Comments: |
es šogad pusgadu ņēmos pa visām rīgas un ārpusrīgas skolām, lai nodrošinātu to, ka man savs bērns, gan ne HSP un ar cita spektra vajadzībām, NEKAD nebūtu jāsūta tādā 32 bērnu klasē. es pati tādā gāju un tas bija vājprāts. tev tā tiešām ir vienīgā iespēja vai arī tu to uztver kā normu?
te gan IR jāatzīst, ka es esmu gatava uzņemties visai ekstrēmas papildus neērtības šai sakarā, jo manu bērnu ir apbrīnojami viegli "sabojāt". tavs mm, lai arī pilnīgi citāds, tomēr arī atstāj iespaidu, ka šai specifiskajai spīdzināšanas formai ir reti nepiemērots.
un kādu risinājumu tu atradi? tā ir krutākā skola visā mikrorajonā. pati gāju 20 bērnu klasē un bērnu daudzums man bija vienaldzīgs, jo attiecības man bija tikai ar dažiem. plāns B ir vest viņu uz skolu tikai dažas dienas nedēļā un daļēji mājmācīt (te gan ir risks, ka atkal par daudz iemācīšu).
bērniem pirmajās klasēs, manuprāt, tā klase ar 30+ ir katastrofa ne jau vienaudžu attiecību dēļ, bet tādēļ, ka šajā vecumā ir normāli un ir nepieciešams būt attiecībās ar skolotāju, kurš bērnu "redz". 32 bērnu klasē, pirmkārt, skolotājs nevar atļauties neko citu, kā sakostiem zobiem turēties pie krēsla malām, so to speak, nevar atļauties nekādu individualizāciju prkatiski nekad. Tik lielas klases neizbēgami noved pie "another brick in the wall" mācīšanas metodoloģijas, jo vienīgais veids, kā strādāt ar 32 cilvēkiem reizē, ir panākt, ka jautājumi netiek uzdoti, un padziļināta interese, zinātkāre, kritiskā domāšana utt. neizbēgami kļūst nevēlamas pat pie jēdzīgiem pedagogiem. bērns pirmajos 3-4 gados tiek ar ļoti lielu iepējamību sabojāts uz savu mācību mūžu.
mans stāsts par mūsu pieredzi ir pārāk garš, bet īsumā - es jau naktīs murgoju par skolām un modos nosvīdusi, līdz biju parunāt ar honeybee skolu - LAISMA - kur man gandrīz viss patika un kā akmens novēlās no sirds - te var laist bērnu! tomēr tad manu topošo pirmklasnieci uzņēma Jūrmalas Alternatīvajā Skolā, kas pirms tam bija 1:10 iespēja, tā ka viņa mācīsies tur. te nu tu redzi, ka runā ar vecāku, kas ir ar mieru savu bērnu sūtīt skolā citā pilsētā - tā ka varbūt mūsu pieredze tev neder, jo es vienkārši to ņemu pārāk ekstrēmi.
vēl biju www.patnis.lv, kas ir jēdzīgi, bet ar mīnusiem sajūtās par pedagogiem, laisma patika daudz labāk.
o, labi, ka jums tas nokārtojās :)
jā, un liels paldies Tev, kaut arī mūsu meitas tomēr nebūs klasesbiedrenes. man ir sajūta, ka tas, ka es uzzināju, ka tik jēdzīga skola pastāv, man ir ļoti palīdzējis, kaut kā vieglāk dzīvot kļuva :)
Man kas līdzīgs būs priekšā pēc gada, un jau tagad domāju un lēšu, ko darīt. Gan nezinu, vai M būs tik "smags" gadījums, bet uz to pusi, un mani tas uztrauc. Visu savās vietās saliks tikai konkrētās skolas vides un skolotājas iepazīšana. Bet jau tagad zinu, ka vietējā skolā visticamāk tik uz stundām laidīšu. 32 skolēni klasē, tas ir MURGS, no tiem 64 var 3 smukas vidējas klases izveidot. Mums visu pamatskolu klasē bija 12-18 bērni, un tas pilsētas skolā. Nezinu, kā vietējā skola darīs ar daudzajiem 2008. gada bērniem...
konkrētā skola mums ir pilnīgi blakus mājai, un nākamā tuvākā arī ir ar lielām klasēm. mums vēl ir laiks domāt līdz jūnija sākumam. man nekāda vides un skolotāju iepazīšana nepalīdzēs, jo man nav spēju salīdzināt, un pret vecākiem skolotājas izturas citādāk.
