Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2006-01-16 13:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atradis problēmas

pastāstiet, lūdzu, cik daudz procentu no skolā/universitātē iegūtajām zināšanām jūs izmantojat praktiskajā sadzīvē? teiksim, zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā, astronomijā, vēsturē, latviešu literatūrā, algebrā, ģeometrijā, utt.? (ja atskaita jūsu profesionālo nodarbošanos)
man liekas: tikai krustvārdu mīklās
piemēram, kā funkcionē "iezemējums" es sapratu tikai tad, kad man zibens izpirda datoram tīkla karti. razbiralsja.
vēl man liekas, ka pamat- un vidusskolas galvenā misija ir likt skolniekam nevis zināt kaut kādas lietas, bet saprast, kā tās strādā.
taču bēda ir tāda, ka izpratni nevar vērtēt. Otrajā bē meitenīte noskaita dzejolīti par to, kā vilkam govs nokoda kāju, un kad skolotāja viņai pajautā: "Un par ko bija šis dzejolītis, Mārīt?", viņa atbild: "Par to kā vilkam govs nokoda kāju". un kādi vilki-govis Mārītei tobrīd darās galvā, to neviens nezin.
tāpat arī var noskaitīt formulu fizikā, bet kamēr ābols neuzkritīs uz galvas - neko nesapratīsi.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nulle
2006-01-16 13:31 (saite)
Lielāko daļu zināšanu, domāju, esmu noslēpis (gribēju teikt "pakāsis", bet pie attiecīgas situācijas par aizmirsto uzskatītais var uzpeldēt atmiņā). HāVēZē vai tas bija vajadzīgs. Vienu gan varu pateikt - kad nesaspringstot brauzēju internetu, lietderības koeficients ir zemāks, IMHO. Jo varbūt ne vielas zināšanā ir sāls, bet faktā, ka pamokies saprašanas procesā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 14:01 (saite)
jā, bet tevi kāds vērtēt var tikai pēc zināšanām, nevis izpratnes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-01-16 14:31 (saite)
mana doma bija pat tāda - vari aizmirst to izpratni, bet mokas neiet zudumā. Pie vajadzības tev smadzenes jau strādās par kādiem procentiem ātrāk, lūk tas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 14:35 (saite)
vot, vot. pilnīga taisnība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]batou
2006-01-16 13:33 (saite)
no skolā iegūtajām - tikai angļu v.
no tā kas ir iegūts akadēmijā - aptuveni 5-10% (galvenokārt drāmas teorija, operatora meistarība un kino vēsture)

(Atbildēt uz šo)


[info]starro
2006-01-16 13:35 (saite)
vajag palielināt praktisko un laboratorijas darbu nodarbību skaitu skolā. Idomājies "sausās" fizkultūras stundas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 13:50 (saite)
fizene un darbmācība ir izņēmumi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2006-01-16 13:47 (saite)
No skolas - literatūra, latviešu valoda (komatus tak māku salikt :)), mazliet angļu un vācu valoda. Fizikā - ja būtu izdevies kaut ko no tās elektrības saprast, varbūt ij pati mācētu rozeti salabot, kas ar tādu nepiepiestu vieglumu padodas vīriešiem. Bioloģija un veselības mācība - mazliet par asinsgrupām, fizioloģiju un augiem, dzīvniekiem. Vēsture, politoloģija, kultūras vēsture - vispārzināmu faktu un procesu kaut aptuvenai pārzināšanai.
No augstskolas - pārsvarā viss bija tendēts uz manu nozari (praktiski nebija t.s. vispārējo dabas zinātņu priekšmetu), tiek izmantots darbā (procentuāli samērā daudz, salīdzinot ar citiem kursabiedriem, kādi 30-40% noteikti).

(Atbildēt uz šo)


[info]dzeina
2006-01-16 13:56 (saite)
Nu, man bija tā laime/ nelaime videnē mācīties experimentālajā programmā, kurā obligāti bija tikai 5 priekšmeti, pārējie izvēles. Līdz ar to veixmīgi atkratījos no fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas [tagad žēl, bet tas bija skolotājas dēļ], kā arī vēl daudziem.
Neskaitot latviešu valodu & literatūru, ko nākas izmantot profesionāli, bija: krievu, angļu, vācu val. [visas izmantoju ikdienā], ētika, filozofija, politika, vēsture [tieša pielietojuma nav, bet paldies, ka bija], vizuālā māxla [šad tad noder]; algebra - tik daudz, lai savilktu rēķinus, ā, nē, arī profesionāli :); ģeometrija - retu reizi, bet noder. pārējos priekšmetus neatceros, līdz ar to jāsecina, ka nekādas jēgas no tiem nav.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 14:03 (saite)
es, šķiet, mācījos tajā pašā variantā kā tu. un faktiski no tā paša arī atkratījos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]scooby_snack
2006-01-16 14:09 (saite)
praktiskajā sadzīvē kaut ko no saskarsmes drošvien

