zinu, ka Aleksis Zoldners beidz vienmēr, kad pieminu Kristovski vai Tomu Jorku, tad viņam par prieku esmu izvēlējusies Kristovski. Šoreiz nevis par Kristovski vulgaris, bet par viņa it kā saraksti ar Amerikas latvieti Aivaru Sluci, kas apvienojis daktera un nacista profesijas. Ģirts Valdis Kristovskis savu karjeru uzsācis kā ganu zēns, tad par savu spēku, drosmi un gudrību apbalvots ar aizsardzības ministra posteni, pēcāk strādājis Eiroparlamentā, tad kādu laiku pavadījis bezdarbnieka statusā, bet tas nenozīmē, ka tajā laikā viņš bijis dīkdienis – Kristovska kunga hobijs ir bijis darbs Rīgas domē, konkrētāk – armijas disciplīnas ieviešana. Tagad, uzsākot Rīgas domes sēdes, visiem jālīdzinās, 15 reižu jāpiepumpējas un jānokliedz, ka gods kalpot Latvijai. Tātad dotais solījums ieviest armijas disciplīnu ir izpildīts, tāpēc veiksmīgajam politiķim jāķeras pie citiem darbiem – nav nekāds brīnums, ka tieši viņš kļuvis par ārlietu ministru. Tiesa, Ģirts ir tik talantīgs un erudīts, ka viņš varētu pildīt jebkura ministra pienākumus, ko laikā no 2.oktobra līdz 2.novembrim mēģināja arī panākt. Diemžēl ieņemt visu ministru amatu neizdevās, gan jau pēc gadiem tuvredzīgā latviešu tauta sapratīs, kāds tas bijis zaudējums. Par Jēzu jau arī savulaik daži teica, ka viņš ir lohs, bet beigās izrādījās, ka viņš ir vislabākais. Kristovska dzīves stāstā ir skaidri redzamas paralēles ar Jēzus Kristus dzīvi, tāpēc turpmākajā tekstā saukšu viņu par Jēzu Kristovski. Šobrīd Jēzus Kristovskis it kā ir nonācis neērtā situācijā – pietiek.com ar Lato Lapsu priekšgalā vēsta, ka noticis šausmīgs noziegums. Kristovskis piekrītot dakterim Slucim par to, ka krievus nevar ārstēt tikpat gādīgi kā latviešus - tā vismaz stāsta virsraksts. Izlasot vēstuļu pāri, top skaidrs, ka iepriekšējā teikumā minētais spriedums ir balstīts uz diviem teikumiem, kas izrauti katrs no sava konteksta. Tas ir tā: es saku, ka mans draugs Sergejs ir brīnišķīgs cilvēks, es zinu, ka vienreiz pirms pieciem gadiem viņš uzkāpa uz kājas blakus stāvošam bērnam, pēc Lapsas loģikas sanāk, ka man riktīgi patīk vardarbība pret bērniem, Sergejs taču vienreiz uzkāpa uz kājas tam bērnam. Lai cik ļoti es Kristovski uzskatītu par bļodlaižu un puskoka lēcēju, šāda faktu interpretācija vairāk pasaka par raksta autoru, nevis Mūsu Kungu Jēzu Kristovski. Manā rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko varētu apgalvot ar simtprocentīgu pārliecību, bet sarunas pie krogu galdiem man atklājušas, ka visticamāk šīs divas vēstules vispār nav savstarpēji saistītas. Tātad Jēzus atbildes vēstule vispār ir attiekusies uz pavisam citu Sluča ziņu. Par to liecina kaut vai apstāklis, ka nacistu dakteris savā vēstulē uzrunā Ingvaru, bet, kā jau minēju, Kristovskis ir Jēzus, nevis Ingvars. WTF, kas tas vispār ir - paņemt divas savstarpēji nesaistītas vēstules un pateikt, ka tās sader kopā? Ja tas tiešām tā ir, tad Lato Lapsas galvā ir tā pati bīstamā viela, kas parādījās Jāņa Dombura galvā mirklī, kad viņš uz savu raidījumu uzaicināja Baibu Sipenieci. Iedomājaties, ka kāds ļaunprātis Bonijai pasaka, ka Klaids viņu krāpj. Klaids uzzina, ka šādi meli ir izplatīti, tāpēc viņš uzreiz dodas pie Bonijas un pasaka, ka nav viņu krāpis. Tā viņi dzīvo laimīgi. Tikpat vienkārši varētu būt arī šoreiz – Lapsa samuldējis, Kristovskis pasaka, ka tie visi ir māņi un pesteļi. Taču tā vietā, lai izskaidrotu situāciju, viņš apvainojas un uzreiz nesniedz nekādus komentārus. Tikmēr ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā cilvēki domā, ka Latvijas ārlietu ministrs ir nacists, bet viņš neceļ ne ausu, vienkārši apvainojas. Vēl viena lieta – abi vīri runā par latvietību, par to, kā latviešiem jāturas kopā, jāneliecas krievu priekšā, jāciena latviešu valoda. Ceru, ka jaunā Saeima pieņems likumu, kas aizliegs tēlot baigo nacionālistu, ja nejēdz rakstīt un runāt bez valodas kļūdām. Abi – gan Kristovskis, gan dakteris – raksta apmēram tikpat labi kā vidējais Rīgas 90.vidusskolas septītās klases skolēns. Es, piemēram, neticu nevienam cilvēkam, kas runā par Raini, dainām un štovētiem kāpostiem, bet neprot pareizi lietot komatus. Kristovski, Sluci, izlasiet latviešu valodas rokasgrāmatu „Palīdzi, māsiņ!” un tad sieniet sev ap biksēm Lielvārdes jostu!

esmu dziedājusi korī un gājusi mūzikas skolā, kur mana speciālitāte bija dziedāšana, tostarp arī solodziedāšana. esmu darbojusies teātra studijā, tāpēc šo to jēdzu no priekšnesumu veidošanas. esmu gadiem ilgi mācījusies publisko runu, tādēļ drīkstu uzbraukt baibai sipneiecei par nemitīgo bļaustīšanos. galu galā esmu mūzikas žurnāliste, tāpēc veltīt vienu texxxtu TV3 šovam "dziedi ar zvaigzni" ir mans pienākums. šoreiz - par ceturtdaļfinālu. tātad par to reizi, kas nebija vakar, bet bija vēl pirms nedēļas. esmu dzirdējusi, ka valters krauze vairs nevada šovu, jo lietuviešu producentiem nepatika, ka viņš neuzvedas tāpat kā žūrijas loceklis andris bērziņš, kurš agrāk bija normāls aktieris, bet tagad visu laiku taurē. tāpēc labi, ka viņa vietā nākusi baiba sipeniece, kas visu laiku mauro un pieļauju ļoti rupjas latviešu valodas kļūdas.

jau pašā sākumā gribu pieminēt, ka baibu sipenieci uzskatu par stulbāko cilvēku latvijas šovbiznesā. jau pašā raidījuma sākumā viņa pati spēja dot iemeslu manām antipātijām, veltot dzejoli žūrijai:
četri klibi vagariņi
tur - aiz mežmalītes - tup,
visiem četriem pātadziņas
ar ledutiņu apsalušas
Jums nešķiet, ka šis dzejolis ir tizls? man, piemēram, šķiet. žūrijas locekļi nebija paspējusi pateikt vēl neko, kad baiba jau bija paspējusi nospriest, ka "var redzēt, ka žūrija ir cieta un principiāla". ja šādu secinājumu var izdarīt, pirms žūrija ir pateikusi kaut vārdu, tad vienīgais, kas ir ciets, ir sipenieces pauris. lai kaut drusciņ pietuvotos šova uzbūvei un baibas prikoliem, ik pēc rindkopas pieteikšu reklāmas pauzi tā, kā to dara baiba sipeniece.

balta nāca tautu meita
kā ar sniegu apsnigusi,
nav ar sniegu apsnigusi,
tikai grib paskatīties "REKLĀMU"!

pirmie uzstājās dziedātāja liene bronuša (tas pats, kas liene šomase) un mārtiņš burke-burkevics, kas ir mācītājs, kas vienmēr staigā džinsos. mārtiņam tiešām daudz ko rubī no mūzikas, jo viņa mīļākie komponisti ir "daudz", bet mīļākās latviešu dziesmas ir "visas" - ļoti izmeklēta mūzikas gaume. pirmā dziesma, ko izpildīja pāris, bija laika dziesmiņa, kurā jālaiž, lai pulkstenis iet. vidējā žūrijas sniegtā atzīme bija 9, bet es priekšnesumam dodu 5 balles, jo priekšnesuma nebija. abi stāvēja un dziedāja augstajā kalnā. mugurā bija benžu prikidi. laikam tāpēc, ka abi - gan laiks, gan bende - tuvina nāvei. abiem telpās bija saulesbrilles. otro pāra izpildīto dziesmu neatceros, bet mūsu mopsis frīda sāka riet, ko tādu izdzirdot. sapratu, ka mārtiņš, ļoti iespējams, ir sūdīgs mācītājs, jo runājot never vaļā muti. tieši tā - viņš dziesmu norunāja, tāpēc īpašs bija mans pārsteigums, kad žūrijas dalībniece un dziedātāja kristīne zadovska uzteica viņa dziedājumu.

andri bērziņ, andri bērziņ, redz, kāds man vecs lakatiņš. negribi nopirkt jaunu? nezini, kā atrast? paskaties "REKLĀMU"!


otrs pāris bija aktrise aija dzērve un esnevarusaprastkas atis auzāns. auzānam bija džinsas un viņi izpildīja instrumentu dziesmu "zemeslodes", visu laiku skatoties tālumā kā jau pieklājīgā ziemeļeiropas indie kinofilmā. kamēr teterovskis iebilda pret izvēlēto tonalitāti, tikmēr grēviņš tviterī taisīja škandālu par to, ka dziesma izmantota bez autoru atļaujas. kaut arī gan jau bon džovi dziesmas ir izmantota bez mākslinieka atļaujas, jau nākamajā dienā par to bija izveidots raksts un škandāls portālā mango.lv.
otra pāra izpildītā dziesma bija tāda, kuru visi uzskata par latgaliešu dziesmu, bet patiesībā tā ir no bauskas. tāpēc šeit ir vietā tematiskais dzejolītis:
par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts.

bauska nu gan ir traka pilsēta. no turienes nāk arī labākās "REKLĀMAS"!


dziesma bija par nāvi un atis auzāns pats laikam nav jaunais aktieris, bet viņam bija grūtības to visu nodziedāt ar jēdzīga cilvēka sejas izteiksmi. tas bija tikpat grūti kā wannabe cool aktieriem izrunāt vārdus "debesis", "mīlestība", "ģimene", "bērni", "dzimtene".
šim un iepriekšējam pārim kopīgs tas, ka abos ir salikti milzīgi džeki ar sīkām meitenēm. protams, dzīvē tā gadās, ka nesaderīga izmēra cilvēkiem sader viss cits un viņi var sadraudzēties vai pat nopisties, bet, ja tas ir šovs, tad ir negodīgi pārus salikt tā, ka vienā ir kaut kāds disonanses etalons, kamēr citi izskatās normāli.

par laimīgu tas sevi sauc,
kas brauc no bauskas nepiekauts
un noskatās "REKLĀMU"!


trešais pāris - dziedātāja evita zālīte un hokeja ārsts jānis kvēps. vienmēr prieks redzēt jāni kvēpu, jo tas nozīmē, ka viņš ir nodzīvojis vēl vienu nedēļu. jānis kvēps ir ļoti vecs, un varbūt tieši ieaudzinātā beznosacījuma cieņa pret veciem cilvēkiem liek žūrijai nemitīgi sajūsmināties par viņa sasniegumiem, kaut arī nekā kruta tur nav. angļu valodas izrunas ziņā viņš ir līderis (pie šī mopsis gandrīz apkorķējās) - ja šobrīd tiek veiktas sarunas ar UNESCO par manas krievu valodas iekļaušanu pasaules kultūras mantojumā, tad pie viena vajadzētu parunāt par kvēpa kunga angļu valodu. kopā mēs gāztu kalnus. pēc kvēpa kunga dziedājuma tika nospriests, ka viņš esot frenka sinatras brālēns. var jau būt, jo tas, ka cilvēku asinīs rit līdzīgas šnites asinis, nenozīmē, ka viņiem būtu kādas kopīgas īpašības vai prasmes (par to ir arī mana otro reizi izlasītā grāmata "pēdējais orks"). savā aforismu kladītē pierakstīju arī andra bērziņa atziņu: "sliktas mūzikas nav!" mīļo andri bērziņ, padod ziņu un Tavā dzimenē uzspēlēšu slikto dziesmu setu! nika matvejeva vietā šovā bija ieradusies vinnija pūka lelle, kas arī izteica viedokli par redzēto. tas man atgādināja kādu sunīti, kuru reiz saimnieks centās sazvanīt, lai uzzinātu, vai viņš gribēs apēst suņu barību, ko mans mopsis izbrāķējis (tāpat kā anete savā teātra recenzijā visu laiku piemin mani, tāpat es nebeidzu gvelzt par mopsi). pēc otras abu dziedātās dziesmas pianists kristaps krievkalns atzina, ka beidzot redzējis, ka jānis kvēps beidzot izjūt sporta asins garšu. domāju, ka sporta ārsts no visiem tur esošajiem ir bijis pirmais, kas šādu garšu jutis. otrā dziesma bija "papu, saki mammai pats", kur uz skatuves uznāca arī brūtgāns, par kuru papam mammai bija jāsaka pašam. priekšnesumā piedalījās arī mūsu mopsis, kurš skrēja pie dzīvokļa durvīm, jo droši vien domāja, ka drīz pie durvīm būs mans džeks.

zvaniņš skan, zvaniņš skan,
andris bērziņš ir nopircis man jaunu lakatiņu.
mārtiņ freimani, tu man skaties,
tu man skaties "REKLĀMU"!