Tagad vai pēc gada jāpalaiž, un tad jārīkojas atbilstoši tam, kā bērnam skolā ir. Variants ar daļēju iešanu uz skolu (dažas dienas nedēļā) pašreizējā mācību sistēmā var nerullēt. Īsā diena gan. Varbūt pat var sarunāt variantu, ka apmeklē dažas interesējošās nodarbības dienā, bet tad sarežģīta loģistika. Labi, ka man vēl daudz laika priekšā. M iekrīt pirmajā pirmklasnieku - 6gadnieku iesaukumā...
it kā jau man arī vēl daudz laika, jo mm šobrīd ir 5 gadi un tēvs ir vienīgais, kas uzskata, ka mm katrā ziņā jāiet skolā; es esmu pilnīga šauba. ja visu darām pareizajā laikā - arī mm tad iekritīs tajā dubultajā iesaukumā.
nedrīkst viņi mazāk par 25, ja nav kaut kāda īpaša skolas specifikācija. bet piekrītu, ka tas ir murgs. mēs šī paša iemesla pēc aizsūtījām meitu uz ļoti mazu skoliņu, nenožēloju. Tagad jau kā pusaudzis, viņa pati ir gatava startēt uz kādu no lielajām pilsētas skolām.
Tas par 25 attiecas uz visu Latviju? Ceru, ka tik Rīgu, citādi te ciemata skolā būs pirmā klase ar 40 skolēniem.
| From: | krii |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:10 |
---|
| | | (Link) |
|
No tā ir atkarīga skolotāju algas tarifikācija, tāpēc skolas nav ieinteresētas samazināt skolēnu skaitu klasē. 26 skolēni ir robeža, no kuras sākas normāla samaksa par likmi.
Paldies! Tagad vispār vairs negribu bērnus skolā laist. Man jau pāris cilvēku klātbūtnē ir grūti koncentrēties un troksnis galvā aug. Bet bērnam jāspēj mācīties tādā burzmā...
http://www.likumi.lv/doc.php?id=118006&version_date=01.01.2006III. Izglītojamo skaits klasē vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei 9. Vispārējās pamatizglītības programmas apguvei vienā klasē pieļaujamais izglītojamo skaits ir šāds: 9.1. republikas pilsētās un rajonu centros — 18-30; 9.2. pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju — 12-30; 9.3. pārējās apdzīvotās vietās — 8-30.
ir mainīti noteikumi par maksimālo skaitu klasē. mazu skolu tuvumā nav.
Meibī apsver versiju par privātskolu? Man ar puiku ir ideāla pieredze (no šitāda introverta un bikla "mammu, es iemācījos grieķu alfabētu" ir kļuvis par diezgan pašpārliecinātu - bet vēl joprojām introvertu un mācītiesgribošu - pacanu).
kurā skolā tavējais gāja un cik tas maksāja? man tās summas jāreizina ar 2, jo tad arī jaunākajam vajag ko labāku.
www.laisma.lv šobrīd par abiem maksājam 190 latus (otrajam bērnam b/d ar atlaidi, jo ir otrais bērns), beeeet mēs esam ļoti veci kadri, vēl no tā laika, kad skola nebija centrā, un tagad viņi droši vien ir cenas pacēluši :( katrā ziņā ir vērts apjautāties.
sākumskolā klases ir ekstrēmi mazas (tipa 1-2 skolēni pa visu klasi), līdz ar to skolotāja uzmanība un personiska pieeja ir neizbēgama. un tajā pašā laikā nav nekāda "paļci vejerom" attieksme.
| From: | puuce |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:53 |
---|
| | | (Link) |
|
O, cik lieliski. Ja (un kā izskatās, tā notiks) pārcelsimies uz Rīgu, šī, cerams, būs Fijas skola.
