Jesss, pusnaktij jau ir pāri, tātad varu rakstīt. Gribu dalīties ar to, kā šodien izteicās ex-kolēģis Mārtiņš Vaivars no tekstiem – “Ja es nezinātu, ka jums tā dzeršana ir satīra, tad es domātu, ka tas ir debīli.” Es tomēr ceru, ka arī ar visu satīru tas ir debīli, jo, galu galā, par ko tad mēs te īsti cīnāmies? Mazliet pārfrāzējot daiļrunas meistari Aneti Konsti, teikšu tā: Mums ir ambivalenta attieksme pret lietām. Un reti kurš patīk. Tāpēc arī viss ir debīli, arī mēs esam debīlas, paskatieties, lūdzu, spogulī, cik tas viss ir debīli.

Kā jau vēstījām, šonedēļ apskatām cienītāju iesūtītos materiālus. Es uz sevi ņēmu Sintijas Vecvagares piegādāto, ārkārtīgi debīlo ziņu no portāla mango.lv - "Rianna nav sista jau gandrīz gadu".

Lai arī nav dotas norādes, kas attiecīgo ziņu ir sastādījis, atļaušos domāt, ka šim cilvēkam tomēr ir visai smalki nostādīts tembrs uz sarkasma notīm. Piekritīsiet taču, ka raksta nosaukums sevī nes zināmu daļu sašutuma: tas ir kā - Rianna nav sista JAU gandrīz gadu? Tamlīdzīgu attieksmi parasti ir iespējams novērot mazliet cita rakstura ziņās, piemēram - Rīgas ielu braucamās daļas nav tīrītas jau gandrīz trīs mēnešus. Pēdējā piemērā sašutuma klātbūtne šķiet pamatota, jo ir skaidrs, ka pa netīrītām ielām transportam ir grūti pārvietoties, tas var raisīt dažādas ķibeles, pat avārijas. Kamdēļ kāds varētu būt ieinteresēts Riannas fizionomijas pabojāšanā? Ar to būtu jāsāk mans absolūti bezjēdzīgais pētījums.

Pieņemu, ka Jūs pārāk nepārsteigs, ka rokas iepriekš palaidis bija neviens cits kā Riannas mīļotais vīrietis, r&b dziedātājs Kriss Brauns (jā, es arī par tādu dzirdu pirmoreiz). Pērn pirms Grammy balvas pasniegšanas (gramafona butaforija, ko pasniedz labiem mūziķiem) Brauns sitis Riannas galvu pret mašīnas logu un tad vairākas reizes vienkārši sitis un kodis. Rianna, protams, iesūdzējusi viņu tiesā, viņš vainu atzinis, tagad izcieš sodu, kura viens no punktiem ir piecus gadus netuvoties Riannai. Smells fishy, ja runājam familiāri. Slāvu tautas mēdz apgalvot, ka, ja pa īstam mīl, tad sit, tāpēc tiesas spriedums izklausās ārkārtīgi skumjš abām pusēm. Rianna piecus gadus nesatiks, iespējams, vienīgo vīrieti, kas viņu patiešām mīl. Un grib izdauzīt ārā no viņas visu stulbumu, lai varētu mīlēt vēl vairāk. Vismaz skaidri redzams, ka viņam viņa nav pohuj, jo, ja būtu pohuj, tad kā saulīte vienkārši notītu stariņus pie pirmās izdevības. Protams, mani izteikumi ir pārgalvīgi, es nezinu apstākļus, es nezinu detaļas. Katrā ziņā Aiens Brauns ļoti strikti seko tiesas norādēm un uzvedas paklausīgi. Riannas viedoklis šajā rakstiņā īsti nav apskatīts, bet man vienmēr ir interesējis, ko tiesa dara tad, ja pats apsūdzētājs vēršas pie apsūdzētā? Pārāk jau nepārsteigtu tāda veida rīcība, jo meitenes taču vispār ir ārkārtīgi paredzamas būtnes. Tev atliek meiteni pazemot un viņa būtībā ir tava - tā ir, nestrīdieties. Tāpēc vismaz es pārāk nebrīnītos, ja Rianna pati kādā vientulīgā naktī uzsistu kādu sentimentālu esemesku Braunam. Ko tiesa dara tad? Te ir kāds tiesnesis? Es ļoti vēlētos zināt. Un vai šajā gadījumā Brauns nevarētu iesūdzēt tiesā Riannu par apzinātu provokāciju?

Daudziem jau nepatiks, bet es vienmēr esmu bijusi par to, ka sievietēm sist drīkst. Sit par stulbumu, nevis par dzimumu. Protams, savā ziņā tas parāda vīrieša nespēju atrisināt lietas diplomātiskākā ceļā, parāda to, ka viņš sievieti nespēj noturēt atmosfērā, kurā viņa nejustu vēlmi vīrieti izvest no pacietības, jā, jā, jā, tas daudz ko parāda par vīrieti ne pārāk pozitīvā gaismā, un tomēr. Es arī esmu savureiz atrāvusies pa seju, bet nesūdzos, jo vismaz turpmāk zināšu, ka reizēm savu viedokli drīkst paturēt pie sevis, īpaši gadījumos, kad tev neviens nav lūdzis to izteikt. Es negribu neko pārmest ne Riannai, ne arī viņas džekam, jo - kā jau teicu - es nezinu detaļas, bet šādos gadījumos epizodiska rakstura sīkumiem nereti ir galvenās lomas. Varbūt raksta autors ir bijis informētāks par mani, tāpēc ne velti ielicis viltīgo vārdiņu 'jau' nosaukumā. Varbūt Rianna tiešām mīl brūķēt muti mazdrusciņ par daudz, varbūt viņa par daudz spiež uz savu stervisko faktoru (katrai meitenei ir tāds sterviskais gēns, ko pie zināmiem apstākļiem ir iespējams apzināti akumulēt), varbūt tikai tas, ka viņa teorētiski ir fiziski vājāka, nepadara viņu par vienīgo cietušo. Ļoti abstraksts raksts katrā ziņā, pārāk daudzi jautājumi paliek neatbildēti un iespējas - atvērtas.

Teikšu to, ko esmu teikusi jau iepriekš - nekas nav viennozīmīgs. Un viena pagale nedeg. Nav dūmu bez sekām. Man ir ambivalenta attieksme pret lietām. Un reti kurš patīk. Paldies Sintijai, mums biežāk vajag tāda rakstura darbus - neviennozīmīgus un neatbildamus. Ja mēs spējam sniegt atbildes, tātad mums ir, ko teikt. Ja ir, ko teikt, tātad nav nepieciešams domāt. Kad nav, ko teikt, tad ir jāsāk domāt. Novēlu visiem biežāk domāt. Un domāt, nevis domāt, ka domājat. Tiekamies nākamnedēļ.