ceturtais pāris bija aktrise veronika plotņikova, dziedātājs marts kristians kalniņš un inovācijas. viģikā pirms dziesmas marts kristians kalniņš minēja, ka veronikas plotņikovas mīļākā dziedātjā ir edīte pjafa. tas likās mīļi, jo reiz kāds džeks sacīja, ka es esmu kā edīta pjafa - maza un ar spēcīgu balsi. abu balodīšu uzstāšanās bija bezprecendenta gadījums. lai nodrošinātu veronikas klātbūtni laikā, kad viņa atrodas viesizrādē ventspilī, tika izmantots teletilts, kas man atgādināja kādas radiostacijas dīdžeja reiz izteikto piedāvājumu man vadīt raidījumu caur skaipu. veronika neizmantoja skaipu, bet gan teļļuku. tiesa, jautājums par to, vai rīsus un debesmannu ir pelnījuši abi dziedātāji, vai tomēr tehniskie cilvēki, paliek atklāts. otra pāra izpildītā dziesma sākās uzreiz pēc reklāmas pauzes, un tiešraidi baiba sipeniece iesāka ar: "nav mikrafons martam!" viņa nebija ievērojusi, ka uz skatuves stāv siņķiks bez jātnieka un ar miķīti, kam marts tūliņ pieies klāt. otrajā dziesmā veronika vairs nebija teļļukā, bet gan vinila platē. var uzskatīt, ka viņai bija izdevies būt divās vietās vienlaicīgi. es arī tā esmu darījusi. tāds nu ir tas šovbizness!

kā sniegi kalnu galotnēs
lai mūžam balti būtu mēs,
pirmas saules jau tie iedegas
un noskatās "REKLĀMU"

mana brāļa uzdotais jautājums par to, kur paliek žūrijas vērtējums, paliek neatbildēts. šovu pameta liene bronuša ar mācītāju džinsās mārtiņu burki - burkevicu, kura pēdējais vārds šovā, protams, bija "āmen". ja Jūs būtu noskatījušies visas reklāmas, kas ievietotas šajā ierakstā, iespējams izjustu, cik garš un samocīts ir šovs. pēc stundas un divdesmit minūtēm katrs pāris bija nodziedājis 1 dziesmu. tātad kopā 4 dziesmas, kas diez vai ir aizņēmušas vairāk par 20 minūtēm. viss pārējais bija joki, reklāma un sarunas par baibas sipenieces drausmīgo frizūru. pirms pāris dienām es braucu mašīnā, kurā man vairākas reizes uz galvas uzlidoja krievu žurnāls "snobs", kas varbūt varētu būt par mani, bet, ja godīgi, man ļoti gribētos tādu humora izjūtu, lai varētu smieties par šādiem jokiem. bet es, bļaģ, nesmejos pat par flight of the concords.

paldies visiem, kas balsoja, atalgošu Jus bagātīgi ar "REKLĀMU"!

Vakar vakarā ar Elīnu vienbalsīgi vienojāmies, ka textu nodošanas termiņš var tikt pagarināts līdz šodienas pēcpusdienai, jo svētdienas vakarā mēs piedzērāmies un atgriezāmies mājās tikai astoņos no rīta, tā kā tas ir pietiekami liels attaisnojums. Ar Daci mēs ne par ko nevienojāmies, jo viņa uzskatāmi mūs ir sākusi ignorēt, izrādot pilnīgu necieņu gan textiem, gan katrai no mums personīgi.

Šoreiz savai analīzei esmu izvēlējusies rakstnieka Semjuela Lī Beketa lugas "Gaidot Godo" iestudējumu K-sunī, kuru apmeklēju sestdienas vakarā pirms jau pieminētajām izklaidēm kopā ar Elīnu. Šī luga, kas, kā tikko izlasīju, tiek pat saukta par 20. gadsimta pašu svarīgāko lugu, man saistās jau ar vidusskolas laiku, kad skolotāja kādā literatūras stundā uzdeva katram klusām pie sevis izlasīt šī darba fragmentu, kas atradās literatūras grāmatā. Mēs ar Elīnu (cik reizes es vēl viņu te pieminēšu?) nolēmām, ka, izpildot norādījumu "katram klusām pie sevis", nav iespējams tik labi visu izprast, tāpēc sākām lasīt lomās. "Gaidot Godo" galvenie varoņi Vladimirs un Estragons jeb Didī un Gogo savā starpā sarunājas īsos un ašos teikumos, tā kā pats fragmenta vizuālais izskats jau paredzēja, ka iespējami pamodīsies vēlme lasīt to skaļi kopā ar vēl kādu, ja tāds atrodas blakus. Šķiet, jau toreiz nolēmām, ka luga ir par mums, un tāpat kā citiem ir visādas "savas dziesmas", kuru skanēšanas laikā ne tikai zīmīgi saskatīties, bet arī teikt: "atceries?", mums ar Elīnu (4. reize) bija savs literārais darbs. Pie tam tik nozīmīgs visā pasaules literatūrā. Aplausi!

Otreiz ar šo darbu saskāros augstskolā, kad dramaturģijas pasniedzējs bija uzdevis šo darbu analizēt kopā ar vēl kādiem padsmit darbiem. Analizēt tik daudz lugu bija tiešām noriebies, tāpēc par "Gaidot Godo" atrakstījos ar parastajiem: "baigi absurdi, Godo vārds baigi līdzinās vārdam "God" pa angliski, komiskajos dialogos ietverta lielā pasaules traģēdija utt.". Pasniedzējs bija pierakstījis klāt, ka vajadzēja izvērstāk un kā tur vēl. Nu, vārdu sakot, tikai gribēju teikt, ka manas attiecības ar šo darbu ir tik senas, ka nevarēju neapmeklēt teātra izrādi, un nepieminēt šo faktu arī savā personīgajā dienasgrāmatā - textos.

Domājams, ka aptuveno saturu Jūs jau visi zināt, jo tas, kā jau minēju, ir ļoti svarīgs darbs 20. gadsimta literatūrā. Ja nu nē, tad Gogo ar Didī, kurus izrādē spēlēja slavenie latviešu komiķi Jānis Skutelis un Varis Klausītājs, ir nabadzīgi džeki, kas katru savas bezjēdzīgās dzīves dienu īsina pie koka, gaidīdami Godo, kurš tā arī nekad neatnāk. Gogo ir tāds niķīgs, viņam ir garlaicīgi, un besī visu laiku gaidīt to Godo, tomēr viņš nespēj pamest Didī un doties prom un kaut ko iesākt pats uz savu galvu. Didī atkal ir tāds cerību pilns, viņš tic, ka Godo kādreiz ieradīsies, un tad pasaule ap viņiem mainīsies. Nu, gluži tā kā mēs ar Elīnu (5.tā reize). Ik pa laikam abi apsver iespēju pakārties, izšķirties, apēd kādu burkānu vai redīsu (redīsu gan neviens beigās neapēd, jo Gogo uzskata, ka redīss ir pārāk melns, lai to ēstu, viņš ēd tikai sārtos, lai gan, manuprāt, nabadzīgajiem taču nevajadzētu paturēt tiesības izvēlēties pārtiku), un apmainās ar dažādām frāzēm, no kurām daudzas iespējams izraut no konteksta un ierakstīt savā atziņu blociņā. Piemēram, "cilvēks vienmēr vainos zābaku kaut vainīga ir kāja" (citāts gan varētu būt neprecīzs).

Izrādes gaitā viņiem pievienojas vēl divi varoņi Poco un Lakī, ko attēlo seriāla Ugunsgrēks bijušais varonis, Valmieras Drāmas teātra aktieris, Māris Liepa, un slavenais latviešu aktieris, kas komentārus neprasa, Juris Strenga. Poco ir bagātnieks, kas savu kalpu Lakī ved aiz striķa un slikti pret viņu izturas, bet, kā atklājas vēlāk, tieši Lakī ir tas, kurš it kā negrib pamest Poco, lai gan ir gandrīz jau miris no pārguruma. Lakī (tā kā Lucky pa angliski) viņu it kā sauc tāpēc, ka viņš ir vislaimīgākais, jo ir vienīgais, kas neko negaida.

Vienmēr brīnos, ko tikai teātra kritiķi nespēj saskatīt tajās izrādēs, tāpēc bailīgi pie paša uzveduma ķēros tik vēlu. Protams, ar nepacietību gaidīju, kā režisore Baņuta Rubess būs šo lugu atrisinājusi darbībā, bet nekā pārsteidzoša tur tā arī nebija. Minimālas dekorācijas (skatuves fonā attēlota glezna ar ceļu, kas aizsteidzas tālumā, un vienu vientuļu koku tā malā), ļoti smuki tērpi un aktiermeistarība, runājot Semjuela Beketa tekstus. Nu labi, teksti laikam bija drusku izmainīti, iespējams kaut kā nedaudz pielāgoti mūsdienām un individuāli interpretēti, jo grāmatā, kā jau zināt, nevar izlasīt intonācijas, pauzes, uzsvarus un tamlīdzīgas lietas. Domāju, ka Jānis Skutelis bija ļoti laimīgs, jo loma bija viņa jau improvizācijas teātrī izstrādātajam un šķietami arī ikdienas uzvedībā piemītošjaam klauna tēlam ļoti atbilstoša. Bija aizraujoši skatīties uz nevarīgo Juri Strengu, kurš tika vadāts ar striķi ap kaklu, dažkārt piekauts un apsaukāts par cūku un lopu. Mani personīgi ļoti iepriecināja regulārā it kā bojāaiziešana, kas panākta ar kurstību, kurā kakls strauji vairs nenotur galvu, kā vecajās filmās, kurās tāda nomiršana bija kā etalons nāves attēlošanai. Varbūt taisnība kritiķim vārdā Enģelis, kura recenzijā nejauši ieskatījos šorīt, ka tāpat kā pēdējos gados tapušajās izrādēs Londonā un Ņujorkā, bija uztaisīta baigā komēdija, ignorējot (tā kā to māk arī Dace) lugas varoņu milzīgo traģēdiju. Taisnība tāpēc, ka lugu vēroju ar diezgan lielu interesi, dažkārt arī mēdzu iesmieties, tomēr mana uzmanība nebija simtprocentīgi sasaistīta, ik pa brīdim manas domas aizklīda neceļos, un nekādu lielo garīgo spriedzi un kur nu vēl katarsi nepiedzīvoju.

Kad beidzās pirmais cēliens biju pilnīgi pārliecināta, ka lugai gals un jāiet ballēties, tomēr aktieris-puika, kuru nepieminēju, jo viņa loma izrādē bija diezgan nenozīmīga, ziņoja, ka gaidāms vēl 20 minūšu starpbrīdis. Mana mamma izšķīrās par to, ka viņai šī izrāde ir beigusies, un devās prom, bet es paliku, jo man doties prom nebija nekāda pamatota iemesla. Starpbrīža laikā mēģināju atcerēties, vai tad lugā notika vēl kaut kas, un tā kā atmiņā atsaukt neko neizdevās, nolēmu, ka tā būs režisores interpretācija par iespējamo lugas tālāko attīstību. Uzgleznotajam kokam dekorācijās tika pieliktas dažas lapas, kas viesa cerību par to, ka izrādē parādīsies kaut kāda cerība, kas liks skatītajam doties prom ar ticību šai dzīvei, valstij, sabiedrībai un pašam sev. Diemžēl otrajā cēlienā būtiskas izmaiņas nenotika, un Gogo ar Didī devās vienīgajā glābiņā no bezjēdzīgās dzīves - miegā - , vienojušies, ka tad, ja Godo neatnāks arī nākamajā vakarā, abi ņems un pakārsies.

Labi, šādas tādas lietas otrajā cēlienā varbūt arī atklājās, jo Poco atnāca atkal, viņš bija pēkšņi kļuvis akls, bet Lakī - mēms, un abi neatcerējās, ka būtu Gogo ar Didī satikuši iepriekšējā dienā. Otrreiz atnāca arī mazais puika, lai paziņotu, ka Godo atkal neieradīsies, bet noteikti atnāks nākamajā vakarā, un tieši tāpat neatcerējās, ka būtu nācis jau iepriekšējā dienā, un vairs nebija skaidrs, cik no tā visa ir noticis Didī galvā, jo arī viņa draugs Gogo parasti no abu piedzīvojumiem atcerējās visai maz. Lai gan viņš to attaisnoja, sakot, ka vai nu lietas aizmirst uzreiz vai atceras visu mūžu. Bet tā arī nesapratu, cik no tā otrā cēliena bija Rubess un cik Bekets, un man nav mājā attiecīgā literārā darba, kur palūrēt.

Kopumā - ļoti absurdi. Tik absurdi, ka pat pats lugas autors Semjuels Lī Bekets par šo lugu ir teicis, ka nesaprot, par ko tā ir, tikai skaidri zina, ka lugas varoņi valkā katliņu cepures. Tāpēc iesaku noskatīties/izlasīt tiem, kam patīk katliņu cepures.

Vakar Anete Konste un Elīna Kolāte, katra savās mājās skatoties šovu "Dziedi ar zvaigzni", skaitījušas sekundes līdz mirklim, kad būs skaidrs, ka Dace Jaunupe nav bijusi spējīga nodot savu texxxtu līdz svētdienas beigām, kas ir noteiktais termiņš. Tas nozīmē, ka Dace šonedēļ iet uz Andrejostas šmigas autletu un pērk Žubrowku, kuru iztukšos visas Latvijā esošās texxxtu autores. Domājams, ka līdz ar Žubrowkas pišanu radīsim gan zīmogu, gan oficiālus noteikumus texxxtiem, lai izvairītos no iepriekšējās sezonas situācijas, kad daļa autoru absolūti ignorēja iekrātos parādus, gan gaidāmos darbus. Nezinu pat, par ko vairāk žēl. Savus ieteikumus noteikumiem disciplīnas nodrošināšanai varat arī ieteiks Jūs, lasītāji. Gaidām priekšlikumus arī no ārštata autores Sandras Mētras.

mīlestībā-
Jūsu texxxti

Labdien.

Sasveicinājos, jo šī ir mana absolūtā debija texxxtos. Turpmāk tas, protams, neatkārtosies, jo pēc būtības es neesmu tāds cilvēks, kas sveicinātu citus.