Nu, pēc tā, kā es te cibā jamo reklamēju, varētu būt arī lielākas klases, bet visas ar cibiņbērniem :DD
| From: | puuce |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Vēl jo labāk, spriežot pēc to bērnu aprakstiem, manējais tādā kompānijā lieliski iederēsies. Mums gan arī pēc adreses sanāk ārkārtīgi tuvu sakritības dēļ.
| From: | ld |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:12 |
---|
| | | (Link) |
|
pirms gada mēs īsi apsvērām Līnu laist gadu ātrāk, jo tehniski viņa bija gatava, bet emocionāli ne. visu šo gadu viņa vairāk vai mazāk b/d garlaikojas, bet mēs cenšamies pievērst viņas uzmanību tam, ko viņa neprot (un tāpēc izvairas). peldēt mācīšanās bija viena lieta. Līna mazus vārdiņus salasa, ja grib. labāk padodas matemātika. vakar nopirku divas pakas saldējuma. katrā 6 gabali. Maksis: cik sanāks katram? Līna: trīs es vnk mēma. kā viņa tik fiksi aptvēra, izdalīja?! piebildīšu, ka šajā vācu pavalstī skolā sāk iet bērni, ka ir pilni 6 gadi jūlijā un nav pilnīgi nekādu prasību, kas jāmāk. Maksis līdz ZSV garlaikojās, jo viņi mācījās burtus pazīt.
nezinu vai Tu gribi ieteikumus vai padomus. es droši vien apskatītos vai ir kāda piemērotāka skola manam bērnam. otrs, ko praktizē - ieskolot, tad kad jāieskolo un pēc tam pārcelt klasi augstāk. par to vairāk iemācīšanu - nu tā ir tāda slidena lieta. reizēm man arī liekas, ka man vajadzētu turēt muti un nerunāt ar bērniem vispār. savādāk aizrunājamies līdz atomiem un Mendeļējeva tabulai, narcišu veidiem, vai vēl trakāk - otrā pasaules kara dalībniekiem (Vācijā izrādās aizliegta tēma).
mazmurkšķis nesen prasīja, kas ir reizināšana. izskaidroju reizināšanu ar 2 un ar 3. tālāk droši vien dažas nedēļas par to nerunāsim, kamēr kādu dienu mm atnāks un stāstīs, ko sareizinājusi. mums viss notiek tādā kā unskūlinga režīmā. nu pašreizējā izglītības sistēmā apdāvinātie bērni ir neērtība visiem. man tomēr liekas, ka labāk ja ir problēmas dēļ gudrības nekā problēmas dēļ dumjības.
| From: | ld |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:30 |
---|
| | | (Link) |
|
ir tieši tā kā Tu rakstīji puktā - skolai vajag viduvējību. pamatskola vispār ir posms, kurā ir stingri novilkti griesti, ko bērns drīkst zināt un ko nē. absurds! es reizēm sašūmējos un draudu S, ka iešu ar direktori runāt :D jo man šādas metodes nav pieņemamas un tas ir skolā par kurā ietikšanu vecāki cīnās un šmaucās ar dzīesvietas reģistrēšanu...
nu vācieši vispār ir kaut kāds izņēmums. nesen lasīju par kādu vācu ģimeni, kas aizbējuši uz US, lai drīkstētu bērnus mājmācīt.
| From: | ld |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:45 |
---|
| | | (Link) |
|
interesanti no kuras pavalsts bēga un kāpēc vispirms citur nepamēģināja. Vācija vispār ir ļoti sadalīta - tikai priekš pārējās pasaules Vācija ir viena, iekšēji katrai pavalstij ir savs administratīvais bloks un savi noteikumi.
| From: | ld |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 10:11 |
---|
| | | (Link) |
|
"Die Romeikes kommen nicht aus Birma oder Iran. Sie kommen aus dem baden-württembergischen Örtchen Bissingen an der Teck. Dort sollten ihre Kinder auch zur Schule gehen - und genau das war das Problem."
