es man liekas tai vecumā biju stipri līdzīga tavai meitai -- man arī sagatavošanā bija drausmīgi garlaicīgi un tad arī tika piedāvāts iet jau pirmajā klasē. tais laikos pirmā klase sākās ar 6 gadiem un man tātad piedāvāja sākt iet ar 5. bet variants arī bija tāds, ka es biju sīka auguma, kautrīga un piedevām bērnu dārzā negājusi, līdz ar to senči izlēma nelaupīt man saulaino bērnību. nu un ja godīgi, man liekas, ka tā bija laba izvēle. es gan arī vēlāk nesu uz skolu vecāku rakstītas zīmītes: lūdzu dodiet viņai sarežģītākus uzdevumus :D, bet man jau tā skola bija kultūršoks, tā ka labi vien bija, ka nesasteidza. man viena druška izlaida 3. klasi un tad tur tomēr psiholoģiski bija pagrūti.

bez tam par to skolas traumu -- mani jau vecākais brālis bija instruējis, ka skola nav nekas foršs, bet obligāti izciešams. tad nu es arī ar tādu domu uz skolu gāju. nekad skolu neiemīlēju, bet izcietu ar visnotaļ labām sekmēm.

(Reply to this) (Thread)

paldies, katrs šāds stāsts man ir svarīgs :) mums nu ir nolemts, ka mm šoruden skolā neies. ōmiņš iesaistīsies mm vešanā uz radošiem pulciņiem, kaut kā to gadu novilksim.

(Reply to this) (Parent)