EK man šonedēļ deva diezgan plašu amplitūdu izvēlei, par ko rakstīt. Viena no tēmām bija jebkura teātra izrāde, ko esmu redzējusi pēdējā laikā, bet tā kā es ļoti intensīvi apmeklēju teātri, izvēle bija starp piecām izrādēm - 7 Fausti, Amizants gadījums, Otello, 5 vakari un Melnais piens. Tā kā domāju, ka foršāk ir rakstīt par seksu, nekā par teātri, šoreiz priekšroku esmu devusi iespējai analizēt atvērumu no Dzaihunas Šeņas grāmatas "Dziedinošais SEKSS Iņ un Jan metode" ar apakšvirsrakstu "Kā saglabāt mūžīgu jaunību un gadiem ilgi baudīt debešķīgu seksu" desmitās nodaļas "Astoņi palīdz", kas vēsta par paņēmieniem sievietes dziedināšanai. Ar šo grāmatu, kas, kā esmu pārliecināta, vispār nepieder man, ar EK un viņas māsu niekojāmies, kamēr gaidījām latviešu kulta seriālu "Prāts un instinkts", kas tāpat kā šī grāmata ir par sievietēm un seksu.

Man, piemēram, mājās nav tādas ierīces kā skaneris, tāpēc nāksies vienkārši īsumā Jums pastāstīt par to, ko vēsta šis texxxts. Proti, tur aprakstīts, kādu palīdzību iespējams sniegt sievietei, kas cieš no sāpīgām menstruācijām. Tiek minēts arī iemesls, kādēļ viņa varētu tik ļoti ciest - vienas no enerģijām (iņ vai jan) sievietei ir par daudz. Pieminēto enerģiju sakrāt vairāk nekā vajadzīgs iespējams esot ilgstošā saskarē ar ārējās vides apstākļiem, ko grāmatas autors/autore (Jūs pēc vārda sapratāt dzimumu?) ir raksturojis/usi kā aukstus (sniegs, -30 grādi, melones, saldējums, tēja ar ledu) vai karstus (saule, pludmale, vasara, pikanti ēdieni, šokolāde, rieksti, kafija). Tā rezultātā sieviete kļūst kūtra un salīga vai arī nemierīga un svīst. Šīs enerģijas tāpat kā visu citu dzīvē ir iespējams samērot, un kas gan cits šim nolūkam der labāk kā sekss!

Tomēr šajā gadījumā seksa mērķis nav tik ierastais ceļš uz baudu (lasi - orgasmu), bet gan dziedināšana, tāpēc arī noteikumi ir citi - gūt baudu ir pilnībā aizliegts. Recepte ir pavisam vienkārša - konkrētā pozā (pāris guļ uz sāniem viens otram pretim. Sieviete apvij kāju ap partnera cisku. Viņš ievada dzimumlocekli makstī un pēc tam to izvelk ārā pavisam 18 reižu peč kārtas) jāpišas divas reizes dienā 15 dienu garumā.

Viena lieta, kas man nav saprotama - uz cik ilgu laiku sieviete tiks dziedināta. Ja nu viņai nav iespējams izvairīties no regulāras aukstās vai karstās enerģijas uzkrāšanas pāri mēram, tad cik bieži ar šādu fizkultūru pārim nāksies nodarboties. Ja to menstruālo sāpju mazināšanai nepieciešams darīt ik pēc pāris mēnešiem, vai tiešām tas ir to vērts?

Papildu skaidrojumā zem attēla, kurā redzama svarīgā poza, pieminēts tas, par ko Jūs visi varbūt arī iedomājāties - partneros modīsies vēlme pēc dzimumakta (tātad tā dziedināšana nemaz netiek uzskatīta par dzimumaktu) - , bet šādam kārdinājumam kategoriski nedrīkst ļauties, jo tad visas pūles vējā. Tā kā tad, ka dzer antibiotiku 7 dienu kursu, bet piektajā dienā salūzt un sadzeras šņabi.

Lai nu kā liekas grāmatas autoram, man tomēr šīs darbības vairāk atgādina dzimumaktu nevis dziedināšanu, un par visu vairāk satriec nevis tas, ka abi partneri visdrīzāk uzbudinās, tomēr nesasniedz kulmināciju, jo pieņemu, ka varbūt, izlasot grāmatu un esot ļoti apņēmīgs, vīrietis tiešām var apgūt ejakulācijas aizturēšanas prieku, bet gan visa šī monotonitāte (ir tāds vārds). Kā daļa no ierastā dienas režīma - "Celšos 7:30, uzēdīšu ko vieglu brokastīs, 15 reižu ievadīsim manī dzimulocekli, ieskriešu dušā un braukšu uz darbu". Var jau būt, ka pēc ilgiem treniņiem un šādas pārim abiem pieņemamas filozofijas regulāras piekopšanas uz to visu iespējams noraudzīties pavisam citādi, bet tad, ja ar šādu metodi sāpīgas menstruācijas censtos ārstēt tāds cilvēks kā es un kaut kāds tāds līdzīgs kā mans draugs, varētu notikt arī pilnīgas šausmas. Šī monotonitāte (atkārtoju - ir tāds vārds) varētu izraistīt pilnīgu seksuālas intereses zudumu.

Vēl domāju, vai gadījumā, ja vīrietis īpaši negrib piekrist šādai dziedināšanai, bet sieviete ir aptrakusi ar to grāmatu un savām ikmēneša sāpēm, un baigi grib izmēģināt - vai nevar darīt tā, ka vīrietis ievada tās 18 reizes, un tad sieviete izdara tādu trakulību, ko sev atklājusi Kombuļu Inese, un sniedz viņam orālu baudījumu. Jo sieviete diez vai šādā veidā var sasniegt nevēlamo orgasmu. Un vai kaut kad starp abām dziedināšanas reizēm drīkst piedzīvot arī kādu seksa reizi, kādās pozās vēlas un ievadīt cik reižu vēlas. Te tikai varu apgalvot to pašu, ko Māra Zālīte un Imants Ziedonis - "To mēs nezinām."

Nu jā, tas viss tādā normāla eiropieša, kas dzīvo vairāk vai mazāk kristīgās tradīcijās, skatījumā varētu likties kaut kādas pilnīgi jocīgas šausmas. Pie tam vēl bildēs pie rakstiem, lai tas viss liktos ticamāk, ir nevis paši ķīnieši, bet gan normāli baltie cilvēki. Man ir baigais šoks, jo tur ir vēl visvisādi tamlīdzīgi padomi.

Iesaku izlasīt visiem, kam ir sāpīgas menstruācijas. Varbūt, ka noder.

šonedēļ dace jaunupe man lika izvēlēties starp diviem ar seksu un vagīnām vairāk vai mazāk saistītiem rakstiem. viens par to, "kā kombuļu inese iepazīst orālos priekus", otrs par "pasaulē lielāko vagīnu". neviens no tematiem - nedz kombuļu inese, nedz vagīna - nav nekāds jaunums. senākos laikos dace jaunupe še pat izklāstījusi savas domas par faktu, ka "kombuļu inese iemīlējusies nēģerī", kā arī, hmm, pieskārusies "vagīnai". tātad var uzskatīt, ka kombuļu inese un vagīna ir daces lauciņš, kurā mēģināšu ielīst es.
starp abiem piedāvātajiem rakstiem izvēlos to, kas stāsta par kombuļu inesi, jo rakstā par it kā lielāko/dziļāko vagīnu nav minēts skaitlis, kas raksturotu šīs vagīnas izmērus, un man liekas nepieņemami kaut ko nosaukt par lielāko, bet nebalstīties uz kaut kādiem mērījumiem. tikpat labi arī es varu paziņot, ka mana vagīna ir ne tikai dziļākā, bet arī gudrākā. turklāt, ja es rakstītu par vagīnu, tad es rakstītu tikai par vagīnu, bet, ja rakstu par kombuļu inesi, tad rakstu gan par inesi, gan par vagīnu, jo tā galu galā viņai iet pa priekšu. vēl svarīgi, ka tieši vakar - 23.oktobrī - aprit pusgads, kopš inese draudzējas ar savu dāņu džeku bendu (par viņu arī radiohead albums "the bends"). tā kā dotajā rakstā viņi solījuši to kārtīgi atzīmēt, tad pieļauju, ka inese šodien neizskatās labāk kā es vakar.
mango.lv mēdz slimot ar nerakstīšanu par tēmu jebšu raksta neatbilstību nosaukumam. arī šajā gadījumā pirmajās raksta divās trešdaļā nekas neliecina par to, ka inese gatavotos kādam sūkāt. izrādās, jāpastāsta gan par viņas jauno producentu no japānas, gan iepriekšējo vīru, gan nesmukajām apenēm, ko viņa savulaik valkājusi, un tikai tad varam pāriet pie saldā ēdiena - orālā seksa, ko inese atklājusi tagad.
pilnīgi prieks lasīt par to, kā pēc vētrainajām attiecībām ar nēģeri, kurš beigās viņu appisa, viss sievietes dzīvē nokārtojies - viņas jaunā mīlestība smaržojot kā rozīte, jo ejot dušā divas reizes dienā. kā rozīte! labi, ka es neesmu inese, jo man rozīšu aromāts reāli besītu. ja reiz par rozītēm, tad obligāti jāpastāsta kāda anekdote par ziediem:

toms jorks aiziet pie ārsta.
-dakter, nu, man kaut kas, nu grauž, nu, hmm, dibenā.
-skairs. novelciet bikses.
toms jorks novelk bikses, dakteris ļoti pārsteigts:
-tom, Jums taču dibenā ir rozīte!
-dakter, tā Jums!

inesei orālais sekss neliekas pazemojošs, pieminētas arī kādas "citas sievietes", kurām apmierināt vīrieti šķiet pazemojoši. es tādas nepazīstu. te vēlos atsaukt atmiņā kādu džeku, kurš sacījis, ka pēc tā, ka vecene sūcas varot noteikt, vai viņa ir sūkājusi. diemžēl, viņš tikai tā teica, bet ne sūda nevarēja noteikt. ļoti iespējams, ka gaidāt, ka šeit iep(is)īšu arī savu viedokli, kas balstīts uz personīgo pieredzi, bet reiz par to izteicās kāds man pat nepazīstams džeks - viņš nesaprata, kā ar muti, kas tik daudz lamājas, vispār var sūkāt! ja mutē ir bļaģ un nahuj, pimpim nepietiek vietas.
kombuļu inese spermu uzskata par dabīgu antibiotiku, kas dziedējot visas rētas, tāpēc viņa laiku pa laikam ar to iesmērējoties. no tā var noprast, ka ineses ķermenis viscaur ir klāt ar rētām. tajā pašā mango portālā publicētās ineses kailbildes gan neliecina par to, ka viņas otrais vārds varētu būt rētu mātīte. tas gan nenozīmē, ka iesaku tās aplūkot.
pēdējā rindkopa rakstā par orālā seksa priekiem ir sevišķi biedējoša - inese atzīst, ka ar bendu ir tāda saskaņa, ka, nē, viņi neveidos otru saskaņas centru, bet inesei šķiet, ka viņai blakus guļ sieviete, kas nozīmē, ka inese ir latentā lezbe. kā zināms, man pret lezbēm ir lieli iebildumi, pret gejiem gan ne, jo, ja es būtu vīrietis, pati būtu gejs.
nobeiguma vietā vien uzbraukšu mango.lv redakcijai, kas regulāri pieļauj raksta un virsraksta tematu nesakritību. ja reiz virsraksts vēsta, ka mūziķe atklājusi orālā seksa priekus, tad man gribējās, lai būtu aprakstīta pirmā orālā seksa reize, kā arī uzksaitīti kādi sevišķi kruti triki, ko derētu izmēģināt ikvienam, kam mutē kaut kam tādam pietiek vietas. tātad cilvēkiem, ka nelamājās, bļaģ.

Pirmkārt, prieks atkaltikties texxxtu jaunajā sezonā, kas ar nelielām izmaiņām turpina iesākto darbību. Otrkārt, Elīna Kolāte šonedēļ man deva divas izvēles iespējas par ko rakstīt – vai nu par seksuāli nelaimīgiem jetijiem, vai arī par Andri Kiviču. Kaut arī fantāzijas tēma man ir ļoti tuva, tomēr daudz tuvāki man ir pašmāju idioti, tāpēc, paliekot lojāla pret latviešiem, es izvēlējos rakstīt par plašās aprindās zināmo ex-dziedātāju Andri Kiviču jeb rakstu „Iereibis Kivičs jož pēc bezmaksas kurpēm”, lai gan beigās secināju, ka šī izvēle bija kļūdaina.

Kas gan īsti ir Andris Kivičs? Kāds labs draugs man nesen teica, ka bērnībā jau visiem kaut nedaudz patika Ozols, un man šķiet, ka bērnībā arī visiem bija kaut nedaudz pielipušas Z-Scars melodijas. Bet, kad saruna ir par Andri Kiviču, tā pilnīgi noteikti nav saruna arī par mūziku. Saruna par Andri Kiviču nozīmē diskusiju par vislabākajiem veidiem, kā padarīt sevi par idiotu pēc iespējas lielāka skaita cilvēku priekšā, un Andris Kivičs šai jomā, visticamāk, ir speciālists. Vispirms jau novērojums, ar kādu neregularitāti Andrim mainās mūža „īstās un vienīgās” sievietes, bet tas vēl būtu nieks, jo reti kuram no mums dzīvē ir izdevies apprecēties ar pirmo mīlestību. Tas, kas ir vērā ņemams, ir veids, kā viņš šīs mīlestības cenšas pierādīt. Es nezinu neko daudz par Andra pirmo sievu Ilzi Ieviņu, bet šķiršanās no šīs sievietes, iespējams, bijusi Andra Kiviča dzīves nopietnākā kļūda, ja vērojam, kas ar šo cilvēku ir noticis vēlāk. Rakstot googlē vārdu „kivičs”, man automātiski tiek piedāvāti šādi varianti: „kiviča jaunā draudzene”, „kivičs dombrovska”, „kiviča sievas”, „kivičs latvijai”, „kivičs šķiras”. Un, ja vērojam, ar kādu aizrautību Andris dzeltenajai presei stāsta par katru no savām brūtēm, man patiešām kļūst žēl šī cilvēka, kurš tik izmisīgi vēlas normālu, varbūt pat mazliet vienmuļu dzīvi ar ģimeni, kurā valdītu mūžīga mīlestība un netiktu lietots alkohols, bet tas gluži vienkārši nav ierakstīts zvaigznēs. Pēc tam, kad Kivičs bija atstājis bērnu Danai Dombrovskai, un sapratis, ka arī šī tetra spēle tomēr ir sagājusi ķīselī, tāpēc ar steigu jāsāk jauna, viņš sāka brūtēties ar modeli Elīnu, kura ŠOREIZ nu PATIEŠĀM bija īstā, un šīs, manuprāt, bija visīpašākās slavenību attiecības visā atjaunotās Latvijas vēsturē. Sāksim jau ar to, ka pāris bija apņēmies nelietot alkoholu, tāpēc turpmākie notikumi šķiet vēl dīvaināki, ja ņem vērā, ka tie risinājušies skaidrā. Pēc tam, kad abi bija aši apprecējušies, Andris Kivičs uzsāka rakstīt dienasgrāmatu dzeltenajā presē, kur aprakstīja visas savas un Elīnas gaitas, tai skaitā faktu, ka, kamēr viņš pats uz poda kakā, viņa sieva Elīna pie izlietnes tīra zobus, tādā veidā demonstrējot savu bezgalīgo uzticību viens otram. Kaut kad pa vidu Elīna bija izpļāpājusies dzeltenajai presei, ka Andris viņu esot iekaustījis, bet nākamajā dienā ņēma visus vārdus atpakaļ, un teica, ka samelojusi, jo vēlējusies tikai Andrim mazliet ieriebt, lol. Jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, ka Andris arī šīs attiecības sludināja kā pēdējās viņa dzīvē, tomēr jau neilgi pēc kāzām lietas kļuva aizdomīgas. Pirms kāda laika Andris devās strādāt uz Džērsiju, un, lai gan runas par šķiršanos noraidīja, tomēr bildēs ar smukām meitenēm Andrim gredzenu pirkstā nevarēja manīt. Un, protams, galu galā tomēr atklājās, ka arī šīs laimīgās attiecības ir izjukušas.

Šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas leģendām apvītais mākslinieks Andris Kivičs. Esot manīts krogā ar kādu jaunu dāmu, bet šoreiz pie altāra vēl nav aizvedis, un arī stāvoklī viņa neesot. Tāpēc šis raksts bija iepriecinājums, ka ar mūziķi viss ir kārtībā – viņš joprojām nodarbojas ar sevis apkaunošanu publiski. Vispirms jau gribētu izteikt atzinību, ka pašmāju slavenības savā starpā sacenšas par apaviem nahaļavu, tas patiešām brīnišķīgi. Otrkārt, arī stāsta varonis ir izvedis tēlu līdz galam, un uz pasākumu atnācis pillā, jo esot saticis kādu sen neredzētu draugu. Jāsaka gan,ka alkohols vienmēr ir attaisnojums. Ja godīgi, tad šobrīd es piekrītu Elīnai Kolātei, ka vajadzēja izvēlēties rakstu par jetijiem-maniakiem, jo tad vismaz varētu paspriest par to, kā gan jetiju mātītei izdevies izvarot vīrieti, ņemot vērā, ka vīriešiem, lai nodarbotos ar seksu, taču nepieciešama erekcija. Šis raksts man galu galā izrādījās tikpat tukšs, cik Andra Kiviča sirds.

Kam es iesaku izlasīt? Lai šis raksts kalpo par mierinājumu visiem tiem, kuri ik pa brīdim skumst, ka viņu dzīves nav izdevušās.

jaunās texxxtu sezonas atklāšanas rakstā man tika iespēja izvēlēties starp "ukraiņu čurātāju ar kailajām krūtīm" un "orgasma tēlošanas atmaskošanu". izvēlējos otro, jo, pirmkārt, lai piekļūtu mango.lv rakstam par orgasma tēlošanu, ir jāapstiprina, ka esmu 18 gadu veca, turklāt čurāšana publiskās vietās nav mans lauciņš, orgasma nesasniegšana gan.
raksta sākumā minēta "labi zināmā patiesība", ka vecenes ne vienmēr var sasniegt orgasmu un dažkārt, lai neapbēdinātu partneri, orgasmu notēlo. lai uzzinātu, cik populārs ir šis aktiermākslas virziens, savā privātajā sviestenē veicu anonīmu aptauju, lai, pirmkārt, noskaidrotu, cik dūdiņu ir tēlojušas orgasmu, otrkārt, cik džeku kaut reizi ir uzķēruši, ka meitene pišuka laikā orgasmu notēlo. nez kāpēc biju iedomājusies, ka orgasma tēlošanas popularitāte medijos ir krietni pārspīlēta, jo es to neesmu darījusi nekad un pat nespēju iedomāties, nafig tas būtu vajadzīgs, līdz ar to nevaru to arī nosodīt, jo, manuprāt, nosodīt var tikai tās lietas, ar kurām pats esi iepazinies un izmēģinājis. šķiet, pirmoreiz orgasmu tēlošu tad, kad būšu notēlojusi mēnešreizes (dažas dienas pirms viltus mēnesenēm pinkšķēšu un, kad būs pienācis laiks, vārtīšos gultā un saukšu pēc ibumetina, no draudzenēm aizņemšos asiņainas paketes vai tamponus, lai varu uzrādīt). automātiski biju pieņēmusi, ka arī "citas tādas kā es" ir tieši tādas pašas. huj! pašreizējie aptaujas rezultāti uzrāda, ka 70% meiteņu orgasmu ir tēlojušas. mana vaina, ka nedevu iespēju atzīmēt, vai tas notiek regulāri, vai tā ir bijis kaut kādu vienu reizi prikola pēc, vai arī iespējams kāds variants kaut kur starp šiem abiem. 80% džeku atzīmēja atbilžu variantu, kas apliecina, ka viņi nav ne reizi uzķēruši, ka vecene orgasmu tēlo. nabaga džeki! ir ārkārtīgi iespējams, ka viņiem nācies ar tādu veceni saskarties, bet viņi totāli tiek vazāti aiz deguna!
tomēr gribēju izprast iemeslus, kas īsti meitenēm liek tā rīkoties, tāpēc uzrunāju 2, kas bija atzinušas, ka ir tēlojušas. kaut arī manis analizētā mango.lv raksta sākumā minēta "labi zināmā patiesība", ka dāmas tēlo, lai mīļotais nebēdātos par to, ka nespēj sniegt partnerei orgamsu/meitene nevar sasniegt orgasmu (man šķiet, ka šīs ir divas dažādas lietas). tācu abas meitenes varēja stāstīt vien par gadījumiem, kad partneris ir neveiksmīgi nogrābts vai galīgi apnicis un vēlams pēc iespējas to lietu nobeigt, lai džekam nesāktos "pisīšu, kamēr viņa beigs". par to arī sarakstīta "šī dziesma" - par to, ka kāds nevar beigt. tad jānotēlo, lai kādreiz var arī iet gulēt. iespēju tēlot tāda cilvēka priekšā, ar kuru ir labi, viena no meitenēm izslēdza, atzīstot, ka tas būtu pilnīgi neproduktīvi. otra sacīja, ka vispār jā, tā meitenes mēdzot rīkoties, bet pati tā nav darījusi.
protams, tepat arī nepieciešamas intervijas ar džekiem. 3 kruti džeki, kas ne reizi nav uzķēruši, ka vecene tēlo. gribēju zināt, kāda būtu viņu sajūta, uzzinot, ka orgasms ir bijis diplomdarbs, beidzot aktieru fakultāti. vienam pohuj, otrs čista nezina, trešajam būtu žēl. žēl tās meitenes. apbrīnoju viņu neievainojamās dvēselītes un ļoti par tām priecājos. ja es būtu džeks un uzzinātu, ka vecene ir notēlojusi orgasmu, lai mani nesāpinātu, justos totāli piesmiets un kļūtu par geju. okei, muldu, ja es būtu vīrietis, es jau no sākta gala būtu gejs.
bet nu atpakaļ pie mango.lv piedāvātajiem punktiem, kas palīdzētu noteikt, vai sieviete orgasmu tēlo, vai netēlo.
tos analizēt man palīdzēja ginekoloģijas rezidente karlīna elksne, jo vēlējos nodalīt kaut kādus izdomājumus no pamatotiem ieteikumiem.
1.ja sieviete monotoni kunkst, neko savos kunkstienos nemainot, kaut kas nav kārtībā, jo pišuka laikā, sevišķi tuvojoties orgasmam, jāatklājas balss diapazona plašumam. ginekoloģijas rezidente piekrita, ka monotoni trokšņi nav gana reāli, bet šis punkts galīgi neder, kontrolējot tās meitenes, kuras seksa laikā parasti nevaid un nekunkst. tādas ir. čista zinu.
2.pēc orgasma sasniegšanas sievietes ir jāelpo kā pēc krosa noskriešanas rekordlaikā. ginekoloģijas rezidente saka, ka tam, protams, ir pamats, jo paātrinās sirdsdarbība un elpai nekas cits neatliek kā paātrināties līdzi. taču mango.lv minētais salīdzinājums varētu būt stipri pārspīlēts, un varbūt elpas paātrinājumu iespējams pamanīt tikai tad, ja tiek lietots hronometrs. turklāt var jau pisties un par orgasmu pat neiedomāties, jo tas jau tāpat kā taisīt vēderpresītes vai nodarboties ar jebkuru citu sportisku aktivitāti, kas nav joga.
3.šeit aprakstīti simptomi sievietes ķermenī, kas liecina par to, ka nu ir orgasms. nu, tur izgriezts kakls, trīc rokas un kājas, sašaurinās acis, sārta sejas āda un kas tik vēl ne. wtf! tas taču ir tik individuāli! man piekrīt arī ginekoloģijas rezidente. tikpat labi var fiksēt, vai sieviete sāk lauzt džeka rokas uz āru, vai mēģina sevi nosmacēt ar spilvenu, vai sāk dziedāt tetra uzvaras melodiju.
4.šis gan nav nekāds paņēmiens, lai pateiktu, vai konkrētajā gadījumā sieviete tēlo, vai netēlo. tikai 30% sieviešu izjūt orgasmu vaginālā seksa laikā pohujkādā pozā bez papildu stimulācijas. ginekologa viedoklis: 10%, nevis 30%.
5.ja ir bijis orgasms, sievietei fiziski nepieciešams 5 līdz 10 minūtes atpūsties, lai vispār varētu piecelties no gultas. protams, arī psiholoģiski ir patīkami pagulēt blakus un pamīcīties (neatkarīgi, vai ir bijis tas stulbais orgasms, vai nē), bet parasti gan sievietes ir pietiekami izturīgas, lai, ja vajag, pieceltos un ietu uz darbu.
par atmaskošanas līdzekļiem varētu uzskatīt tikai četrus no minētajiem, bet arī šie var būt tik individuāli un dažādi, ka ikvienam džekam, kurš šos ieteikumus uztvertu nopietni, rastos aizdomas par to, ka man nav izgriezts kakls un es uzreiz eju ģērbties un pišu darīšanās. tāpat viņš sapriecātos par manu pulsu 120 sitieni minūtē un 40 elpas vilcieniem minūtē, bet nebūs nemaz pamanījis, es paralēli pišukam esmu cilājusi hanteles. un hanteļu mājās man ir dahuja. palasot komentārus, rodas iespaids, ka arī publika domā, ka jā, šie padomi ir tieši laikā, jo 2 no 12 komentāriem apstiprina, ka esot tā, kā tur rakstīts. turklāt tie ir visjēdzīgākie komentāri.

tā kā pēdējās divas dienas tik daudz esmu domājusi par orgasmu un pieminējusi to šeit, tad man tas ir apnicis. man ir apnicis orgasms un ceru, ka tuvākajā laikā man nenāksies to izjust. un, ja kāds parūpēsies par pretējo, es šo cilvēku nositīšu.

vasaras beigās/rudens sākums bija melnais punkts elīnas kolātes biogrāfijā - viņa 4 nedēļas nedzēra. tad viņa atsāka dzert, līdz ar to saprata, ka grib atsākt arī rakstīt texxxtus. viņa par to informēja daci jaunupi un izrādījās, ka arī daci naktīs neliek mierā šīs domas. sandra mētra mums pievienoties negrasās, jo ir palikusi inteliģenta un sākusi ēst ar dakšiņu un nazi. taču nebēdā, lasītāj, sandras vietā mums pievienosies cita autore, ar kuru iepazīstināsim nākamnedēļ, ja vien viņas vīna iespaidā pieņemtais lēmums rakstīt šodien jau nebūs izkūpējis gaisā. elīna kolāte un dace jaunupe savus pirmos texxxtus publicēs līdz pirmdienai, un tā būs katru nedēļu. tā kā nevienai no mums nav naudas, esam pieņēmušas lēmumu texxxtos izvietot reklāmas, par kurām mums dos naudu. varam reklamēt gan juridiskas personas, gan privātas personas(piemēram, uzrakstīt, ka kāds sviesta cibas vai pohujkā lietotājs ir kruts). tā kā elīna kolāte ir atklājusi, ka andrejostas šmigas autletā var nopirkt abu autoru iemīļoto dzērienu žubrowka, šoreiz par kavējumiem būs jāmaksā žubrowkās. ja iepriekšējā sezonā sods bija 0,5 tilpuma šmiga, tad tagad esam sākušas dzert vairāk un soda latiņu pacēlušas uz 0,7.
gaidīsim aktīvu lasītāju līdzdalību un viedokli par mūsu analizētajiem darbiem, kā arī pašām analīzēm.

Ak, vai. Arī mūs beidzot bija nokausējis akadēmisko un personisko pārdzīvojumu jūgs, taču mēs neuzdrošināmies pievilt savus lasītājus un paziņot par projekta "t e x x x t i" izbeigšanos. Mazlietiņ pacietību tikai, tūliņ jau nāksim klajā ar otro sezonu. Otrā sezona būs pārsteigumu pilna - mēs uzvedīsim Tolkīna etīdes, nesaudzīgi kritizēsim vadošo laikrakstu takta trūkumu, iesim uz labām un sliktām teātra izrādēm, balletu klausīsimies pa radio, neaizmirsīsim arī par bulvāru dzīves skaudrajiem mīlas līkločiem, analizēsim politiskās filozofijas gruntīgākos darbus un visbeidzot - jā, mēs dzersim šampanieti kopā ar Jums, dārgais lasītāj! Līdz tam DJ un SM izpirks savu vainu EK priekšā, cienājot ar suši un ko grādīgāku, un, kad tas būs izdarīts, mēs ķersimies klāt jaunajiem izaicinājumiem. Tiekamies maijā!