tā jau man likās, ka tai ģimenei jābūt no dienvidvācijas :) tas ir tieši tur, kur mēs agrāk dzīvojām. Šī pavalsts lepojas, ka ģimnāzijā jāiet 13 nevis 12 gadus kā citās vācu pavalstīs. it kā grūtāk un tāpēc ilgāk, bet patiesībā stundas arī lielajiem bērniem beidzas 13-14. Pavaslsts sevi pozicionē kā īpaši bērniem draudzīgu. argumenti ir šādi - bērnudārzi tikai no 3 gadu vecuma - motivē sievietes ilgāk palikt mājās un rūpēties par bērniem. Nodokļu politika, kas atbalsta vienu strādājošo vecāku. Katoliska sabiedrība, pa radio ik dienu skan pārraides, ka sieviete mūža galā arī var justies apmierināta ar paveikto, pat ja nevienu dienu nav strādājusi, jo ir rūpējusies par ģimenes labklājību utt.
| From: | ld |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 10:14 |
---|
| | | (Link) |
|
aizmirsu pierakstīt, ko es gribēju teikt :D mums šīs pavalsts nostāja likās ļoti ģimenei ar bērniem nedraudzīga, tāpēc, lai arī tur mēs varētu pelnīt līdz pat 50% vairāk, mēs izvēlējāmies sociālos Vācijas austrumus. protams es papukstu par vietējo skolu un metodēm, bet kad aizbraucam uz BW vai paziņas atbrauc no turienes un stāsta par viņu ikdienu, tad es spēju vien cieši pieplakt pie dārgā vīra kunga un klusi izdvest - cik labi, ka mēs esam prom no turienes!
man viena latviete paziņa ir Minhenē. viņa lepojas ar turienes izglītības sistēmu; stājoties citu pavalstu augstskolās, turieniešiem automātiski liekot vienu balli klāt, jo esot labāk apmācīti. bet es nezinu, ko viņa teiks vēlāk; viņai sīči ar tevējiem līdzīgā vecumā.
| From: | puuce |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 09:56 |
---|
| | | (Link) |
|
Tās problēmas gudrības dēļ pēc tam var būt jārisina visu dzīvi. Ir vienkārši žēl raudzīties, kā tiek izšķērdēts tas talants, kas visu sabiedrību varētu pacelt kaut drusciņ saulītē... Jo tur jau paliek mūsu valsts attīstība, spožas idejas un tiekšanās uz laimi.
grūti pateikt. varbūt viņi tās pašas problēmas risinātu arī tad, ja būtu par kādiem 20 IQ punktiem nabagāki.
Šausmīgi atgādina manu puiku tajā vecumā :)
Lasu šo un priecājos, ka bērns neiet šādā skolā. Skola maza - pa 9 klasēm kopā ir ap 120 bērnu. Meitas klasē ir gan gudrie, gan ne tik gudrie. Tomēr salīdzinoši ir ļoti laba klase. Angliski runā visi no bērnudārza, visi iet kādos pulciņos, pārmaiņus startē olimpiādēs ar labām vietām. Domāju, ja viņu pārceltu uz kādu lielu skolu, tad viņas līmenis kristos.
mjā, es dažreiz domāju par pārcelšanos uz laukiem :)
Mums tie ir 45km no Rīgas. Nav diez kādi lauki. Lai gan Rīgas centrā dzīvojošam tā laikam liktos. :)
liekas gan. lasot tavus tekstus brīnos, kā tu visu to paspēj, ja vairākas stundas dienā pavadi transportā.
Un vēl skumjāk paliek, kad izlasu šo diskusiju par labo, jauko un pareizo skoliņu cenām. Jēzus madonna, vai tiešām šitā kāšana nekad nebeidzas?
nu, ir paliela atšķirība starp 1000 ls gadā un 10 000 gadā (starptautiskā skola). pirmajā gadījumā - privātais dārziņš ir dārgāks.
