Visgrūtākais manā mācību dzīves atmiņā ir brīdis, kad mans tēvs, man mācoties 2.klasītē, nolēma, ka esmu pietiekami apķērīgs skuķēns, lai sāktu man mācīt fizikas pamatus. Vēl tagad es atceros viņa stāstu par naglu, kuru sit dēlītī, un kā tas spēks pa tās naglas iekšieni pārvietojas. Un to, kāds murgs man šķita viņa vārdi, jo tas, ka ja naglai uzsit pa galvu, tad naglas pamatne uzsit pa dēlīti, likās tik pašsaprotami. Domāju "kas tiem lielajiem nav ko domāt, ka ap šitādiem niekiem ņemas".