(Atbildēt uz šo)


[info]buks
2006-01-16 14:20 (saite)
100% - lielāko tiesu pat nemanot. Taču kad paņemu rokā, piemēram, Blavakstkas samargoto, ka "pirms 40 000 gadu Eiropā valdīja druīdu kults, kur priesterienes, lai izsargātos no saules radiācijas, valkāja litija krūšu bruņas", tad esmu visai pateicīgs, ka pateicoties skolai (un atšķirībā no Blavatskas) zinu, kas ir saules radiācija un kas ir litijs, bet augstskola devusi tīri labu info, lai orientētos, kas īsti Eiropā notika pirms 40 000 gadu. Savukārt tās pašas mocības algebrā, kur visas formulas sen aizmirstas, tagad krietni atvieglo dzīvi, analizējot politisko situāciju Centrālāzijas viduslaikos. Un tā tālāk. Vienīgais, ko nožēloju, ka tik slinks biju ij vairāk pūles pieliku nevis lai mācītos, bet gan lai veiksmīgi izvairītos no šī procesa.

Aber ja nav šo elementāro pamatzināšanu, kas kaut cik vienmērīgi patrenējušas smadzeņu krunkas tīņa gados, tad atliek tikai pievērsties nemirstīgā bestsellera "Urīnterapijas brīnumi" padomiņam: "Ja 7 mēnešus dzersiet savu urīnu, kļūsiet inteliģents".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-01-16 14:25 (saite)
Tas gan tiesa, ka bieži uznāk nožēla - nafig tik daudz vērtīga skolā un studijās palaists garām. Otrreiz tak neviens nemācīs :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2006-01-16 14:34 (saite)
nu, Onslov, tas ir tas par ko es runāju - skola iemāca domāt, nevis kaut kādas konkrētas zināšanas. teiksim, matemātika nodrošina analīzes spēju, vēsture - iztēli, tā teikt, šie priekšmeti nebūt nav tas par ko izliekas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-01-16 14:40 (saite)
bet paradokss ir tāds (pieņemsim šajā brīdī, ka pašas zināšanas ir bezjēdzīgas), ka, lai tu dabūtu to bonusu, tev ir jāiziet tam cauri, jāatrisina tas uzdevums, jāzina teorēma vai kāds tur likums. Citādi nu nekādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2006-01-16 14:54 (saite)
Redz, pieaugušam cilvēkam dzīvē parasti nenākas ne skriet krosu, ne mest bumbiņu, ne rāpties pa virvi. Taču, lai cik tas paradoksāli nešķistu, nezin kāpēc pie kompjūtera vēlāk sēdēt vieglāk, funktieris strādā raitāk, ij meičas nav ilgi uz kniebienu jāpielauž, ja cilvēks, tīņa gados ir apmeklējis iepriekšminēto fizisko aktivitāšu nodarbības, ij šim rumpis pietiekami trenēts un vielmaiņa, tam pateicoties, kārtībā.

