vai nu tamdēļ, ka man pamatskolā bija laba matemātikas skolotāja (viņa arī klases audzinātāja) vai citu iemeslu pēc, bet es nerunāju par eksaktajiem priekšmetiem ar naidu, pats esmu vairāk eksakts nekā humanitārs (dalījums man iesēdies galvā). Tādu kā naidu un riebumu pret matemātikām jūtu(?) sabiedrībā(?). Man liekas, tas tamdēļ ka arvien vairāk gribas noraut kušķi mazāk piepūloties, "lai man viss būtu un par to nekā nebūtu" un ja var tikai pamuldēt, tad priekškam mācīties un svīst. Cibiņš duraks.