|
[22. Dec 2024|15:09] |
Grab reivi Baltic Analog lab un 1983 bija trū transgressive extatic spirit work. Es esmu piepildīts ar lielu prieku! |
|
|
|
[22. Dec 2024|13:47] |
Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos". |
|
|
|
[22. Dec 2024|13:34] |
Apkārt klejojošo gripu ar klepu izdevās izslimot 2 naktīs un 1 dienā |
|
|
|
[22. Dec 2024|12:23] |
Dziesmas lv beidzies. Domēns pārdošanā.
Tā vietā parādījušies divi vienādi dziesmas24 un akordi. |
|
|
|
[22. Dec 2024|10:19] |
šodien tumšākā gada diena, vai?
|
|
|
|
[22. Dec 2024|06:56] |
Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt. |
|
|
|
[21. Dec 2024|23:00] |
|
|
|
Haha, un kā ar Kokakolas Santu? |
[21. Dec 2024|22:13] |
Savādā saikne starp resnumu un korumpētību politiķu vidū. Kartējums. |
|
|
|
[21. Dec 2024|21:41] |
-Neviena metāla konstrukciju ēka nebija sagāzusies pirms 9/11 un neviena nav sagāzusies pēc tam. -Pasaule aizgāja pa pieskari, kad cilvēki pārstāja smēķēt Camel un sāka veipot ķirbju biezeni. -Kad valdība izsludina amorālus likumus, es tos neievēroju. -Laime mīl klusumu. -Vajadzība rada risinājumu. -Vientuļnieks, nevis antisociāls. -Ja Tev mani vajag, es esmu mežā. -Pat ķieģelim ir iespēja būt daļai no kautkā diža. -Ministrus un deputātus jāsit klusējot, lai nepiesietu pantu par naida runu. |
|
|
|
[21. Dec 2024|14:20] |
priecīgus saulgriežus |
|
|
|
[21. Dec 2024|10:12] |
Man bija padomā viens nejauks ieraksts, bet tad nolēmu līdz svētkiem neko nejauku nerakstīt..un nekādu politiku. Lai gaiši. |
|
|
|
[21. Dec 2024|10:33] |
Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs. Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.
(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.) |
|
|
decembris |
[21. Dec 2024|00:38] |
[ | Garastāvoklis: |
| | jāguļ | ] |
[ | Mūzika |
| | vis klus | ] | Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi. Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan? Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas. Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi. |
|
|
|
[20. Dec 2024|23:56] |
De Slag om de Schelde (2020) |
|
|
|
[20. Dec 2024|23:34] |
Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās. |
|
|
|
[20. Dec 2024|23:22] |
Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".
Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.
Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi. |
|
|
|
[20. Dec 2024|21:36] |
Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint. |
|
|