p.s.
Savukārt cilvēks, kurš attiecīgo obligāto teorēmu pamatkursu nav mācījies, patiesi lasa kādu atklāsmes tipa literatūru un tic, ka ir iespējamas litija krūšu bruņas, un dzerot urīnu taps inteliģents. Esmu tādus sastapis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-01-16 15:05 (saite)
vai nu tamdēļ, ka man pamatskolā bija laba matemātikas skolotāja (viņa arī klases audzinātāja) vai citu iemeslu pēc, bet es nerunāju par eksaktajiem priekšmetiem ar naidu, pats esmu vairāk eksakts nekā humanitārs (dalījums man iesēdies galvā). Tādu kā naidu un riebumu pret matemātikām jūtu(?) sabiedrībā(?). Man liekas, tas tamdēļ ka arvien vairāk gribas noraut kušķi mazāk piepūloties, "lai man viss būtu un par to nekā nebūtu" un ja var tikai pamuldēt, tad priekškam mācīties un svīst. Cibiņš duraks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nulle
2006-01-16 15:07 (saite)
bet eksaktās zinības _tagad_ pavilkt nespēju, nerubos vienkārši. Kvadrātvienādojumu atrisināt, nu būtu, kā būtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2006-01-16 14:49 (saite)
Iemāca taču arī kādas konkrētas lietas. Ko man dos "matemātiski analītiskās spējas", ja es neatceros Pitagora teorēmu vai to, kā risina kvadrātvienādojumu? (pēdējo es tiešām neatceros). Un, kad savajagas, tad aiziet milzums laika, rakņājoties pa vecajām kladēm un grāmatām.
Tāpat kā augstskolā, izpratne par to, kādi augi konkrētajā meža tipā mēdz būt, varbūt, ir, bet, vai konkrētais laksts ir vai nav indīgs, no galvas pabiris. U.tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shelly
2006-01-16 15:27 (saite)
Mājturību es vispār uzskatu par arhaiskāko vājprātu. Nu, kam tas vēl vispār vajadzīgs, kas mūsdienās vēl ada cimdus un tamborē šalles? Cilvēku, kas to dara, ir tik maz, ka viņ/as tikpat labi nepieciešamās iemaņas varētu apgūt pulciņos.
Bet vispār man patīk mācīties. Man patīk mācības kā process par sevim, un tas, ko es iemācos, tikpat labi var būt galīgi pašmērķīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-01-16 16:03 (saite)
Ar to mājturību skolās kaut kas nav kārtībā. Lai arī man bija laba skolotāja, taču vienkārši tracināja tā mācīšana "pēc priekšrakstiem". Nevis ņemam un adām zeķi, un procesā mācāmies, bet gan vispirms tur viens paraudziņš jānoada, pēc tam otrs, un par katru atzīme, un tad tikai pie zeķes. Iedzina riebumu pret rokdarbiem uz kādu laiku, un tikai nesen ar lielu prieku atsāku adīt. Taču, pieļauju, ka meitenēm, kurām ģimenē ne mamma, ne vecmāmiņa, ne kāda cita radiniece ar rokdarbiem nenoņemas, tā ir vienīgā iespēja kaut cik tos apbūt un tad izdomāt, kas dzīvē noderēs un ko var pielietot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tipa75
2006-01-16 16:31 (saite)
Abiģeļi. :-(
Kaut ko oriģinālu un kvalitatīvu mūsdienās var nopirkt tikai superdārgos veikalos vai uztaisīt pats. A bet superdārgos veikalos kvalitāte ir, bet oriģinalitāte :-(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2006-01-16 16:36 (saite)
man visas ziemas zeķes ir uzadītas ar rokām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tipa75
2006-01-16 16:42 (saite)
arī kaprona?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-01-16 16:46 (saite)
Kaprona nav ziemas zeķes :P
Vilnas man visas ir ar rokām adītas, cimdi tāpat (pirkstaiņus nevalkāju).
Naudas ziņā gan lētāk sanāk pirkt, vismaz vienkāršākos gabalus, sarežģītos slinkums tapināt :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tipa75
2006-01-16 16:52 (saite)
Tīras vilnas vīriešu džemperis uz XL izmēru dzijā prasa ~35-40Ls. Tipat maksā normāla paskata pussintētiks džempurs. Lētākiem ir tīra sintētika, tīrā vilna ar normālu skatu ap 50-60Ls šūpojas.
Un, jo sarežģītāks raksts, jo interesantāk adīt, līdz ar to ātrāk noadās. Taisnie gabali ātri apnīk. Vienu superbižaino es uzmargoju 2 nedēļās, bet ar MV taisno klasisko tikai divām pīnītēm 4 nedēļas mocijos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ravejsledzejs
2006-01-16 15:27 (saite)
zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, latviešu literatūrā, latviešu valodas sintaksē un interpunkcijā, algebrā, ģeometrijā, un vēl svešvalodas izmantoju ļoti bieži. un brīžiem čortojos, ka skolā pārāk maz apguvu dažas lietas. un nesaprotu,kāpēc man ir jāpaskaidro dažiem pazīstamiem cilvēkiem elementārtu pamatskolas vielu fizikā, ja cilvēks ir mācījies pēc tās pašas mācību programmas kā es. lūk, tas dažreiz ir pat ļoti kaitinoši.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 15:41 (saite)
es, piemēram, nezinu kā lidmašīna var palidot pa gaisu vai kuģis papeldēt pa ūdeni. pilnīgi nopietni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ravejsledzejs
2006-01-16 16:27 (saite)
fizika. pie tam lidmašīnu spārnu uzbūve nav cilvēku izgudrojums, bet pilnīgs plaģiāts špikojot no putniem... cilvēka smadzeņu darbība ir pārāk ierobežota, lai būtu iespējams izdomāt, ko tādu kā nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 16:34 (saite)
to, ka fizika, jā, to es saprotu. es tev pat izskaidrot varētu. bet tā - nesaprotu. pašam par ļoteni vai kuģi jāpaliek lai saprastu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tipa75
2006-01-16 16:48 (saite)
Visgrūtākais manā mācību dzīves atmiņā ir brīdis, kad mans tēvs, man mācoties 2.klasītē, nolēma, ka esmu pietiekami apķērīgs skuķēns, lai sāktu man mācīt fizikas pamatus. Vēl tagad es atceros viņa stāstu par naglu, kuru sit dēlītī, un kā tas spēks pa tās naglas iekšieni pārvietojas. Un to, kāds murgs man šķita viņa vārdi, jo tas, ka ja naglai uzsit pa galvu, tad naglas pamatne uzsit pa dēlīti, likās tik pašsaprotami. Domāju "kas tiem lielajiem nav ko domāt, ka ap šitādiem niekiem ņemas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ravejsledzejs
2006-01-16 17:09 (saite)
gaisa plūsmas un spēku mijiedarbības. nezinu cik labi par kuģi es varētu izskaidrot. par lidmašīnu bildītes zīmējot sarunā varētu, bet par to kuģi gan pirms skaidrot man atmiņu vajadzētu atsvaidzināt ieskatoties kādā grāmatā, vai arī kādu laiku par to padomājot. varētu izdomāt, bet izskaidrot otram varētu būt pagrūti.