Lasu un prātoju.. Es gan laikam neklasificējos HSP (nezinu), bet kā jaunākais bērns jau bērnudārzā mācēju rēķināt un lasīt, bet nekad nesūdzējos par garlaicību. Tiesa gan reti gāju un biju viena no apceļamajiem, bet arī par to nekad neesot sūdzējusis, izņemot, kad man vienu mīļu mantiņu saplēsa. Lai vai kā, pirmajā klasē sāku iet jau mākot tekoši lasīt un arī šo to rēķināt. Mēs tādi bijām 2 vai 3 un skolotāja atrada laiku mūs nodarbināt atsevišķi, nekad nejutu sliktu attieksmi dēļ tā, ka zinu vairāk. Par pirmo klasi nezinu, bet otrajā un vēlāk bijām ap 30 (es alfabēta pašas beigas, lielākias cipars man laikam bija 32, bet vienmēr bija vēl vismaz viens bērns pēc manis). Stundu laikā nekāds troksnis nebija, tad jau drīzāk pamatskolas beigās skolotājiem nācās šad tad pacelt balsi, lai iesktu stundu. Tas varbūt mūsdienu/neatkarības specifika, es tomēr vēl padomju laikos pirmos gadus mācījos :)
tu ir tā atšķirība - mm bērnu dārzā pilnīgi garlaikojas. esi kādreiz sēdējusi autostacijas uzgaidāmajā zālē? kaut kādi cilvēki staigā garām un tev tikai jāgaida un jāgaida. tā var pavadīt dažas stundas, bet mm tā būtu jāpavada vēl vasels gads. tā bērnu dārza dēļ tad arī meklēju. tu arī negribētu, ka tavu bērnu uz gadu ieslēdz, piemēram, pieliekamajā kambarī. un 7 gadu vecumā viņa reāli būs nevis 1. klases vidus, bet 3. klases līmenī. jo viņa tekoši lasa nevis pirms pirmās klases, bet pirms mīnus pirmās klases.
Nu es tagad pati arī nesaprotu, kā es negarlaikojos, bet laikam tak fantazēju kautko. (Es gan slimošanas dēļ bērnudārza pēdējā grupiņā negāju, skolā sāku iet 6.8 gados un klasē tāpat biju viena no vecākajām).
Es pilnībā saprotu, ka katrs gadījums ir individuāls, ilgi domāju, vai ir vērts dalīties ar savu pieredzi - ka liela klase var arī nebūt briesmīga un drusku gudrākiem pirmajās klasēs var nebūt nāvīgi garlaicīgi, jo ir arī zīmēšanas, dziedāšanas, dabas mācības, vingrošanas, vēl kautkas. Un rakstīšanā vienmēr varēja censties uzrakstīt tikpat glīti, kā skolotāja, vismaz man tas bija lielais neaizsniedzamais mērķis :D
p.s. tas saistībā ar to, ka satraucies, ka viņa arī pirmajai klasei būs par gudru. p.p.s. es tekoši lasīju arī pirms pirmās klases, bet neviens mani netestēja, tāpēc zinu tikai par to, ko pirmajā klasē pārbaudīja.
Un jā, ja satrauc gatavība, labs ir variants iesākt vēlāk un tad pārcelt pa klasi uz augšu.
tu negarlaikojies, jo biji citādāks tips :) to es tagad redzu pie savējiem - mazzaķis arī pilnīgi nekad negarlaikojas, viņš ieiet savās iztēles rotaļās. kamēr mazmurkšķis visu laiku grib kaut ko intelektuālu darīt. pie vienādas audzināšanas viņi pēc šī parametra atšķiras par 100%, tā ka tas ir kaut kas iedzimstošs.
pēc šitā visa es arī domāju, ka liela klase nav nemaz tik briesmīga, ja nav jānosit laiks garajos starpbrīžos. pašlaik es domāju, ka šoruden skolā nav jālaiž un es tikšu galā; laulenis domā, ka ir jālaiž. man vislabāk patiktu, ja es viņu tagad pa druskai mājmācītu un tad varētu iedabūt 2. klasē, bet mūsu piemājas skola ir no populārajām, uz kurām stāv rindā, un brīva vieta diez vai atradīsies.
| From: | watt |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 14:49 |
---|
| | | (Link) |
|
"vai tu zini, ka 12 + 12 = 14" ?
