| |
[Mar. 1st, 2026|09:26 pm] |
1. marts kā Jaunais gads! ZInu, ka oficiāli vēl ir ziema, bet man ziema beidzas katru gadu 1. martā, viss. Tik uz augšu, tik uz augšanu!
Laimīgu mums pavasari.
Kņudina pakrūtē pēc K. satikšanas. Kas tur notiek? Pavasaris? |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2026|11:36 am] |
Vakar viena doma iesita sirsniņā - visu nevar izrunāt pie psihologa, dažreiz vienkārši vajag apkārt cilvēkus, kopienu, lai augtu, attīstītos un atlabtu. Šobrīd ir kaut kā ļoti savrupi. Cilvēki katrs savā alā. Savos darbos un nedarbos, savās dzīves, ļoti grūti pašam izkustēt ārā no ierastā vāveres riteņa, plus, inercē paraut citus līdzi. “Kaut kad drīzumā jāsatiekas” tipa ziņas sastājas rindā un vienkārši paliek neatbildētas.
Kā bija tajā Kronberga dzejolī?
Pēc rudens depresijas
nāk ziemas apātija,
tad seko pavasara nogurums,
bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina
mūsu tā jau tik īsā vasara.
Jo pēc vasaras nāks rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru,
kurai sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par pārāk īso, pārāk auksto un lietaino vasaru,
kurai atkal sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par vasaru, tik īso, tik lietaino, kurai… utt. …
Līdz kādu dienu jutīsi, ka esi pavadījis
visu mūžu ar rudens depresiju,
ziemas apātiju, pavasara nogurumu,
bažām par vasaras aukstumu,
ka tagad tu gribētu dzīvot bezrūpīgi kā cīrulis,
bet esi pārņemts no bēdām, ka tik maz vairs palicis,
līdz tev nudien vairs nebūs (jācieš no)
rudens depresijas, ziemas apātijas,
pavasara noguruma,
nebūs vairs jājūt bažas par auksto un lietaino
vasaru. |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2026|12:31 pm] |
|
Principā, lai uzlabotu savus rezultātus iekš kaut kamā, ir jādara lietas, kas ne pārāk labi sanāk, līdz tās sanāk labi/labāk, un man tas ir ļoti grūti, darīt lietas, kuras man (pagaidām) nesanāk. AAAAAAA |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2025|09:33 pm] |
|
Kamēr vien rakstā par viesnīcu AI 'book' tulkos kā 'grāmata', man būs darbs. Es tā domāju. Bet man atsūtīja vienu rakstu, nu, tur tik slikts copy-writing sadrukāts (tik slikti, ka noticu, ka to rakstījis cilvēks), ka, mēslu tulkojot, tas netop par zelta pīrādziņu. Es gan cenšos nodarboties ar alķīmiju, bet kāpēc? Nezinu. Man par to parāk maz maksā. |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2025|09:24 pm] |
es Bembijam vienmēr devu nolaizīt no šķīvja pēdējo kumosiņu, es to saucu par priekšmazgāšanas programu, V vienmēr kaut ko norūca par to, bet mana tagad tik ļoti pietrūkst Bembija un viņa garās, rozā mēles. Izlietne aizdambējusies, tas no tā, ka nav Bembija, kas nolaizītu pēdējās drupačiņas, tās tagad visas kaut kur trubā sēž un aizštopē plūsmu
praktisks pietrūkums. V arī ik pa laikam pietrūkst, nu, tīri praktiskas lietas, piemēram, īres dalīšana uz divi, pff |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2025|03:17 pm] |
|
eju prom no darba, jauns vietā nav, bet vajag domām telpu un laiku atrast kaut ko citu, jo šitā vairs nevar. no malas varētu likties, ka tāds spontāns lēmums, bet šis manī brieda ilgi. uzbrieda un iet pāri malām. nē, nekāda konflikta vai čp nav, vienkārši apnika ļoti daudz darīt par ļoti mazu samaksu. tieši tik vienkārši. es mīlu mākslu, es mīlu māksliniekus un visu to koordinēt un bīdīt, bet es gribu arī pelnīt. nu, tā, redzēs, kur upe tālāk aiznesīs šo ezīti. |
|
|
| |
[Oct. 2nd, 2025|04:00 pm] |
"You can’t hate yourself into becoming better."
atstāšu to šeit |
|
|
| |
[Oct. 2nd, 2025|03:29 pm] |
zini to sajūtu, kad kaut ko riktīgi, riktīgi gaidi, ilgi gaidi (nu, nez, gadu, piemēram), tad tas notiek, un tad pēc tam ir tāda tukšuma sajūta un drusku neticība, vai tas vispār notika. ko tagad? kā tālāk?
rudenī gribu vairāk kustināt miesu, varbūt uzsākt peldēšanu?
