Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2006-01-16 13:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atradis problēmas

pastāstiet, lūdzu, cik daudz procentu no skolā/universitātē iegūtajām zināšanām jūs izmantojat praktiskajā sadzīvē? teiksim, zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā, astronomijā, vēsturē, latviešu literatūrā, algebrā, ģeometrijā, utt.? (ja atskaita jūsu profesionālo nodarbošanos)
man liekas: tikai krustvārdu mīklās
piemēram, kā funkcionē "iezemējums" es sapratu tikai tad, kad man zibens izpirda datoram tīkla karti. razbiralsja.
vēl man liekas, ka pamat- un vidusskolas galvenā misija ir likt skolniekam nevis zināt kaut kādas lietas, bet saprast, kā tās strādā.
taču bēda ir tāda, ka izpratni nevar vērtēt. Otrajā bē meitenīte noskaita dzejolīti par to, kā vilkam govs nokoda kāju, un kad skolotāja viņai pajautā: "Un par ko bija šis dzejolītis, Mārīt?", viņa atbild: "Par to kā vilkam govs nokoda kāju". un kādi vilki-govis Mārītei tobrīd darās galvā, to neviens nezin.
tāpat arī var noskaitīt formulu fizikā, bet kamēr ābols neuzkritīs uz galvas - neko nesapratīsi.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]martcore
2006-01-16 14:34 (saite)
nu, Onslov, tas ir tas par ko es runāju - skola iemāca domāt, nevis kaut kādas konkrētas zināšanas. teiksim, matemātika nodrošina analīzes spēju, vēsture - iztēli, tā teikt, šie priekšmeti nebūt nav tas par ko izliekas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-01-16 14:40 (saite)
bet paradokss ir tāds (pieņemsim šajā brīdī, ka pašas zināšanas ir bezjēdzīgas), ka, lai tu dabūtu to bonusu, tev ir jāiziet tam cauri, jāatrisina tas uzdevums, jāzina teorēma vai kāds tur likums. Citādi nu nekādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2006-01-16 14:54 (saite)
Redz, pieaugušam cilvēkam dzīvē parasti nenākas ne skriet krosu, ne mest bumbiņu, ne rāpties pa virvi. Taču, lai cik tas paradoksāli nešķistu, nezin kāpēc pie kompjūtera vēlāk sēdēt vieglāk, funktieris strādā raitāk, ij meičas nav ilgi uz kniebienu jāpielauž, ja cilvēks, tīņa gados ir apmeklējis iepriekšminēto fizisko aktivitāšu nodarbības, ij šim rumpis pietiekami trenēts un vielmaiņa, tam pateicoties, kārtībā.

p.s.
Savukārt cilvēks, kurš attiecīgo obligāto teorēmu pamatkursu nav mācījies, patiesi lasa kādu atklāsmes tipa literatūru un tic, ka ir iespējamas litija krūšu bruņas, un dzerot urīnu taps inteliģents. Esmu tādus sastapis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-01-16 15:05 (saite)
vai nu tamdēļ, ka man pamatskolā bija laba matemātikas skolotāja (viņa arī klases audzinātāja) vai citu iemeslu pēc, bet es nerunāju par eksaktajiem priekšmetiem ar naidu, pats esmu vairāk eksakts nekā humanitārs (dalījums man iesēdies galvā). Tādu kā naidu un riebumu pret matemātikām jūtu(?) sabiedrībā(?). Man liekas, tas tamdēļ ka arvien vairāk gribas noraut kušķi mazāk piepūloties, "lai man viss būtu un par to nekā nebūtu" un ja var tikai pamuldēt, tad priekškam mācīties un svīst. Cibiņš duraks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nulle
2006-01-16 15:07 (saite)
bet eksaktās zinības _tagad_ pavilkt nespēju, nerubos vienkārši. Kvadrātvienādojumu atrisināt, nu būtu, kā būtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2006-01-16 14:49 (saite)
Iemāca taču arī kādas konkrētas lietas. Ko man dos "matemātiski analītiskās spējas", ja es neatceros Pitagora teorēmu vai to, kā risina kvadrātvienādojumu? (pēdējo es tiešām neatceros). Un, kad savajagas, tad aiziet milzums laika, rakņājoties pa vecajām kladēm un grāmatām.
Tāpat kā augstskolā, izpratne par to, kādi augi konkrētajā meža tipā mēdz būt, varbūt, ir, bet, vai konkrētais laksts ir vai nav indīgs, no galvas pabiris. U.tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?