- nē, tas būtu kautkas jauns.
paldies par labojumu :) mm nekļūdījās, es gan :)
From: | pet |
Date: | 23. Aprīlis 2013 - 18:30 |
---|
| | | (Link) |
|
Man bērnībā līdzīgu apsvērumu dēļ sanāca noskipot 1. un 4. klasi; nu un ir mazliet doma ka dažādās jomās būtu bijis labāk kādu gadu tomēr ietaupīt. Nezinu, it's very very complicated.
Pamatdoma ir tāda, ka gan pamatskolai gan bērnudārzam tomēr ļoti liela daļa no funkcijas ir nevis tīri zināšanu apguve, bet tieši socializēšanās un iemācīties kaut cik patstāvīgi funkcionēt ārpusģimenes sabiedrībā ar dažādiem cilvēkiem, kam ir katram sava motivācija, vēlmes utml. Un ja rodas manāmas vecuma barjeras tad tas tam vēlāk var būtiski visu pačakarēt.
beidzot pieteicās kāds, kas izlaidis vairākus gadus! mans galvenais arguments ir, ka mm parasti negrib draudzēties ar sava vecuma bērniem; viņa grib ar tiem, kas gadu vecāki, tātad sociāli labāk jūtas ar tiem. tādos gadījumos kā tavējais - tu pats vien zini, vai tusēšana ar savu vecumu būtu vai nebūtu palīdzējusi. varbūt būtu. bet varbūt tikpat tev labāka būtu mājmācība; tad tu būtu tikpat nesabiedrisks kā tagad, taču ar to lepotos, nevis uzskatītu to par trūkumu :)
From: | pet |
Date: | 25. Aprīlis 2013 - 01:53 |
---|
| | | (Link) |
|
"mm parasti negrib draudzēties ar sava vecuma bērniem; viņa grib ar tiem, kas gadu vecāki, tātad sociāli labāk jūtas ar tiem" - ļoti iespējams, man tad arī tā bija. Bet pēc 7-10 gadiem tā gan klasē varētu būt problēma; kaut arī maybe meitenēm tas ir savādāk jo viņas mazajās klasēs augot ātrāk un esot "vecākas" par vienaudžiem zēniem.
Bet lūk par 'lepošanos ar nesabiedriskumu' tieši ir tā sāpe. Tas dzīvē nāk tādiem cilvēkiem par ļaunu un skarbi apgriež viņu iespējas (kuras mēdz pat nepamanīt). Introvertums un 'lack of social skills' ir ortogonālas lietas, kaut arī mēdz sakrist; un tieši ar tādiem bērniem kā MM (sorry, nepazīstu, bet minu) varētu būt nepieciešams īpaši piedomāt kā nodrošināt lai sanāk arī tās prasmes riktīgi satrenēt. Tas nenotiek pats no sevis (atšķirībā no ekstrovertiem) un mājmācībā tas būtu lielākais risks.