Visu labu mīlot,

kolektīvs

tā kā nākamnedēļ ņemšu week off, tad savas nākamnedēļas saistības ar texxxtiem nokārtošu jau šonedēļ. tā kā esmu čegevara, būšu pirmā, kas recenzē teātra izrādi. tā kā katrs otrais stāsta, ka o!kartes akadēmiju vai seriālu "ugunsgrēks" mazliet paskatījies, pārslēdzot kanālus, nevis apzināti nonākot līdz šim stāvoklim, tad, protams, arī es attaisnojos, ka uz dailes teātra lielo zāli devos, nezinot, kas mani tur gaida. protams, dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet, šķiet, šis ir gadījums, kad zobos ne tikai paskatīties, bet arī tos izsist.

sākumā mazliet par lugas rašanās vēsturi:
valda grēviņa mazdēls man zināja stāstīt, ka valdis kādu vakaru (pohuj, vai šmigā) apsēdies ar draugiem un uzrakstījis kaut kādu joku lugu bez nekādas īpašas jēgas. tā pat nav stāvējusi klāt texxxtiem, jo texxxtiem ir mērķis: metaforiskā rokraksta izkopšana un nozīmīte "dalbajobs". tā viņš savu žetonvakara priekšnesuma lugu kaut kur nolika. acīmredzot nolicis viegli pamanāmā vietā, jo pēc tūkstoš gadiem to atrada kārlis auškāps un nodomāja: "šis nu gan ir zajebis! būs jāiestudē." tagad domāju, vai kādu priekšnesumu, teiksim, skolas erudīta konkursam, neesmu saglabājusi rakstiski, jo, ja esmu, var gadīties, ka Jūsu mazbērni redzēs ekrānizējumu. te jācitē jebkurš inteliģents cilvēks - grāmata noteikti būs labāka par filmu/izrādi. sandra mētra, noklausījusies manu uzmetumu izrādes recenzijai, prasīja, vai valdis grēviņš ir dzīvs. dzīvs nav, bet kapā otrādi apgriezies točna.

izrāde notika svētdien, pulksten trijos pēcpusdienā, vidējais apmeklētāju vecums bija aptuveni 65 gadi. dažkārt es operā jūtos kā jaunākais cilvēks pasaulē, bet tas taču nekad nav traucējis. kas gan var būt traucējošs vecā publikā? es Jums pasaceišu, kas - SMARŽAS!!! man kā cilvēkam, kuram besī jebkuras smaržas, šis bija šausmīgs pārdzīvojums un deguna kairinājums, kas, paldies dievam, laiku pa laikam ļāva traucēt izrādi ar šķaudīšanu. ieejot zālē, tiešam degunā iesitās, jā, iesitās ļoti daudzu spēcīgu smaržu sajaukums. varētu likties, ka lielā zāle ir pietiekoši liela un tur ir pietiekoši daudz gaisa, lai spēcīgā smarža tiktu atšķaidīta. bet nē. un, protams, bija liels prieks, kad man tieši blakus apsēdās kāda kundze, kas pirms došanās uz teātri bija sevi nolējusi ar kārtīgu šalti vaniļas parfīma. sasveicinājos ar viņu, sakot: "hell yeah!" īsi pirms izrādes sākuma apkārt sāka staigāt meitenes, kas pārdeva aksesuārus izrādei - avīžu brilles bez stikliņiem pa divdesmit santīmiem. nu, izskatās, ka Tev ir brilles, bet nefunkcionē. nolēmu tās neiegādāties, jo likās loģiski, ka nākamais, kas tiks pārdots, būs tukšās pudeles, ar kurām izlikties, ka dzer, bet īstenībā nedzert, kaut arī izrādes laikā neatradu nevienu iemeslu, kāpēc nedzert. avīžu brilles tiek nopirktas dažiem bērniem, bet ar to arī brillīšu iznāciens ir beidzies un izrādes gaitā it nekas neatgādina par to krutumu.

pašā sākumā ir mirdzas martinsones un pētera liepiņa (varbūt arī nē, neatceros) dialogs. diemžēl no martinsones runas nevar saprast neko, neko, neko, dikcija un vārda raidīšana publikā ir palikusi 1984. gadā, tur vajadzēja palikt arī pašai mirdzai. izrāde ir apmēram par 20.gs. trīsdesmitajiem gadiem latvijas laukos - pietrūkst naudas saimniecībai, visi mēģina dabūt naudu, beigās tas, kurš bijis baumzart (raksta "baumzart", izrunā "bomžār" ar uzsvaru uz otro zilbi), kļūst par buržuju. laiku pa laikam tiek iepīti joki par mūsdienām. diemžēl ne reizi neiesmējos. identificēt jokus izdevās pēc aktieru skatiena publikā un cerībām, ka smiesies, uzreiz pēc joka pateikšanas. aktieru tēlojums - katastrofa. vienīgais, no kura nepalika slikti, bija lauris dzelzītis, un vismaz es jutu, ka viņam ir patiess kauns piedalīties šajā izrādē. pārējie amatbrāļi - ārkārtīgi uzspēlēti. un es šoreiz nerunāju par to pārspīlējumu, kas man patīk - par ļoti izteiksmīgiem, kolorītiem un DAŽĀDIEM varoņiem, kas kopā prot veidot brīnišķīgu farsu (uz to pusi bija pirms pāris nedēļām redzētā united intimacy "simbelīna" izrāde). šoreiz visi varoņi bija vienādi - stulbi. ja kalpones, tad stulbas un ņirdz un dzer. ja saimnieks, tad stulbs un dzer. ja maukas, tad stulbas un dzer. ja baņķieris, tad stulbs un dzer. ja topošais politiķis, tad stulbs un dzer. reiz ar daudzu latvijas skatuves mākslinieku skolotāju ainu matīsu runājām, cik ļoti mums besī, ka dažādi varoņi tiek pataisīti par pilnīgiem idiotiem. nu, sakiet, kāpēc, piemēram, kalpone kā likums ir bezsmadzeņu būtne? ļoti iespējams, ka augstāk viņai nav ļāvuši tikt citi apstākļi, nevis tas, ka viņa ir stulba. kā piemēru aina matīsa minēja kādu savu radinieku, kurš, ja nemaldos, strādāja gaterī, bet bija izlasījis vairāk grāmatu nekā visi texxxtu lasītāji kopā un bija ļoti izglītots un inteliģents cilvēks, taču, tā kā viņš bija neapdomīgi pateicis, ka viņam besī psrs, tad padomju laikā savām prāta spējām un redzeslokam atbilstošu darbiņu nevarēja dabūt. taču idiotu režisētos iestudējumos gatera strādnieks automātiski ir stulbs un piedzēries. līdzīgi kā sētnieki, kas noteikti ir idioti, jo tālāk nav tikuši. mana kursabiedrene strādāja par sētnieci, jo tas bija vienīgais darbiņš, ko var fiksi apdarīt pirms lekcijām, jā - pirms, jo vakarus viņa veltīja mācībām un kaut kādiem sporta veidiem. vai viņa bija stulba? nedomāju vis, patiesībā esmu pārliecināta, ka viņa būs tas cilvēks, kas latvijas atkritumu apsaimniekošanu ievedīs pareizā ceļā, taču arī viņai pašai nācies saskarties ar ļoti vīzdegunīgu cilvēku attieksmi. un tādas izrādes kā "gaisa grābekļi" šo stereotipisko domāšanu tikai pastiprina.

pie dažām izrādēm programmā pielikts brīdinājums, ka "izrādē smēķē". uzskatu, ka pēdējais laiks brīdināt arī par to, ka izrādē dzied. "kurš no mums gan nav darbojies teātra studijā?" ir mana standartfrāze brīžos, kad atklājas, kad kāds kaut ko ir sadirsis vai arī tiek nolemts, ka kaut ko vajadzētu sadirst. domāju, ka jāpalielās ar saviem trim gadiem t/s "vinnijs", kur iemācījos, ka režisora un aktieru mērķis nekādā gadījumā nav paildzināt izrādi, bet tieši otrādi - padarīt to esenciālu, tā, lai gribas vēl un nešķiet par daudz. skaidrs, ka citreiz ir ļoti grūti saīsināt, bet tas, bez kā noteikti var iztikt, ir dziesmas. turklāt šajā gadījumā dziesmas bija ne pa tēmu. apmēram: "hmm, mazliet padziedāšu." sevišķi šausmīgi ir tad, ja dzied harijs spanovskis, nošaujiet mani. savu nepatiku izrādīju skaļi, pirms katras otrās dziesmas skaļi sakot: "tikai ne to!/ne jau atkal!"

izrāde bija apkaunojoša. gan aktieriem, kas piedalījās (viņi tiešām nevar pateikt, ka tādā izrādē nespēlēs?), gan skatītājiem. man tiešām kauns par visiem, kas kaut vienu sekundi applaudēja šim iestudējumam. manuprāt, tas bija atklāts vēstījums: "mēs domājam, ka esat stulbi!" par to, ka krīzes laikā jāveido popsīgākas izrādes, uz kurām nāktu lielas cilvēku masas, runāts daudz un dikti, bet man ir grūti saprast, kāpēc nevarētu iet jrt "revidenta" vai "vectēva" ceļu, kas piepilda zāli līdz griestiem, tajā pašā laikā gūstot cienījamu cilvēku atzinību. negribas domāt? okei - pirms dažiem mēnešiem biju dailes teātrī uz "ja mana sieva uzzinās", kurā nekāda vēstījuma nav, toties bija pāris vietas, kurās varēja iesmieties, un aktieru tēlojums (lielākoties) bija cienījams. kam būtu jānotiek cilvēku galvās, lai viņi gribētu iet uz "gaisa grābekļiem", patiešam nezinu. bet, šķiet, tas ir noticis.

izrādei dodu vienu balli no desmit, jo tā ir sliktākā izrāde, ko esmu redzējusi. un tas nav nekāds džilindžera vai kairiša pseidointelekts, kur ir kaut kāds bardaks un pišanās, bet jēgas nekādas, jo pie iepriekš minētajiem vismaz ir sajūta, ka gan jau paši domā, ka kruti. par auškāpu gan ir cita sajūta. sajūta, ka, ja viņš nenodrošinās visus skatītājus ar šmigu par brīvu izrādes laikā, es sacīšu, ka šo izrādi neiesaku skatīties nevienam.
p.s. tikko sazvanījos ar jau minēto ainu matīsu, un, runājot par šo un to, pa starpu izmetu, ka pirms dažām dienām esmu bijusi sliktākajā izrādē savā mūžā. aina atcirta: "ļauj minēt - tas bija dailes teātrī!" es mīlu ainu matīsu

Ļoti lakoniskajā apollo.lv rakstiņā "Linda Leen un Jaunups vairs neesot kopā" neko daudz vairāk par to, kas jau minēts virsrakstā, jūs neuzzinasiet, tamdēļ es jums pastāstīšu mazliet vairāk par mīlestības ilgtspējīgu attīstību un tās neiespējamību attiecīgajā gadījumā. Skaidrības labad, uzreiz piebildīšu, ka esmu gana neitrāla persona attiecīgās lietas izskatīšanā un tomēr šie cilvēki man nav sveši - esam ēduši pie viena galda un pārmijuši elementāras pieklājības frāzes. Uz ielas ar Edgaru sveicinātos. Varbūt (neesmu tik pārliecināta, bet tomēr) ar Lindu arī.

Šī publicētā ziņa patiesībā mani ļoti iepriecināja (satvariski, nevis saturiski), jo tā gana diskrēti paziņo situācijas izmaiņas, gluži kā tāds lādzīgs draugs, kas pavēsta par pāri, kas izšķīries, nevis tāpēc, lai trītu mēles, bet lai zinātu, ka turpmāk vienas dāvanas vietā uz tematiskiem svētkiem ir jāmeklē divas. Arī es centīšos saglabāt šo atturību, nelienot attiecīgo cilvēku dzīvēs tik dziļi, lai manis rakstīto varētu interpretēt kā informācijas pornogrāfiju, bet gan šo problēmu, ja notikušo kāds vēlas tā saukt, izmantot kā trafaretu, lai verbālā ceļā uzzīmētu mīlestības ēterisko dabu. Teikšu uzreiz, lai nav lieku pārpratumu pēcāk - es neesmu no tiem cilvēkiem, kas visu reducē līdz fizioloģijai un mīlestību traktē kā ovulācijas vijebonus vai kā garantijas talonu pastāvīgam pišukam ar sev visērtāko cilvēku. Es esmu no vecā kaluma skolas, kas tic, ka īsta mīlestība gaida (sekss negaida, mīlestība gan, tāpēc arī nepropogandēju celibātu, jo kāpēc gan nepakavēt sev laiku, kamēr gaidi zajebusu). Gaida tāpat kā heroīns, ja esat kādreiz ņēmuši. Var jau nelietot, bet tevi pacietīgi gaida. Šim jūs varat nepiekrist, uz priekšu, es tikai vēlējos to pateikt uzreiz, lai mani idejiski ienaidnieki šajā vietā arī aizvērtu savu browseri un tālāk nelasītu.

Cilvēki, cik mani šaurie apziņas horizonti spēj atklāt, dalās divos tipāžos - tie, kas domā, ka ir jādara viss iespējamais, jākāpj sev pāri un jāatdod pēdējie spēki, lai tikai noturētu par patiesību to, ko paši esam pieņēmuši, un tie, kas domā, ka, kad tad tā svecītes liesmiņa dziest, tad arī viņa dziest, un neba nu apzināti to aizšķīlām, neba nu tagad arī paši apzināti pūtīsim elpu uz dzirkstelēm, cerībā, ka aizdegsies atkal. Nejēdzīgi, ja iemīlējušies šādi antitipi. Taisnība visticamāk nav nevienam, bet paga, es pārāk izklausos pēc Mišela Fuko un drāžu teoriju, tāpēc labāk atgriezīšos pie iesākuma vēlreiz.

Mīlestības ilgtspējīga attīstība. Šķietams process, kas pieprasa pēc definīcijas tālmērķīgu shēmošanu un negausīgu ieguldīšanu. Cik tas ir pareizi - es nezinu. Man šķiet, ka mīlestība nav mērķis, kas jāsasniedz, tas ir process, kas notiek. Likumsakarīgi, ka process mēdz transformēties vai vienkārši izbeigties, pārāk daudzi ārēji spēki iedarbojas uz mūsu apziņu. Reiz 1995. gada izdevuma pornožurnālā "Sexer" es izlasīju, ka mīlestība ir tad, kad tu saproti, ka skūpsti savu labāko draugu. Ja pieņemam šo domu, redzam, ka visa pamatā ir draudzība, nevis kaisle vai citas erotiska rakstura emocijas. Kas ir draudzība? Draudzība ir sapratne starp diviem cilvēkiem. Kas nodrošina sapratni? Cieņa, varbūt kopīgas intereses, mērķi? Kopīgas vērtības. Un pieņemot šo domu, atliek secināt, ka pietiek ar sīkumu, pavisam nebūtisku detaļu, lai redzētu, ka no tā vien ir iespējams paredzēt katra pāra likteni, ja tas ietu savu gaitu bez vardarbīgas cenšanās glābt brūkošo.

