| |
[Oct. 22nd, 2026|08:19 pm] |
|
es vairs neatšķiru parastu dienu no saindēšanās |
|
|
| Incidenti |
[Oct. 22nd, 2026|07:47 pm] |
Tā gan, labākais risinājums krīzes situācijās ir atgādināt visiem: "Es taču teicu – reiz tā notiks!" |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2026|12:53 pm] |
lai arī, varbūt šī raidījuma mērķis ir lēnām iemidzināt manu sociālo un politisko apziņu, kas sāk jau pieslēgties šeit valdošajam ziemas miegam.
šodien klausījos priecīgu stāstījumu par to, kā zinātnieki ir pierādījuši, ka naudas trūkums gadu gaitā veicina cilvēku mentālo degradāciju, un bija pieaicināts peļu zinātnieks, kas aizrautīgi stāstīja par to, kā stresainas peles sliktāk atpazīst objektus, ko tās vienreiz jau ir redzējusās... .. .... kā jums šķiet, vai tika palaists garām kāda iespēja izdarīt būtiskus politiskus un filozofiskus secinājumus un nodot vēstījumus politiķiem un māksliniekiem? jā, tieši tā, mēs palikām ar pelīšu jokiem, un es šo faktu konstatēju tikai kā faktu, nevis sašuvos tā ka gribētu sist pa radio |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2026|12:00 pm] |
|
es nezinu, vai raidījums "zināmais nezināmajā", kas nereti ir mans dienas highlighrs, man uzlabo mentālo veselību, vai tieši pretēji, baro autiskās tendences un special interests burbuļus |
|
|
| Vēl viena diena uz Zemes |
[Oct. 21st, 2026|08:32 pm] |
Senāk, lai nepadotos slinkumam vai arī, lai novērtētu dzīvi un neizniekotu laiku, katrai dienai devu virsrakstu. Kopš septembra to atsāku, bet, ja galīgi nekas iedvesmojošs prātā nenāk, ideju aizņemos no kāda teksta vai filmu, mūzikas albumu, nosaukumiem utt. Tad nu šīs dienas virstaksts ir Vēl viena diena uz Zemes. Savādi, ka tas tiešām iedvesmo turpināt darīt iesākto, un dzīve šķiet mazāk sarežģīts uzdevums. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2026|06:18 pm] |
|
labais, derīgais, patīkamais un skaistais |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2026|06:46 pm] |
Bija tāda pārraide "Ar dziesmu pa dzīvi". Mans, piemēram, blogs, varētu saukties "Ar pretpelējuma līdzekli pa dzīvi". Pdējās 3 dienās esmu apstrādājusi 4 istabas - ne visas uzreiz un ne viscaur, protams, bet pa drusciņai, pa drusciņai vien...
Vēl man ir tāds Karcher rokas putekļsūcējs, kas ārkārtīgi izskatās pēc baltvīna pudeles. Roka taisni pati pastiepjas... |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2026|01:05 pm] |
Pirms 20 gadiem šajā dienā:
10:08
visu nakti slēpu līķi
10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu
10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta
10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?
23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi. |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2026|12:57 pm] |
|
Vai man vienīgai lapu pūtēju radītais troksnis liekas vienkārši drausmīgs? Un trakākais, ka tas ir visur - pie manas majas pūš vismaz divas-trīs reizes katru dienu, atgriežos darbā - tur aiz loga arī pūš... |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2026|12:05 pm] |
|
man ir atkarība no pārsteigumiem |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2026|10:03 pm] |
|
kvantu garīgums |
|
|
| Sperts internetā |
[Oct. 19th, 2026|01:13 pm] |
|
Daži noveco kā vīns. Daži noveco kā piens. |
|
|
| Askēsis (ἄσκησις) - vingrināšanās |
[Oct. 18th, 2026|10:54 pm] |
|
Dzirdēju interesantu domu, ka dvēseles pilnveides ceļš ir kā restauratora darbs, kurā ikonu attīra no daudzajiem slāņiem, kas to aizmiglojuši. Un tā pamazām atklājas tās sākotnējais skaistums. |
|
|
| Dienas atklājums |
[Oct. 16th, 2026|04:39 pm] |
| [ | mood |
| | Mūžu dzīvo, mūžu mācies | ] |
Kur lai internetveikalā meklē melnbaltu džemperi? Pie baltiem vai melniem? Vai varbūt pie daudzkrāsainiem džemperiem?
