piezīmes par ļoti svarīgo [entries|archive|friends|userinfo]
kra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 18th, 2024|10:18 am]
V tāds galīgi sašļucis un bēdīgs pēdējās nedēļas, pārstrādājies, teicu, nu, davai, dārgais, izdarām kaut ko lietas labā, jāiet ārā no mājas, jo mājās katrs stūris sauc un atgādina par neizdarītām atbildībām. sarunājām mazu get-away.
es redzu, ka viņam ir ļoti grūti, saku, lai viņš to visu runā ārā, bet tad arī saprotu, ka ne visiem izrunāšana strādā. man liekas, ka viņam drīzāk palīdzētu, nezinu, iet pacirst kokus mežā. nolikt malā nogurušās smadzenes un nogurt fiziski.
protams, visa tā situācija ar V tēva slimību nav īpaši labvēlīgs fons esošajai situācijai. sencis lēni mirst un tur neko nevar darīt. atlaist, palaist, piedot.
linkpost comment

[Nov. 11th, 2024|06:11 pm]
ak, jel, tā noguru no drāmas kopienas čatā, cilvēk, attopies un paskaties, kas notiek apkārt, tver telpu.
vispār diskutēt kaut ko ar cilvēkiem rakstiski ir tīrā laika nomešana. nav jēgas. katrs saliek uzsvarus, kur jūt pēc vajadzības. es gaslaitojot. sagrozot patiesību. nu, protams, jēzu svēto, labi, ka tu esi tas īstais patiesības zinātājs un glabātājs.

fuck you, apnicis dīlot ar vīriešiem, kuriem vajadzētu iet terapijā, bet tā vietā viņi ir agresīvi grupu čatos

ko tu no mums gribi? ko tev vajag? uzmanību?, tā arī pajautāju
linkpost comment

[Nov. 6th, 2024|01:14 pm]
Mīlestība iet caur vēderu, ne? Uztaisīju V lazanju, kuru pats neēdu, bet V slavēja garšu un priecājās, ka vienam pašam visa lielā lazanja
linkpost comment

[Oct. 27th, 2024|05:35 pm]
Atcerējos nepareizi par to, ka virtuves pulkstenis pats pārgriež sevi rudeņos un pavasaros, un uztaisīju vakariņas stundu ātrāk nekā ierasts.
linkpost comment

[Oct. 25th, 2024|12:18 pm]
es izbeidzos pirms nedēļa beidzās

1:00 naktī bija atnākusi ziņa, ka sapulce pacelta par stundu agrāk, nu, lol. nebūs. es šitā nespēlējos.
linkpost comment

[Oct. 22nd, 2024|09:00 pm]
"nekad vairs!", teica Kra un piekrita uzrakstīt/piedalīties vēl trijos starptautiskos mākslas projektos
priekškars jau sen nokritis no biežas virināšanas
linkpost comment

[Oct. 10th, 2024|02:13 pm]
L piedzimis bēbītis, lielis prieks. ko dāvina jaunajiem vecākiem? ēdienu piegādes dāvanu karti nevar (tā, es saprotu, ir tāda top lieta), jo šamējie dzīvo meža vidū, kur neviens neko nepiegādā (tikai vāveres čiekurus)
nu, kaut ko, ko var pa pastu aizsūtīt

iesakiet, gudrie un praktiskie ļaudis
link3 comments|post comment

[Oct. 9th, 2024|07:59 am]
- honey, you can not take men seriously, they need a whole tv channel for golf and fishing
linkpost comment

[Sep. 27th, 2024|09:10 pm]
pats uzvārīju baigi labo zupu, pats izcepu sēklu krekerus, pats uztaisīju baba ganoush (bija labs, bet nākmreiz baklažānus var grillēt droši vēēēēēl ilgāk), pats to visu apēdu un traukus nomazgāju

tādi mani wild piektdienas vakari

bet pirms tam ar V bijām mazā kafija-kūka (lai gan nebija ne kafijas, ne kūkas) randiņā, V tieši teica, ka labi, ka izvilkāmies ārā arī tad, ja līst un neko negribas, bet izvilkāmies, pasēdējām, parunājām, sen tā nebija bijis, bija labi