Esmu jau iepriekš minējusi, ka savu gudrību kaldinu darbiņā, ar ko pelnu maizīti, nevis sašņaucoties akadēmiskus šablonus. Strādāju par dīdžeju, daudz jau nenopelnu, bet dzīvot var. Lindas mīļākā dziesma ir Prince gabals "Purple rain". Edgara mīļākā grupa ilgu laiku ir bijusi Nirvana. Saprotiet uz ko tēmēju? Not gonna happen, jo vismaz man nav padomā neviena Nirvanas dziesma, kas veidotu labu mash-up`u kopā ar "Purple rain". Un kas tad ir draudzība, šis fundamentālais mīlestības pamats? Tā ir saskaņa, tieši tā, jā, tas ir labs mash-up's. Protams, es nenoliedzu, ka tie uzcītīgie cilvēki varētu vilkt savas attiecības pat tad, ja kāds no viņiem klausītos Lykke Li, bet otrs - Puddle Of Mud. Tomēr es, vecā kaluma skolas audzēknis, saku, ka mīlestība nav cilvēka roku darbs, tā nav cīņa ar vējdzirnavām, kurā tev jācenšas par katru cenu saglabāt to, ko esi pats izdomājis. Mīlestība notiek, nevis ir. Un, ja tā ir mīlestība, tad divi satikušies cilvēki ātri vien spētu citu dziesmu dziedāt, bet, jo gribētos, nevis jo vajadzētu. Man nekad nav padevies būt skaidrā skaidrai izteiksmē, bet es ceru, ka jūs apmēram uztveriet. Lai nodzītu jūs no ceļa, pateikšu, ka mirklīgā mīlestība ir vienīgā mūžīgā mīlestība. Ilgtspējīgas attīstības mīlestība ir attiecības, kurās divus cilvēkos vieno miljons dažādu mīlestību. Labi, šis noteikti nav labākais mans rakstu darbs, jo man arvien trūkst sistemātikas, taču nobeigumā gribu Lindai un Edgaram veltīt rindiņas no vienas Television Personalities dziesmas:

i've got scars
you've got scars
at least we've got something

Un tā arī beigās bija. Es nevienam neiesaku lasīt. Es novēlu noklausīties Daniel Johnston sacerēto dziesmu "True love will find you in the end", lai kur arī tās beigas nebūtu.

šonedēļ ne tikai nolamāju sandru mētru un daci jaunupi, kā arī no darba atlaidu mūsu līdzšinējo disciplināru, bet arī pati sev uzdevu uzrakstīt savas pārdomas par mango.lv publicēto rakstu "Japānis apprecējies ar milzu spilvenu" (http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pasaule/japanis-apprecejies-ar-milzu-spilvenu.m?id=30494515). Tas ievietots portāla sadaļā "Dīvainības" līdzās tādiem darbiem kā "Vāciešiem atļauj ražot alu Fucking Hell", "Piedzimis pasaulē neglītākais skudrulācis", "Ukrainu terorizē briesmonis čupkabra", "Slavenais cilvēks-koks sācis smaržot" un citiem, kas tā vien velk uz redzesloka paplašināšanu, jo šeit aprakstītas lietas, par kurām agrāk pat neesmu dzirdējusi.
piemēram, iepriekš nebiju dzirdējusi, ka cilvēki var precēt lietas, bet 28 gadus vecais japānietis to izdarījis, pirms tam piemeklējot kleitu savam spilvenam, kā arī ar grūtībām atradis mācītāju, kurš būtu ar mieru novadīt laulību ceremoniju. tā kā, ejot uzrestorānu, šis kungs mīļotajam spilvenam pasūta atsevišķu vietu un arī ēdienu, tad mani nemāc ne mazākās šaubas par to, ka kāzu naktī viss būs arī pišuks. izrādās, šī nav pirmā reize, kad kāds cilvēks jūt tik spēcīgu emocionālo un seksuālo piesaisti kādai lietai, ka grib ar to precēties. mazliet pašiverējot, uzgāju faktus par to, ka kāda sieviete gribējusi precēt karuseli, bet ne reizi vien gadījies, ka dažādas vecenes grib mīt gredzenus ar eifeļa torni vai berlīnes sienu.
mani patīkami pārsteidza tas, ka starp raksta komentāriem no sērijas "stulbie ķīnieši" un "kā viņi drāzīsies?" bija redzami arī laba vēlējumi jaunajam pārim un atzīts prieks par to, ka cilvēks atradis savu otru pussyti. ja man būtu jāizvēlas, kurus komentārus gribētu rakstīt es, tur parādītos vēl kāds laba vēlējums, jo es tomēr saprotu japāni. daudz vairāk nekā cilvēkus, kas apprecas ar kaut ko 3 mēnešus pēc iepazīšanās. kāpēc? iepazīšanās periodā cilvēkiem ir tendence otru apkārt ar izdomātām īpašībām, kuras ik pēc mirkļa ir jāsviež nost, jo otra cilvēka uzvedība ar laiku pierāda, ka varbūt piekārtās "skaists, gudrs, iecietīgs" birkas ir pilnīgi ne pa tēmu. un ne tikai "skaists, gudrs, iecietīgs", bet arī tādas piezemētas iedomas kā "nedusmojas par niekiem" vai ari "kakā podā, nevis uz grīdas". bet katrs pats vien ir vainīgs, ka iedomājies, ka tikko iepazītais cilvēks ir skaists, gudrs, iejūtīgs, nedusmojas par niekiem un kakā podā, nevis uz grīdas. katrs pats vainīgs un katram pašam tad ir tāds wtf, ieraugot, ka iecerētais kakā uz grīdas un vēl Tevi salamā par to, ka esi ienācis istabā ar zābakiem. tāpēc izvēlēties par savu mūža draugu spilvenu ir loģiski un saprotami, jo spilvens nekad nebūs spējīgs pierādīt, ka tam nepiemīt kaut kādas iedomātas īpašības. jā, protams, pastāv iespēja, ka, kā jau ar ļubovņikiem gadās, būs zajebis, zajebis, bet te pēkšņi zajebala, bet tas jau ir cits stāsts. te vietā būtu kārtējais epiktēta citāts (epiktēts ir mans otrs mīļākais rakstnieks tūliņ pat aiz kukuškina): "ja Tu gribi, lai dzīvē te viss sekmējas, tad ļauj, lai cilvēki no malas tevi tur par muļķi un vientiesi; un nedod pamatu domāt, ka Tu kaut ko zini." nedodiet iemesleu domāt, ka esat lasījuši šo rakstu, nedomājiet iemeslu domāt, ka zināt, kas ir birkas.

kam iesaku izlasīt? visiem, kas grib apprecēt kādu lietu.

maita, kur ir Tava disciplināra acs un pienākums? jau kuro nedēļu Dace Jaunupe (turpmāk tekstā - DJ) un Sandra Mētra (turpmāk tekstā - HUJ) nav laicīgi nodevušas savus darbus, vēl aizvien kavē pagājušās nedēļas eseju iesniegšanu, bet Tu tikai smejies (kā tajā senajā dziesmā)! turklāt texxxtu lietotāja informācija vēsta, ka DJ un HUJ kopīgi savāktie, bet vēl neiztērētie sodi ir 1 litrs stiprinātā dzēriena (par lietotājinformācijas atjaunošanu rūpējas HUJ). ikviens, kurš regulāri seko līdzi texxxtos notiekošajam un prot rēķināt, zina, ka uz DJ un HUJ rēķina ir neizdzerti jau 3 litri, ja viņas līdz svētdienai neiesniegs pagājušās nedēļas darbu un šonedēļ veicamo, tad kopā būs jau 5 litri, tātad lielā dzeramā ūdens bočka. mēs taču nomirsim, ja to izdzersim trijatā (šeit der atcerēties, ka viena no mums latviski ir pārtulkojusi kanta traktātu "anoreksija manā dzīvē", protams, mazliet nozogot no lolitas neimanes tulkojuma), tāpēc tā nedrīkst turpināties - autoru nāve nav ietilpusi texxxtu izveides sākotnējos mērķos. lai iemestu vēl eļļu ugunī, jāpiebilst, ka HUJ pirms nedēļas personīgo attiecību saglabāšanas nolūkā pavēlēju uzrakstīt papildu eseju "kolāte, vaivars, mēģiks", kurai jābūt gatavai šodien. par nokavēšanu nedraud šmigas sods, bet gan tādas dvēseliskas vērtības kā vilšanās un depresija. tā kā esmu vienīgā, kas savu godu nav sasmērējusi pret nenodotām esejām, uzskatu, ka man ir tiesības atlaist disciplināru no darba. jā - maita, Tu esi atlaists. tagad uz sevi ņemšu pienākumu atgādināt, ka texxxti ir radīti, lai izkoptu metaforisko rokrakstu un paplašinātu redzesloku, un puslitra sodiem ir jāpaliek tikai un vienīgi par risinājumiem izņēmuma situācijās.

šonedēļ katra texxxtu dalībniece pati izvēlas to, ko analizēs.es esmu izvēlējusies mango.lv publicēto rakstu par to, ka japānis apprecējis spilvenu. priecīgu zaļo ceturtdienu. kā sacījis paulu koleju - zaļajā ceturtdienā jācīnās ar zaļo pūķi.

sauciet mani par čegevaru, jo atkal esmu celmlauzis - ārēju apstākļus spiesta, sev uzdoto uzdevumu esmu modificējusi. kolēģe sandra mētra biksēs vētra bija uzdevusi recenzēt dan le sac vs scroobius jauno albumu "logic of chance", bet, tā kā ir svētdiena, torenti darbojas brīvdienu režīmā, līdz ar to es to albumu nevaru dabūt, tāpēc izvēlos analizēt pirmo albuma singlu "get better". ja būtu analizējusi albumu, runātu par kontraceptu un kopiespaidu, bet singlu ķidāšu kā ķirurgs ķidā kuņģi, kad to atgriezis vaļā.

sakšu ar īsu atskatu dan le sa un scroobius pip līdzšinējā darbībā:
divas labākās lietas, ko viņi radījuši, ir "thou shalt always kill", kas visiem mācīja, ka thou shalt think for yourselves, un "look for the woman" (otro var dabūt šeit: http://www.corruptive.co.uk/files/music/03-dan_le_sac_vs_scroobius_pip-look_for_the_woman.mp3 , pirmā ir tāds grāvējs, ka to var dabūt da jebkur). "look for the woman" ir viens no pirmā albuma singliem. noteiki ne pirmais un ne otrais, pirmoreiz šo dziesmu dzirdēju 2008. gada vasarā anglijas dienvidu festivālā "camp bestival", kur man bija tas gods šos kungus redzēt līdzās sjūzenai vegai un čakam berijam, kurš, izrādās, ir dzīvs. uzreiz dziesmā iemīlējos, jo šī ir kārtīga mīlas dziesma ar kārtīgu attiecību problēmu - it`s time to finish. kamēr bobs dilans dzied par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un atrodot simt un vienu paralēli, tikmēr šie zēni visu reducē līdz pilnīgai lina krekla vienkāršībai: "love you too much to leave, don`t like you enough to stay." pirmā mīlas dziesma, kurā ir pateikts tas, ko autors arī gribējis pateikt. par pirmo dueta albumu gribas applaudēt, un loģiskas bija manas cerības uz jauno - otro - albumu. skaidrs, ka zēniem būtu jāpacenšas, lai uzlektu augstāk par savu pakaļu un, paldies dievam, es neanalizēšu albumu, bet tikai pirmo singlu.

šobrīd uz riņķi vien klausos "get better" un, pavei, šeit pie viena var noskatīties viģiku: http://www.youtube.com/watch?v=yEitrZU-nCw&feature=channel
ir tāda WHAT DA FUCK sajūta, jo "get better" nekādā gadījumā nesaskan ar viņu pašu "thou shalt always kill" ideālu "domā pats!". "get better" ir dueta uzruna jauniešiem, kas par ātru nodarbojas ar seksu, dzer un lieto narkotikas. tādā "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" garā dan le sac mēģina iemācīt lietot prezervatīvus un saprast, ka skolā vajag mācīties. kā zināms, "mēs jau neko, bet padomājiet par to un to" ir ļoti kaitinošs izteiksmes veids, kas it kā nepauž pavēli, bet tajā pašā laikā tas ir tāds "re, re, mēs esam jūsējie, jums jāpieņem mūsu patiesība, jo mēs taču esam jūsējie, hey kids, jūs rullējat, smaidiņš":
I ain't saying' be celibate,
Go out and have your fun,
But there's plenty you can do without impregnation

WHAT DA FUCK?

 nu, tāda tā prezervatīvu didaktika. klipā patiešām  tiek arī dalīti prezervatīvi. tiešām esmu vīlusies šajā moralizēšanā par to, ka galvenais ir ir motivācija kaut ko darīt tā vietā, lai dzert un pistos, jo var taču lasīt grāmatas un izglītoties internetā. WHAT DA FUCK?! ja pieņemam, ka dziesmas mēŗķauditorija visticamāk ir jaunieši, kas ilgojas pēc jauniem augstumiem, šāda skolas pamācīšana noteikti nesasniegs mērķi - samazināt mazgadīgo vecāku skaitu un tīņu vazāšanos pa krogiem. ja tāds nav mērķis, tad vispār neko nesaprotu. kaitinoši, kaitinoši un visu laiku gribas prasīt: "kas, tu stulbs esi?"

tad, kad sandrai mētrai bija 15 gadu un parādījās kaut kāds brūtgāns, tad viņas desmit gadu vecākais brālis rūpēs par māsu mēģināja aprunāties par dzimumattiecībām. ļoti līdzīgā manierē kā dan le sac: nenorādīja, vai pisties drīkst vai nedrīkst, jo tā jau katra paša darīšana, bet jābūt uzmanīgam un tādā garā. mētra, protams, sakrustoja rokas uz krūtīm, kas nesen bija tikušas pie sava pirmā krūštura, un uzšņāca brālim: "nelien manā dzīvē!" tāpat es uzšņācu hip hopa zēniem, lai viņi nelien manā dzīvē, jo "get better" ir neglīta urķēšanās tur, kur viņiem nevajadzētu urķēties. no sirds ceru, ka albums, kad to beidzot noklausīšos, atstās labāku kopiespaidu.