biežāk izkāpt no četru sienu karaļvalsts |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2025|04:53 pm] |
|
riktīgi jutu, ka psiholoģei arī ir piektdiena un es esmu pēdējais klients šodien, būtu gribējis nejust, cilvēcīgi saprotu, bet kā klients drusku sabesījos |
|
|
| mazās lietas ir mazas un lielas |
[Aug. 17th, 2025|09:11 pm] |
es parasti esmu cilvēks, kas ēšanai nepievērš lielu uzmanību, varētu pat teikt, ka esmu nevīžīgs un slinks (?) ēst gatavotājs, nu, piemēram, bieži ēdu vienkārši no bundžas/burkas, bez šķīvja, bļodas pielietošanas, vai ēdu no pannas, katliņa (aukstus kartupeļus, klasika) un man besī jebkura recepte, kas ir ilgāka par 20 min, bet šodien
šodien es karamelizēju sīpolus, kas prasīja kopumā stundu, samizot, sagriezt, karamelizēt (45 min), lai pieliktu klāt paštaisītajam humosam, tas bija katras minūtes, katras sekundes tā vērts, paldies par uzmanību
padzīvo dažas dienas ar itālieti, kas katru ēdienreizi pārvērš par svinībām, un pēkšņi sāku darīt tādas lietas kā 'sīpolu karamelizēšana'
un vispār, tā bija augstākā līmeņa prokrastinācija, jo darbu ir tik, sūdā, daudz, ka es vienkārši izslēdzos un pievēršos humosa uztjūnēšanai |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2025|05:03 pm] |
|
Nebiju domājis, ka man tik ļoti pietrūks viņa suņa. |
|
|
| izcils citāts |
[Jun. 17th, 2025|09:13 am] |
|
"Vai talants attaisno smagu raksturu (precīzāks vārds būtu kretīns)?" |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2025|05:04 pm] |
baigi apnikusi ikdienas rutīna, dienas iet, nedēļas skrien, gribas kaut kādas jaunas un nebijušas sajūtas, varbūt vienkārši jāiet vakaros skriet, izskriet trauksme, kas liek naktīs svīst un murgot, jo kaut kādas lampiņas jau sen mirgo un plakstiņš raustās
palaidu divus autobusus garām, jo nebija spēka izkustināt savu ķermeni no vietas, drusku arī vienalga, neko jau 'pa lielam' nevar nokavēt, vai ne?
varbūt es vienkārši kārtējo reizi esmu iestrēdzis sēru periodā? šķiršanās laikā tā varot būt, 9 gadi pa pakaļu, man likās, ka mēs nomirsim kopā, sadevušies rokās, varbūt citā dzīvē, citā universā
var neiet uz darbu, ja sāp sirds (un galva)?
take care - beach house foniņā |
|
|
| |
[Jun. 9th, 2025|02:31 pm] |
|
kas notiek ar kucēnu jogas kucēniem, kad viņi vairs nav tādi mazi un jauki, bet jau lielāki, nu, pāris mēnešus veci un sāk 'traucēt' jogotājiem? jo nav dzirdēta suņu joga, ir tikai dzirdēta kucēnu joga |
|
|
| |
[May. 27th, 2025|04:54 pm] |
|
meklēju (jaunu/citu) darbu. un jau noguru no meklējumiem. |
|
|
| |
[May. 25th, 2025|09:21 pm] |
nekad īsti nezinu, ko darīt, kad visādas pagātnes sāk atkal kļūt par tagadnēm, nu, piemēram, atnāk ziņa instagramā, hei, hei, kā tev iet, apsveicu ar lietām, blah-blah-blah.
no kurienes, kāpēc tagad, mana pirmā doma, ko tev no manis vajag?
sailgojās?
līdzjūtība?
ziņkārība?
negribas uz tādām ziņām i ne atbildēt, bet, re, domāt par tām domāju
citās ziņās // Īvs vienā info video tik labi izskatījās, ka es uz mirkli atcerējos, cik ļoti viņš man patika. ar B un Q arī runājām, ka teju "visiem" kādreiz un kaut kad ir bijis crush uz Īvu, jo viņš vienkārši ir ļoti kluss un mierīgs cilvēks, kas kaut kādā ziņā JAU ir ļoti patīkami šajā histēriķu pilnajā vidē |
|
|
| |
[May. 21st, 2025|11:17 am] |
|
viena lieta ir putns lidojumā uzkakā vai kāda izsalkusi kaija izrauj bulciņu no rokām, nākamais līmenis - man uzkrita beigts balodis, es domāju, ka viņš 100% bija beigts JAU pirms man uzkrita |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2025|10:47 am] |
yolo, dzīvoju ar nederīgu pasi un mēģinu saplānot ceļojumus, hahā, mēģini vēlreiz
kurš gan var atcerēties tādus datumus, kā pases derīguma termiņš
jājož uz vēstniecību ar maciņu zobos |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2025|09:56 pm] |
sarunā ar A galā nonācām pie tā, ka vienmēr var vainot kādu planētu, kāpēc ir dirsā, es gan beigās piebildu, ka visbiežāk es vainoju planētu Zeme
vakarā V pamasēja stresa savilktos plecus un kaklu, palika kripatiņu labāk
vispār kaut kā liekas, ka pēdējos mēnešus tā paralēli peldam viens otram, bet šodien savstarpējie magnēti pievilkās un bija atkal labi, mēs tik ļoti viens par otru fanojam, klusāk vai skaļāk, bet vienmēr
lojalitāte - godprātīga, cieņpilna attieksme (pret ko)
ļoti besī kalendāru pielikt pilnu ar plāniem un sīki saplānot savas dienas un darbus, bet šobrīd tas ir teju vienīgais veids, kas strādā, jo citādi it aizpeldēšana, neizdarīšana, puņķi un asaras, histērijas un nebeidzami e-pastu kalni
kolēģiem pateicu, ka man viņu labbūtība ir svarīgāka nekā projekta rezultāti, t.i., ja izdarāmais apjoms maksā viņu mentālo, fizisko veselību, tad man to tik traki nevajag, tad mums ir nopietni jāpārdomā stratēģija un kas un ko un kā
neticami, ka ir nākamnedēļ ir jau maijs, neticami, kaut kā baigi šis gads skrien
gribu atvaļinājumu |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2025|07:29 pm] |
Bija beidzot tādas labas, relaksētas brīvdienas, laikam jau tāpēc, ka vienkārši daudz biju ārā un "ārā būšana" jau bija tā lieta, ko daru.
plus, Elī atbrauca ciemos, simtiem gadu neredzēta, tas bija tā silti un jauki, ar viņu vienmēr ir bez čakariem, tā viegli. Runājām par rituāliem un retrītiem. |
|
|