Nekā tamlīdzīga. Izrādās, ka melnbaltus džemperus jāmeklē pie krēmkrāsas džemperiem! |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2026|02:00 pm] |
Pašcenzūras gadījums:
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži |
|
|
| Kāda saruna par visa sākumu |
[Oct. 14th, 2026|09:11 pm] |
Nav jau tā, ka es speciāli noklausītos svešas sarunas, bet mani piesaistīja astoņdesmit gadu vecās sievietes sparīgais izsauciens: "Tagad es jums pierādīšu, ka reinkarnācija nav iespējama!" Saruna laikam īsti nekur neaizveda un nedaudz noskrēja no sliedēm. Bet varbūt pierādījuma izklāsts tur nebija galvenais.
( Dialogs, kurā viena sarunbiedre bija ļoti nepacietīga un bieži pārtrauca runātāju ) |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2026|07:59 pm] |
vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!) |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2026|08:08 am] |
|
Dievs, ko tu vari saprast, nav Dievs |
|
|
| Mirklis pirms izkāpšanas no autobusa |
[Oct. 13th, 2026|06:54 pm] |
"Viņš baidījās mērīt temperatūru, bet nebaidījās dzert zāles."
Tā autobusā maza meitene kādam klasesbiedram stāstīja par savu saslimušo brāli. |
|
|
| *ciba.txt - Notepad |
[Oct. 13th, 2026|03:33 am] |
| [ | mood |
| |  nervous | ] |
Ieslēdzu datoru. Desktopa labajā apakšējā stūrī neuzkrītoši novietots teksta dokuments ciba.txt, kur glabājas daži melnraksti un vairāki gatavi teksti. Kā liecina nosaukums, tie ir domāti šai dienasgrāmatai, bet tad kāpēc teksti paliek dokumentā un te ir tāds tukšums?
Īsā atbilde — rādīt citiem savas domas ir biedējoši.
Mājās jau agri iemācījos, ka manas domas ir nepareizas, ka manas idejas ir neracionālas un nereālistiskas, ka neesmu izdarījis neko īpašu, lai būtu pelnījis atzinību, ka pašizpausme ir dumpinieciskums, ka atšķirīgs viedoklis ir sodāms, ka jautājumus uzdot nedrīkst un ka par sajūtām nerunā.
Stratēģija: klausīt un neizrunāties.
Skolā iemācījos, ka es citiem nepatīku, jo esmu dīvains, ka manas idejas tiks nosodītas, ka talants tiks nevis attīstīts, bet izsmiets, ka par kārtējās apcelšanas ierosinātāju var kļūt jebkurš teiktais vārds vai jebkura darbība, un pats galvenais — ka pašizpausme ir sociālais nāves spriedums.
Stratēģija: kļūt neredzamam un netraucēt citiem.
Tagad lielāko daļu minētā redzu kā cietsirdīgas un kaitīgas muļķības ar daļu patiesības. Tagad kaut kādu mērgļu dēļ jāpavada visa dzīve, tās atmācoties.
Esmu nonācis līdz secinājumiem, kuri, iespējams, izklausās pesimistiski, bet man tie ir reālistiski, tie atspoguļo manu dzīves pieredzi.
1) Kaut kad jau atradīsies domubiedri, bet tas nenozīmē, ka tikšu saprasts.
2) Drīkst būt viedoklis, bet, ja tas ir pārāk atšķirīgs, tad labāk paturēt to pie sevis.
3) Drīkst uzdot jautājumus, bet vēlams tikai tādus, kas saņēmējam ir ērti un patīkami.
4) Par sajūtām ir jārunā, bet jāaizmirst par sarežģīto un "nepareizo" sajūtu izpaušanu.
5) Gribēt uzmanību, atzinību un validation ir cilvēcīgi, bet cilvēki melos, lai nesāpinātu mani.
6) Vairs neviens uz mani nerādīs ar pirkstu un nesmiesies — viņi to darīs man aiz muguras.
7) Pašizpausme ir atļauta, bet tā nav vēlama. Tā tiek tolerēta.
Cik ilgi tu mani tolerēsi? |
|
|