Pirms divām vai trijām dienām uzraksīju, iespējams, brīnišķīgāko recenziju pasaulē par Kristapa Ozoliņa Elkšņa ieteikto tekstu "Viss, kas tev jāzina par savu vagīnu", bet, liktenīgas neveiksmes dēļ, viss rakstītais izdzisa. Necēlās rokas uzreiz rakstīt visu pa jaunam, jo jau pirmajā reizē biju kritiski tuvu klaviatūras sadauzīšanai - tieši tik infantīls ir šis raksts.
Pirmais, kas man ir sakāms, par šo tekstu, ir tas, ka tas absolūti neatspēko mērķi, ar kuru tas tiek piedāvāts sievietēm. Raksta ievadā ir minēts, ka aprakstītie 12 fakti par vagīnu ir "pamatlietas, kas jāzina, lai uzturētu savu intīmo veselību, palielinātu baudu seksa laikā un iepazītu vagīnas funkcijas", bet tie ir paši saltākie meli, ko jebkad esmu lasījusi! Tikai viens no visiem faktiem par vagīnu varētu kaut kā palīdzēt seksā, un tie ir aprakstītie vagīnas treniņi, kurus var veikt trolejbusā, ciemos pie vecvecākiem, tiesas priekšā, jebkur, un neviens nekad par to neuzzinās. Pārējie fakti izklausās pēc aprobežotu "true love waits" bērnu izglītošanas lekcijas. Piemēram, kā tieši seksā man var noderēt tas, ka es zinu, ka visas vagīnas pa lielam ir vienādas, un zona ap vagīnu var būt dažādās krāsās? Tāpat arī tas, ka tā ir elastīga, un dzimumloceklis to nevar izstaipīt (lol), un, ka es nekļūšu atkal par jaunavu, ja man ilgāku laiku nebūs seksa. ES ESMU ŠOKĀ, NEVARU SAGAIDĪT, KAD TO PATEIKŠU DRAUGAM! Īpaši debīls ir fakts par to, ka vagīna ir pilna ar baktērijām, bet jūs man parādiet kādu vietu cilvēka organismā, kas tāda nebūtu. Domāju, jūs paši redzat, cik šis raksts ir muļķīgs, tāpēc interesantāk būtu papētīt raksta komentārus, bet arī par to es maldījos.
No 303 izvēlējos 3 labākos:

ivo:
pasarg dies ja ieraudzītu sievieti ar pliku vāveri, nodomātu, ka viņai ar galvu kautkas nav kārtībā, vai tiešām lēta ielasmeita, kura apskuvusies, lai varētu parosīgāk noslaucīt spermu pēc kārtējā klienta un skriet pie nākamā.

Centos izdomāt, kā tieši no tā, ka sievietei nav kaunuma apmatojuma, varētu izsecināt, ka viņa ir prostitūta. Piedāvātais variants par spermas noslaucīšanu izklausās jocīgs, bet nekas cits arī man nenāk prātā. Tāpat dīvaini ir tas, ka alternatīvā variantā šī sieviete ir garīgi nevesela. Interesanti, patiešām, tomēr nevarēšu dot komentāru, tikai parādīt, ka šis ir pārdomu vērts viedoklis. Diez no kurienes tādas asociācijas? Un tā domā ļoti daudzi, kā ievēroju komentāros.

YUP
JAUTĀJUMS: Kas vecu kuci padara līdzīgu sunim?

ATBILDE: Sunim karājas, vecai kucei arī karājas..

Iespējams, pretīgākā anekdote dzīvē.

kleksis
Labaak lai izskuute petene. Savaadaak, mekleejot vaginu, var iepiities pezhas spalvaas un salauzt pirkstu. :D

Secinājumi? Latvijā dzīvo kādi 80 procenti idiotu. Kam es iesaku izlasīt? Nevienam, jo tad jūs zaudēsiet apmēram četrus procentus sava intelekta.

Lai arī nav īsti jausmas, kādā mīlas akacī ir iekritusi DJ, tomēr cerams, ka tuvāko dienu laikā viņa tiks galā ar savu PAGĀJUŠĀS nedēļas pienākumu, Kristapa Elkšņa piesūtīto materiālu. Un tiklīdz viņa būs to izdarījusi, tā EK ieteiks jauno tekstu, ko apskatīt DJ. Tikmēr pārējie kolēģi jau ir tikuši pie saviem jaunajiem darbiņiem:

šonedēļ no SM gaidām recenziju rakstam "Linda Leen un Jaunups vairs nav kopā", ko viņai piedāvā DJ;
no Čegevaras jeb EK savukārt redzēsiet recenziju Dan Le Sac vs Scroobius Pop (neokantisma kustības spilgtākās vēsmas no Great Britain) albumam "The Logic Of Chance", ko viņai iesaka noklausīties SM.

Mīlam joprojām.

Jesss, pusnaktij jau ir pāri, tātad varu rakstīt. Gribu dalīties ar to, kā šodien izteicās ex-kolēģis Mārtiņš Vaivars no tekstiem – “Ja es nezinātu, ka jums tā dzeršana ir satīra, tad es domātu, ka tas ir debīli.” Es tomēr ceru, ka arī ar visu satīru tas ir debīli, jo, galu galā, par ko tad mēs te īsti cīnāmies? Mazliet pārfrāzējot daiļrunas meistari Aneti Konsti, teikšu tā: Mums ir ambivalenta attieksme pret lietām. Un reti kurš patīk. Tāpēc arī viss ir debīli, arī mēs esam debīlas, paskatieties, lūdzu, spogulī, cik tas viss ir debīli.

Kā jau vēstījām, šonedēļ apskatām cienītāju iesūtītos materiālus. Es uz sevi ņēmu Sintijas Vecvagares piegādāto, ārkārtīgi debīlo ziņu no portāla mango.lv - "Rianna nav sista jau gandrīz gadu".

Lai arī nav dotas norādes, kas attiecīgo ziņu ir sastādījis, atļaušos domāt, ka šim cilvēkam tomēr ir visai smalki nostādīts tembrs uz sarkasma notīm. Piekritīsiet taču, ka raksta nosaukums sevī nes zināmu daļu sašutuma: tas ir kā - Rianna nav sista JAU gandrīz gadu? Tamlīdzīgu attieksmi parasti ir iespējams novērot mazliet cita rakstura ziņās, piemēram - Rīgas ielu braucamās daļas nav tīrītas jau gandrīz trīs mēnešus. Pēdējā piemērā sašutuma klātbūtne šķiet pamatota, jo ir skaidrs, ka pa netīrītām ielām transportam ir grūti pārvietoties, tas var raisīt dažādas ķibeles, pat avārijas. Kamdēļ kāds varētu būt ieinteresēts Riannas fizionomijas pabojāšanā? Ar to būtu jāsāk mans absolūti bezjēdzīgais pētījums.

Pieņemu, ka Jūs pārāk nepārsteigs, ka rokas iepriekš palaidis bija neviens cits kā Riannas mīļotais vīrietis, r&b dziedātājs Kriss Brauns (jā, es arī par tādu dzirdu pirmoreiz). Pērn pirms Grammy balvas pasniegšanas (gramafona butaforija, ko pasniedz labiem mūziķiem) Brauns sitis Riannas galvu pret mašīnas logu un tad vairākas reizes vienkārši sitis un kodis. Rianna, protams, iesūdzējusi viņu tiesā, viņš vainu atzinis, tagad izcieš sodu, kura viens no punktiem ir piecus gadus netuvoties Riannai. Smells fishy, ja runājam familiāri. Slāvu tautas mēdz apgalvot, ka, ja pa īstam mīl, tad sit, tāpēc tiesas spriedums izklausās ārkārtīgi skumjš abām pusēm. Rianna piecus gadus nesatiks, iespējams, vienīgo vīrieti, kas viņu patiešām mīl. Un grib izdauzīt ārā no viņas visu stulbumu, lai varētu mīlēt vēl vairāk. Vismaz skaidri redzams, ka viņam viņa nav pohuj, jo, ja būtu pohuj, tad kā saulīte vienkārši notītu stariņus pie pirmās izdevības. Protams, mani izteikumi ir pārgalvīgi, es nezinu apstākļus, es nezinu detaļas. Katrā ziņā Aiens Brauns ļoti strikti seko tiesas norādēm un uzvedas paklausīgi. Riannas viedoklis šajā rakstiņā īsti nav apskatīts, bet man vienmēr ir interesējis, ko tiesa dara tad, ja pats apsūdzētājs vēršas pie apsūdzētā? Pārāk jau nepārsteigtu tāda veida rīcība, jo meitenes taču vispār ir ārkārtīgi paredzamas būtnes. Tev atliek meiteni pazemot un viņa būtībā ir tava - tā ir, nestrīdieties. Tāpēc vismaz es pārāk nebrīnītos, ja Rianna pati kādā vientulīgā naktī uzsistu kādu sentimentālu esemesku Braunam. Ko tiesa dara tad? Te ir kāds tiesnesis? Es ļoti vēlētos zināt. Un vai šajā gadījumā Brauns nevarētu iesūdzēt tiesā Riannu par apzinātu provokāciju?

Daudziem jau nepatiks, bet es vienmēr esmu bijusi par to, ka sievietēm sist drīkst. Sit par stulbumu, nevis par dzimumu. Protams, savā ziņā tas parāda vīrieša nespēju atrisināt lietas diplomātiskākā ceļā, parāda to, ka viņš sievieti nespēj noturēt atmosfērā, kurā viņa nejustu vēlmi vīrieti izvest no pacietības, jā, jā, jā, tas daudz ko parāda par vīrieti ne pārāk pozitīvā gaismā, un tomēr. Es arī esmu savureiz atrāvusies pa seju, bet nesūdzos, jo vismaz turpmāk zināšu, ka reizēm savu viedokli drīkst paturēt pie sevis, īpaši gadījumos, kad tev neviens nav lūdzis to izteikt. Es negribu neko pārmest ne Riannai, ne arī viņas džekam, jo - kā jau teicu - es nezinu detaļas, bet šādos gadījumos epizodiska rakstura sīkumiem nereti ir galvenās lomas. Varbūt raksta autors ir bijis informētāks par mani, tāpēc ne velti ielicis viltīgo vārdiņu 'jau' nosaukumā. Varbūt Rianna tiešām mīl brūķēt muti mazdrusciņ par daudz, varbūt viņa par daudz spiež uz savu stervisko faktoru (katrai meitenei ir tāds sterviskais gēns, ko pie zināmiem apstākļiem ir iespējams apzināti akumulēt), varbūt tikai tas, ka viņa teorētiski ir fiziski vājāka, nepadara viņu par vienīgo cietušo. Ļoti abstraksts raksts katrā ziņā, pārāk daudzi jautājumi paliek neatbildēti un iespējas - atvērtas.

Teikšu to, ko esmu teikusi jau iepriekš - nekas nav viennozīmīgs. Un viena pagale nedeg. Nav dūmu bez sekām. Man ir ambivalenta attieksme pret lietām. Un reti kurš patīk. Paldies Sintijai, mums biežāk vajag tāda rakstura darbus - neviennozīmīgus un neatbildamus. Ja mēs spējam sniegt atbildes, tātad mums ir, ko teikt. Ja ir, ko teikt, tātad nav nepieciešams domāt. Kad nav, ko teikt, tad ir jāsāk domāt. Novēlu visiem biežāk domāt. Un domāt, nevis domāt, ka domājat. Tiekamies nākamnedēļ.

sveiki, dārgie lasītāji, sveiks, zīlītes redaktor, kā katru nedēļu ar Jums tiekas jaunā kerija bredšova. to, ka esmu jaunā kerija bredšova, neizdomāju es, bet to par mani var atrast gūglē. jūtu, ka ar paralēles autori briest škandāls, jo man besī sekss un lielpilsēta, un pat tad, ja es tiktu nosaukta par šņabja šotiņu no tās kafejnīcas, kur vecenes iet dzert cockteiļus un runāt par pišanos, tas būtu apvainojums. kaut arī šīs sievietes neprot ne runāt, ne dzert, priecājos, ka no šīm divām darbībām jāapraksta dzeršana. vispirms jāteic paldies mūsu lasītājai anetei konstei par temata ieteikumu. anete ieteikusi analizēt portālā atceries.lv notikušu diskusiju par to, cik daudz dzert ir normāli (http://www.atceries.lv/lv/diskusijos.zinutes/36025).

diskusiju uzsāk kāda meitene ar segvārdu kamolins, kas interesējas par to, cik reižu mēnesī iedzer citu meiteņu otras pussytes - kamolina džeks atrod iemeslu, par ko pacelt glāzi katru otro nedēļu, un meitenei ir aizdomas, kas tas tā kā sāk palikt par daudz, turklāt, viņasprāt, normāli aliņu būtu iedzert vasarā, kad karsts, ne jau ziemā.

menstruāciju cikls, mēness fāzes (atzīšos, ka otrs manu izturēšanos nosaka daudz uzstājīgāk), cik bieži mēnesī dzert - atkal jau mēness un mēnešu ietekme, bet latviešiem ir tāds mēness fetišs. kā teicis garlībs merķelis - latvji ir mēness tauta. ne velti latviešu publiku savulaik spējusi aizraut savage garden dziesma "to the moon and back", šobrīd lielu tautas mīlestību iekaro fyfe dangerdield albums "fly yellow moon", un, tā kā mana māsa jau ilgstoši ir kultūras ministriem/ministrēm tuvu stāvoša persona, var pasaceit, ka laiku pa laikam kultūras ministrijas dienas kārtībā uzrodas diskusija par coldplay pirmā albuma dziesmu iekļaušanu dziesmu skolēnu dziesmu un deju (jā, arī deju) svētku repertuārā, jo - kas attēlots uz albuma? MĒNESS! šķiet, nekad nesapratīšu sievietes, jo kamolina sašutums par to, ka dzer aukstā laikā, ir balstīts uz pilnīgām ačgārnībām. man šmiga vienmēr ir bijusi nr1 sasildīšanās līdzeklis, ne tikai man, bet arī bomžiem. un es neesmu vainīga, ka šoziem tik auksts.