septembris paskrējis kā mežacūka pāri ceļam
linkpost comment

[Sep. 26th, 2024|08:13 am]
vēl šo nedēļu, vēl šo nedēļu izturēt un tad drusku varēs ievilkt elpu, vēl dažas dienas

nepalīdz fakts, ka piemeklējušas kaut kādas drausmīgas iesnas. naktī pamodos ar pilnīgi ciet abām nāsīm, gribu apkuri un lai puņķu sezona ātri pāriet

nezinu, vai iesnām vispār kaut kas ilgtermiņā palīdz. māte mēdza teikt, ka, ja ārstē, tad pilnībā pāriet 14 dienās, ja neārstē, tad divās nedēļās.
link2 comments|post comment

[Sep. 16th, 2024|05:39 pm]
top kaut kāds projekta pieteikuma Frankenšteina briesmonis, kurā salipinu vienu tekstu no četriem citu organizāciju projektu tekstiem, pielieku vēl klāt, ko man austiņā pačukst chatgpt un iepūšu drusku savu elpu tam visam pa vidu. vai, nu, šis būs baigi ģeniāli vai arī es jau nesaprotu, kas ir labs un kas ir sūds. acis iet kubā un excel rūtiņas skrien pa priekšu.
rakstīt excel tabulās kaut ko vairāk par cipariņiem ir noziedzīgi. bet viņi tur prasa esejas. nu, mīļie, lūdzu.

un vēl šī dziesmu, kas manai Liked Songs playlistei pievienojās pirms kādiem četriem gadiem: Oom Sha La La no Haley Heynderickx

If you don't go outside
Well nothing's gonna happen
She'll never write her number on a crumpled up napkin
She'll never be your ego
She'll never be a bandit
She'll never get to eat you like your heart's a pomegranate

I'm throwing out the milk
The olives got old
I'm tired of my mind getting heavy with mold
I need to start a garden
I need to start a garden
I need to start a garden
I need to start a garden!
linkpost comment

[Sep. 15th, 2024|09:46 am]
kāds pārsteigums, kāds pārsteigums, izrādās, ja nedzer, nepīpē, neēd sūdu (baltos miltus un cukuru), iet katru dienu pastaigās (vāc 10 000 soļus), dažreiz pavingro (piemēram, pacilā svarus) un guļ regulāri 7-8 stundas, tad i svars palēnām iet nost, i sejas āda labākajā stāvoklī pēdējo 10 gadu laikā, i pašsajūta arī uzlabojusies
link3 comments|post comment

[Sep. 11th, 2024|01:46 pm]
250 dienas skaidrā, hip-hip-urrā!
link4 comments|post comment

[Sep. 10th, 2024|12:31 pm]
pēdējā laikā arvien biežāk saprotu, ka manas tehniskās/praktiskās prasmes ir teju nekādas.
sagribējās iemācīties metināt vai kaut vai koka ķeblīti mācēt uztaisīt
linkpost comment

[Sep. 6th, 2024|10:56 am]
Strādātgriba: 0
Izdarbāmo darbu saraksts: 100

____
pusdienu pauzē aizgāju uz parku, novilku apavus, atgūlos zālē, saule uz acu plakstiņiem, drusku "uzlādējos"
tāpēc vien cilvēkiem vajag parkus, lai zāli ik pa laikam pataustītu, citādi baigi švaki
linkpost comment

[Sep. 2nd, 2024|09:45 am]
Kaut kur dziļi, diļi apakšā zem visām pieklājībām un "nezinu, vai tā vispār drīkst nodomāt" ir atziņa, atklāsme, ka klusībā gaidu, kad V tēva vairs nebūs. V kaut kādā veidā, protams, ir piesiets šai vietai tieši vecāku dēļ, viņiem ir slikti ar veselībām un, kamēr viņi būs (dzīvi), tikmēr V nedomā pārvākties (tāpēc arī plāni par A-damu bija tikai plāni). Nu, tie ir 5-10-15 gadi, nekad jau nevar zināt.