/nu nav fizika mana joma. ja savā jomā es varu atrast salīdzinājumus pat psiholoģijā, ja vajag paskaidrot kādam, kurš nesaprot, tad šādus salīdzinājums no fizikas ar fiziku nesaistītā jomā es varētu arī neiedomāties...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2006-01-16 18:31 (saite)
arhimēda likums ar vannu! -

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tipa75
2006-01-16 15:36 (saite)
Plānojot jauno siltumnīcu tīri praktiski noderēja fizika. Kur aizlaikos fizikas skolotājs kā piemēru minēja, ka pareizi aprēķinot var uzbūvēt siltumnīcu tā, lai plēve neplīstu divus,trīs gadus.
Reitingu sarežģitākajos aprēķinos ir izmantoti algebras cienīgi rēķini ar nezināmo.
Rēķinot nepieciešamos būvmateriālus mājas remontam nāk talkā ģeometrijā iegūtais.
Blenžot uz nosēdumiem pārklāto tējkannas dibenu, kā arī apcerēs pie cukubiešu lauka, atmiņā uzpeld ķīmijā apgūtais.
Ģeogrāfija noder brīžos, kad saskarsmē ar ārzemniekiem izdodas izvairīties no kauna tapt par topogrāfiko analfabētu.
Lūk laviešu valodas analīzes, kā arī dzejoļu analīzes par izmantotajām tehnikām gan nekādi neesmu izmantojusi.
Vācu valoda, kas skolā bija apgūta uz gandrīz teicami, atgriezās tikai pēc 2 nedēļu burzīšanās pa vāczemi.
Krievu valodā skolā apgūtais ir devis plašāku vārdu krājumu, jo reizēm pat krievu tautības draudzenes nobrīnas, no kurienes es tādus vārdus krieviski zinu, kuriem viņas pat tikai nojauš nozīmi.
Bet augstskolas augstākā matemātika man pat ļoti patika - tāda smadzeņu aerobika.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2006-01-16 15:46 (saite)
a fizikā nopietni māca siltumnīcas būvēt nevis to, kas ir mc2? tev ir paveicies ar pasniedzēju!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tipa75
2006-01-16 15:51 (saite)
Mums bija baigi feinais. Visvisādas lietas pastāstija, kā dzīvē izmantot.
Bet ar ķīmiju mums neveicās. Skolotājai bija nopietna aknu slimība, viņa vienmēr bija īgna un mēs - skolnieki, kā pa ķīniešu hieroglīfiem tur pērāmies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-01-16 16:35 (saite)
Jā, nu ķīmijā arī varētu tik interesantas lietas stāstīt. Mums mazliet bija organiskā ķīmija, stāstīja par visādiem tur spirtiem un plastmasām un viņu uzbūvi... un kā atpazīt, kas ir kas. Reāli interesantas lietas, bet tas bija pārāk maz un, šķiet, 10. klasē, kā rezultātā praktiski neko neatceros.
Arī viss no skolotāja atkarīgs, jo programmā noteikti bija minēta tikai sausa teorija :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tipa75
2006-01-16 16:42 (saite)
Vot par to spirtu... Tā bija vienīgā tēma, kur mums visa klase saņēma atzīmes robežās labi-teicami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]asiize
2006-01-17 00:01 (saite)
14. kabinetaa, kur man bija matemaatika pie sienas bija divi plakaati - viena lomonosova bilde un uzraksts "matemaatika jau taapeec vien jaamaacaas, ka taa attiista logjisko domaashanu"
:)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?