pati netieku skaidrībā/skaidrā, vai te jārunā par to, cik vēlams dzert, vai par to, cik noderīgi vispār ir salīdzināt savu pussyti ar citiem vīriešiem. sākšu ar savu vērtējumu iedzeršanai reizi divās nedēļās. ir tā, ka man pohuj. es dzeru biežāk, kristaps ozoliņš arī (bet retāk nekā es), jānis strods tikai tēlo pāli. vai tāpēc šīs meitenes džeks būtu sliktāks vai labāks par kristapu ozoliņu, jāni strodu vai mani? nē taču. bet viņš noteikti ir sliktāks tāpēc, ka viņam ir tik stulba vecene.

vai ir būtiski, cik šmigas izdzer citi džeki, kādās pozās citiem patīk pisties un kura ir citu mīļākā kanta grāmata (manējā ir spriestspējas kritika, pieļauju, ka lielākajai daļai tā ir "just cunt"). jā, šeit atkal ir tieši laikā izvilkt zaļo kanta grāmatiņu "spriestspējas kritika", jo vienīgajā vietā, kur to esmu atvērusi, imis stāsta par to, cik ļoti savu vērtību sistēmu un gaumi nevajag būvēt uz citu cilvēku sistēmām. bet tomēr kaut kā ir sanācis, ka cilvēkiem ārkārtīgi interesē, ko domā citi un ko izvēlas citi, un, gribi negribi, izvēli tas ietekmē. protams, ne manu, jo esmu redzējusi koncertā dan le sac vs scroobius pip, kuru savā lielākajā grāvējā dzied par to, ka pašiem jādomā. tiklīdz, kā ir skaidrs, ka cilvēkam ir tik svarīgs citu viedoklis, manipulācija ar tādu ir kā maza bērna šļupsti, kas tikko citam mazam bērnam atņēmuši konfekti. ja dikusiju pamanītu latvijas balzama sabiedrisko attiecību speciālists, atliktu vien piedalīties un rakstīt:"manējā pussyte dzer katru dienu, ir riktīgi jautri.kad nedzēra, daudz slimoja." pie viena varētu nomelnot arī konkurentus:"ja dzer alu, tad gan paliek rupjš - dzer, kliedz, čurā, paliek resns." tad vecene redzētu, uz ko iet pasaule un piesietu sevi šai saitītē. tāpēc turpmāk vienmēr, kad internetā kāds apvaicāies par iespējām izklaidēties,  rakstīšu, ka man gan patīk uzsaukt elīnai kolātei suši vai šņabulīti, jo viņa ir fantastiska biedrene.

skaidri redzams, ka meitenes jau sen ir gaidījušas šādu sarunu, jo atsaucība tik stulbam jautājumam ir pārsteidzoša: 76 komentāri. tīrais neprāts būtu apskatīt un iztirzāt visus, tāpēc izvēlēšos 10  viedokļu par tēmu "cik reižu mēnesī dzer Tava otra pussyte", lai mēs redzētu, cik cilvēki ir dažādi.

1.Grinchii ne tikai sniedz atbildi, bet turpina diskusiju ar savu jautājumu, kuru diemžēl neviens neņem vērā: Iedzer aliņu katru vakaru. Man jau tas šķiet aizdomīgi, jo dzīvē bijusi pieredze ar no alkohola atkarīgajiem. Bet nu nepiedzerās no tā viena aliņa un vairāk arī nevajag. Tad jau varbūt nav tik traki!? Pa nedēļas nogalēm un kādiem tusiņiem iedzer vairāk, bet problēmas tajā nesaskatu un neskaitu, cik bieži un cik daudz. Bet par to aliņa tēmu tieši šodien iedomājos pajautāt citām - kā jūs uz to skatāties, ja jūsu vīrietis izdzertu pudeli alus katru vakaru? Ja ne alu, tad varbūt glāzi vīna.

Grinchii pati netiek skaidrībā, vai viņas pisēja alusmīlestība ir normāla, vai tomēr jau iet par traku, tāpēc viņa tā vietā, lai uzmanīgi vērotu sava sirdsdrauga uzvedību un veselību, viņa ir kārtējā, kas grib dzirdēt citu viedokļus. Grinchii, palasi kanta spriestspējas kritiku kādreiz! atbildes uz šiem jautājumiem jāmeklē sirdī.

2.Agnesiic: Mans draugs vispār ne piles mutē neņem-nekad, un tas bik kaitina, es viņam blakus jūtos kā alkaholiķe kaut arī iedzeru labi ja 1x pus gada laikā. Bet, manam tētim noteikti ir jāiedzer vismaz 1x nedēļā (nedēļas nogalē) labā kompānijā, saka, ka grib atbrīvoties no grūtās nedēļas un es uzskatu tas ir pilnīgi normāli. Takā manā skatījumā arī Tavam puisim nav ne vainas.

Agnesiic otra pussyte mutē neņemot nemaz? toties pati Agnesiic mutē ņem gan, jo kurš gan cits to darīs. malacis Agnesiic, jo paplašina džeku loku līdz tēviem. sķiet, Agnesiic ir apveltīta ar īpašām spējām, jo, izlasot publicēto jautājumu, uzreiz sapratusi, ka aprakstītajam puisim nav ne vainas. varbūt kaut kas var sanākt.

3.keda, acīmredzamā pālī: Nedēļā 2-3x aliņu pa vakaram izdzer , 5dien vai 6dien viņiem ar manu senci ir atļautās oficiālās iedzeršanas dienas , kad viņi drīkst iedzert ko stiprāku - manas mammas un mans noteikums. Neesam mēs nedzērāji. Pilnīga atturēšanas pat no aliņa man liekas pat vairāk kā dīvaiana.
bļeģ, keda gan ir hujovā ar saviem sieviešu noteikumiem. ja kādreiz kedu satikšu dzīvē, pamācīšu, ka attiecības nedrīskt balstīt uz noteikumiem un ultimātiem. gadījumā, ja džeku sauc uldis, tad vēl ir pieļaujams attiecības stutēt ar uldimātiem.

4.cygnuss, lietotājbildē jeb avatarā - enģelis: Manējais - nevienu reizi mēnesī. Pareizāk sakot, viņš alkoholu NEKAD nelieto.
kaut arī cygnuss ir stingri pieturējusies pie lūguma atbildēt par grādīgās dziras dzeršanu reizēm mēnesī, man ļoti nepatīk šī atbilde. kad saslims ar visām nedzērāju slimībām, tad redzēs un raudās!

5.botinja: Parasti brīvdienās kādas ballītes vai pie draugiem kādi pasākumi un lielākoties alko ir to sastāvdaļa. tā, ka lai nomierinātu sevi, vari ieskaitīt manu balsi pie iknedēļas iedzeršanām. varbūt tad tavs draugs uzreiz labāks izskatīsies. turklāt pa nedēļas vidu aliņš vai vīna glāze arī nav nekas.
botinjas draugs dzeršanas biežuma ziņā ir mans dvēseles radinieks. prieks, ka tādu esmu atradusi. šķiet, ka botinjas izteikums, ka nu citi draugi izksatīsies labāk, ir smalks sarkasms, jo visā dzeršanas aprakstā jūtams liels prieks un lepnums par džeku, kurš normāli var iekapāt.

6.mommy iesāktā diskusija diskusijā:
-kaut kā visi traki pareizi palikuši
-Pievienošos pulciņam
-Man arī jāpievienojas!! Meitenes, priekā!
-man liekas,ka mums jātaisa kokteiļu vakars!
-Es ar mieru, bet tikai uz tējiņu, man Zīdainis ar krūti jābaro. Skatīšos, kā dāmas malko.
-Nu tad mēs skatīsimies kā Tu dzer tējiņu, nu,kur pārējās alkoholiķes?

šie komentāri, protams, ir visvērtīgākie, jo parādās sabiedrības iniciatīva kaut ko darīt, radies jauns nākotnes projekts, un domāju, ka, kamēr meitenes nav vienojušās par konkrētu laiku un vietu, ikkatrs var pieteikt savu dalību. kaut arī mierīgi varat iedzert ar mani. tiešām prieks, ka ieplānota jauna satikšanās, jo jāteic, ka mēness tautai latvjiem ir pagrūti ar socializēšanos, un katra šāda iniciatīca jāuzņem ar lielu prieku.

7.lelle_anna par savu štuceri izsakās kā karlīna elksne (viņas otrs vārds tiešām ir anna) par kristapu ozoliņu: Nedzer praktiski nemaz. Jā, šomēnes laikam izdzēra vienu Dlight alus un enerģijas dzērienu. Bet tā parasti varbūt izdzer vienu šādu dzērienu reizi vairākos mēnešos. Piedzērušos vai iereibušu es viņu vispār neesmu redzējusi (un nav arī bijis).
piebilde iekavās ir fail of the lifetime. kā Tu, kuņa, to vari zināt?! pazīsti no 0 gadu vecuma un nemitīgi filmē? ikkatram džekam ir kā pagātne, tā arī paralēlā dzīve.

8.Iced: Manējais mēdz varbūt nedēļas beigās, kad aizejam uz kādu mūzikas klubu, pie draugiem uz pirtiņu vai kkā tā, bet nav tā, ka krīt no kājām nost. Kopš esam kopā, viņš piedzēries ir bijis kādas 2 varbut 3 reizes. Es esmu tā, kas biežāk piedzeras. Man priecē tas, ka abi dzēruši kontrolējam, ko runājam, ko daram. Nav jāuztraucas par otru.
Iced man patīk, jo, pirmkārt, mešanā pa lampu var pārspēt savu akušieri, otrkārt, ir atkodusi, ka nav būtiski, cik reižu mēnesī metam pa lampu, bet gan tas, vai varam ar piemetušo sevi paši tikt galā un nesagādājam raizes citiem. šeit arī  atklājas vēl kāda pāļa funkcija - pālī var labāk iepazīt gan otru cilvēku, gan pats sevi. varētu sacīt, ka pālis ir ekvavilents medikopter krīzes situācijām, kad tu ar savu suni karājiem koka saknē klints malā un domā, ko darīt. ja reiz par funkcijām, tad pastāstīšu vēl vienu - adrenalīns. reiz kāds pazīstams mūzikas kritiķis man prasīja, vai zinu, kāds prikols no tiem ekstrēmajiem sporta veidiem. es teicu, ka moška kaut kāds adrenalīns - liekas, ka nokritīsi, bet beigās nenokrīti. tad mūzikas kritiķis sacīja (un es viņam piekrītu), ka tad jau labāk piedzerties, nokrist, sadauzīt galvu, turklāt nav nepieciešams speciāls ekipējums, nav jābrauc uz kādu īpašu vietu, tātad beigās tas sanāk adrenalīns pa lēto.


9.princesa18 savu atbildi nofilmējusi, bet visticamāk neko nav filmējusi, jo te skaidri redzams, ka cilvēki dzer līdz grīdai. video ilgums - apmēram 1 minūte: http://www.youtube.com/watch?v=YDnCfCERfeg

10:kendra neatbild pēc būtības: Sveikas!!!
Esmu kopā ar vīrieti jau 15it gadus,mums ir divas burvīgas meitiņas
Bet stāsts nav par to....Tas,ka vīrietis iedzēra vienu aliņu vakarā pie tv vai datora man arī nelikās nekas īpašs,bet tas nepaliek bez sekām.....ir pagājuši daudz gadi...un bija arvien trakāk,katru nedēļu piedzērās līdz lopam...un tagad.... mūsu ģimene ir sabrukusi...jo viss beidzās ar to,ka viņš dzēra 3-4 sutkas,nenāca mājās,kaut kur atlūza,tur arī modās un turpināja.....atnāca mājās,pagulēja pāris dienas un atkal pazuda uz nedēļu.....bērni pārdzīvoja,es juku prātā....ļoti sāpīgi pašai....Un vīrietis izposta visu,ko savā dzīvē ir ieguvis...un viņam tikai 34 gadi. Alkahols izposta ģimeni!!!!!!!!!!!

sutka ir diennakts pa krieviski.
te atkal atpakaļ pie tā, kā vajag dzert. pliku dzeršanu bez liekas filozofijas nekad neesmu atbalstījusi. šmigai ir jābūt līdzeklim kaut kā sasniegšanai, piemēram, jaunu radošo apvāršņu vai vēl neapzinātu savu fizisko spēju atklāšanai vai krutu prikolu radīšanai. ja dzer tikai dzeršanas pēc, pats vainīgs. kamēr ir pilnīgi skaidra dzeršanas jēga arī skaidrā, tikmēr jācilā glāzes.

būtībā jau skaidrs, ka meitenes tikai mēģina rūpēties par savām otrajām pussytēm un pasargāt gan sevi, gan viņus no šmigas postošās ietekmes, taču nevajag aizmirst, ka brīvprātīga pilnīga atturība nav nekas kruts, visu ar mēru drīkst un ļoti vajag, un atbilde uz jautājumu par to, vai nav par daudz, jāmeklē pašā draugā, nevis interneta portālos. nobeigumā kā nagla uz i šeit stāvēs citāts no epiktēta best of`a. visiem par biedinājumu un atgādinājumu, ka katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš grib būt, un Jūs ar savām pararūpēm varat iet dirst:"ja tu gribi, lai tavi bērni, tava sieva un tavi draugi dzīvotu mūžīgus laikus, tu esi zaudējis sajēgu."

Paldies kolēģiem teksti, ar ceturto kārtu, lai arī ar kārtējiem diviem soda puslitriņiem, bet tomēr būtu tikts galā. Cerams, ka jums patika. Kā jau iepriekš minējām, šonedēļ mums apskatāmos darbus iesaka mūsu kvēlākie lasītāji. Tātad piektajā kārtā mēs analizēsim:

* Lasītājas Anetes Konstes ieteikto tēmu "Alkohols un otra pusīte" (šo uz sevi ņem EK)
* Entuziasta Kristapa Elkšņa atrasto rakstu "Viss, kas tev jāzina par savu vagīnu" (šo uz sevi ņem DJ)
* Vienkāršas meitenes vārdā Sintija Vecvegare rekomendēto problēmas apskatu "Rianna nav sista jau gandrīz gadu" (šo uz sevi ņem SM)


Best retards,
kolektīvs