Un ko es darīšu šos gadus? V tā arī paprasīja, ko es domāju darīt, jo to, ko daru šobrīd, drīzāk varētu nosaukt par radošu hobiju un aizraušanos, čakars liels un naudas no tā visa maz, regularitāte īsti nekāda. Un es saprotu, ka, jā, ar smadzeni un puskāju vēljoprpojām esmu Latvijā, visu laiku galva atgriezta atpakaļ, kā bija, ko darīju, nevis, ko es darīšu un kāds ir mans turpmākais plāns. Valodu (vairs/aktīvi) nemācos. Auto braukšanu arī pēc tā neveiksmīgā teorijas eksāmena neesmu pat atvēris (un tas bija pirms 2 nedēļām). Savu mājas lapu taisu jau 3 gadus. It kā esmu šeit, bet joprojām baidos iesakņoties. Un tad, pēc tiem 5-10-15 gadiem, tad uz Latviju? Kuram tad tur vajag to, ko es daru? Ko V tur darīs? Protams, šo gadu laikā viss var ļoti, ļoti mainīties. Nezinu, kas notiks pēc gada. V aicina domāt kategorijā, nevis "kas notiks", bet "ko es darīšu". Kaut kāds viedums jau tajā visā ir. Es asti starp kājām ierāvis. Domāju par šo nedēļu, šo mēnesi max.

Kā sevi restartēt?
link2 comments|post comment

[Aug. 31st, 2024|11:28 am]
V man no rīta pateica: guli, neko nedari (t.i. lasi grāmatu, ja gribi, skaties netflix visu dienu), ja tu sāksi mazgāt traukus, taisīt ēst vai locīt veļu, es to uztveršu kā personīgu apvainojumu. tev nav jāiet ārā no gultas, tev nav jāiet pastaigāties, tev nekas šodien nav jādara

tā, nu, sēžu gultā halātā, skrullēju instagram, nodarbojos ar online iepirkšanos, un lasu Tomasu Mūru (so far so good, šim lietuvietim labi sanāk)
linkpost comment

[Aug. 30th, 2024|11:22 am]
vienkārši gribu, lai kāds visas manas darāmās lietas izdara manā vietā
un arī lai iemāca man atpūsties, jo es nemāku

pat, ja izlemju, okay, šodien šo vai to nedarīšu, nezinu, kur likties un kā tad "attiet"
mājas-darbs-mājas-darbs (un darbs ir pārsvarā no mājām), nav spēka ieplānot kādu tikšanos vai kaut vai uz kino aiziet
knapi izeju mazās suņstaigās ar Bembiju

diezgan šmē garastāvoklis un ķermeņstāvoklis
link5 comments|post comment

[Aug. 26th, 2024|09:38 am]
zvans no V māsas 6:40 no rīta, V tēvam problēmas, jāved uz slimnīcu. nu, V leca un laida, slimnīcā viss bija okay, tik kaut kas katetru nebija labi, laida garām, bet to māsiņas nomainīja, tagad visam jābūt labi

bet vispār šādi zvani un notikumi paliek biežāki, tad šis, tad tas, tad vēl kaut kas (tā medikamentu kaudze, ko V tēvs lieto ir iespaidīga)
V māte aizbraukusi uz nedēļu "prom, atvaļinājumā", es pilnīgi saprotu viņu, ka viņai šī "slimnieka kopšana" ir pilnīgi līdz kaklam (un es aplaudēju viņai, ka viņa neupurē sevi visu, nopērk lidmašīnas biļeti un parūpējas par sevi), šonedēļ tad V un māsas atbild/pieskata/uzpasē V tēvu

Kaut kad esam ieminējušies, ka varbūt būtu labāk, ka būtu kāds regulārs kopējs vai varbūt jau jāsāk domāt par pansionātu, nu, apzināt opcijas, V tēvs kategoriski atsakās par to pat domāt (draudziņ, tu nevari pats sev kreklu novilkt), cik ilgi vēl tas būs viņa lēmums?
link6 comments|post comment

[Aug. 22nd, 2024|08:46 am]
liekas, ka šovasar ļoti maz esmu bijis "ārā", dabā, piedzīvojumos. gribas aiziet kādā pārgājienā, uzkāpt kādā kalnā, nopeldēties vēl pāris reižu
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]