Pilnvērtīgai mājmācībai manuprāt ir jānodrošina šādi kritēriji: a) vairāk par vienu bērnu - ja ģimenē nav citu, tad jākooperējas. b) regulāri kāda vide, kur ir arī sveši bērni - pietiekami bieži, lai tas emocionāli ir pašsaprotama lieta; nav obligāti daudz, kaut vai pagalms/parciņš, bet lai ir kautkāda komunikācija, iespēja mācīties risināt neizbēgamos 'konfliktus par neko', iespēja redzēt vienaudžu "sabiedrības" reālo feedback par savām interesantajām izdarībām, kas bieži krietni atšķirsies no vecāku attieksmes. c) regulāri kāda vide, kur ir apmēram vienaudžu komūna ar kopdarbošanās+sacensības(salīdzināšanās) elementu. Šajā kontekstā vienalga, vai tas ir džudo pulciņš, dejošana, savstarpēja 'mērīšanās' kādā datorspēlē vai scrabble turnīrs, runa iet par tām psiholoģiskajām attiecībām un elementiem, kas tādā vidē izpaužas. Ir ļoti labi ja kautkas tāds kaut reizi nedēļā ir - parastajā skolā/dārziņā bērni no tā nevar izvairīties pat ļoti gribot, bet ja ir mājmācība, tad savukārt par to ir jāpiedomā tīšām. Savādāk to visu cilvēciņam nāksies eksperimentāli mācīties lielajā dzīvē, kur kļūdām vai vienkārši ne-pēc-potenciāla-izpildījumam ir simtreiz lielāka ietekme, bieži ilgtermiņa. Ja grib nodrošināt bērnam labu vidi, tad tā nedrīkst būt saudzējoši izolējoša, tai ir jānodrošina iespēja mācīties, aplauzties, un pašam tikt ar to galā. Un tas nav tikai IMHO, ir arī pētnieciskais pamats utml, citātus gan nerakšu.
grūti teikt. zinu - pētījumi saka, ka potenciāli nesabiedriski tipiņi jāsocializē agri, bet daudzmaz pieskatītos apstākļos. es gāju skolā pareizajos vecumos un galīgi neesmu sabiedriska; man ir zināmas sociofobijas iezīmes. un tikai augstskolā uzzināju, ka var būt cilvēki ar līdzīgām interesēm un ar kuriem ir interesanti draudzēties. un skolā, kā zināms, daži nosocializējas līdz pašnāvībai, tā ka nekas neko negarantē.
kaut arī nopietni neplānoju mājmācību, man patīk par to lasīt. pēdējos gados tā ir stipri mainījusies, ar akcentu uz bērna patstāvīgu darbu un uz ģimeņu kooperāciju, un ar obligāti iekļautiem pulciņiem un sporta nodarbībām. bet nav izslēgts arī, ka ar mājmācību sāk nodarboties terorists vai reliģiskais fanāts.
man jau labu laiku nodarbina tas, ka es ne-gri-bu, lai mans bērns, kad paaugsies, ietu bērnudārzā vai skolā. bet nu tā jau cita tēma.
nav cita tēma; mājmācība lv kļūst aizvien saprastāka.
Nu nez... Mazās skolas ir pat ļoti ok. Viņiem citus bērnus ļoti vajag. Sūti savējo uz Doma kora skolu, ja negribi uz pāķiem pārcelties. Būs tava aurēlija bļaunamo uztreneējusi, vot i būs pielietojums.
es man liekas tai vecumā biju stipri līdzīga tavai meitai -- man arī sagatavošanā bija drausmīgi garlaicīgi un tad arī tika piedāvāts iet jau pirmajā klasē. tais laikos pirmā klase sākās ar 6 gadiem un man tātad piedāvāja sākt iet ar 5. bet variants arī bija tāds, ka es biju sīka auguma, kautrīga un piedevām bērnu dārzā negājusi, līdz ar to senči izlēma nelaupīt man saulaino bērnību. nu un ja godīgi, man liekas, ka tā bija laba izvēle. es gan arī vēlāk nesu uz skolu vecāku rakstītas zīmītes: lūdzu dodiet viņai sarežģītākus uzdevumus :D, bet man jau tā skola bija kultūršoks, tā ka labi vien bija, ka nesasteidza. man viena druška izlaida 3. klasi un tad tur tomēr psiholoģiski bija pagrūti.
bez tam par to skolas traumu -- mani jau vecākais brālis bija instruējis, ka skola nav nekas foršs, bet obligāti izciešams. tad nu es arī ar tādu domu uz skolu gāju. nekad skolu neiemīlēju, bet izcietu ar visnotaļ labām sekmēm.
paldies, katrs šāds stāsts man ir svarīgs :) mums nu ir nolemts, ka mm šoruden skolā neies. ōmiņš iesaistīsies mm vešanā uz radošiem pulciņiem, kaut kā to gadu novilksim. | |