piezīmes par ļoti svarīgo [entries|archive|friends|userinfo]
kra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 7th, 2024|01:57 pm]
pēc dažām minūtēm ir ļoti liela un svarīga sapulce un es neesmu izdarījis to, kas man bija jāizdara, šis tāds klasisks "grāmatu lasījis neesmu, bet domrakstā kaut kas jāuzraksta" gadījums (tās vidusskolas atsauces velkas līdzi pārāk ilgi)

korporatīvais smaids
link1 comment|post comment

[Feb. 1st, 2024|08:04 am]
līdz svētdienai jāizspiež no sevis tas projekta pieteikums, un tad nākamnedēļ jāķeras klāt diviem citiem projektiem, kas ir jau apstiprināti un vēl vienam pieteikumam, pa vidu vēl jāplāno viens pasākums un viens mākslas festivāls, jūtos drusku uzkāries un sapiņķerējies savā meistarībā, deliģēt nav kam, cilvēkresursu ir tik, cik ir, citi kolēģi arī skrien ar mēli pār plecu, tā mēs te visi pārstrādājušies un pārgruzījušies

pirms kāda laika sev teicu, ka metīšu freelancing pie malas, bet nav jau tā, ka darba piedāvājumi birtu kā no pārpilnības raga, kāmītis ritenī sajūta, ievelc elpu, ievelc vēderu un dodies uz priekšu

es zinu, ka visu varu, viss būs, bet šobrīd gribas iebāzt galvu smiltīs kā strausam

bet labās ziņas ir tās, ka lielā tumsa ir teju tūdaļ jau pārdzīvota, lai dzīvo gaisma!
linkpost comment

[Jan. 28th, 2024|09:52 am]
saēdos sēnes un skatījos inception, tur, kur tā sniega aina, tur visa mana istaba pārvērtās sniegotā alā, bet sega bija pūkaina un mīksta, es nesapratu, vai es sapņoju, bija izmisīga "es gribu pamosties" sajūta, sākumā drusku panika paķēra, bet tad ielīdu zem segām, gultā, zināju, ka esmu drošībā, skatījos apkārt uz visām mozaīkām un vizualizācijām, kas man rēgojās, klusi murmināju, cik skaisti, ka saprotu, kāpēc cilvēki rada mākslu, aizvēru acis un peldēju kā pa medu, kā pa siltu jāņogu želeju, jūtos ārkārtīgi labi izgulējies, atpūties, kaut kāds smadzeņu restarts
linkpost comment

[Jan. 26th, 2024|11:20 am]
zinu, ka man ir 30+, jo ļoti priecājos par jauno mājas tīrīšanas robotu, kas sūc un mazgā reizē (Bembijs met spalvu tik ļoti, ka brīnos, ka nav vēl gluži kails)
skatos lietotnē, kur tas ir, ko dara, vēroju to darbībā, tas ir līdzīgi kā skatīties ugunskurā, kaut kas nomierinošs

un labākais, ka dabūju ar 50% atlaidi, jo priekš. izdomāja, ka mūsu workroom/galerijas telpām tomēr neder

mazie janvāra prieciņi

I ziņo, ka Amst jau sniegpulksteņi nāk ārā
linkpost comment

[Jan. 19th, 2024|12:48 pm]
minūti pa minūtei jūtu, kā anastēzija iet ārā un man sāk sāpēt arvien vairāk un vairāk un vairāk un vairāk un vairāk un vairāk
linkpost comment

[Jan. 12th, 2024|11:11 am]
jā, sekss un orgasmi ir lieliski, bet tas moments, kad iepūt deguna pilienus un atkal var paelpot caur abām nāsīm, tas ir kaut kas ļoti līdzigi, kaut uz dažām minūtēm, bet tomēr svētlaime
linkpost comment

[Jan. 9th, 2024|11:50 am]
es gribu, lai mana dzīve nav 50+ atvērti tabi vienlaicīgi par dažādām tēmām un karstuma ziņā dažādiem ugunskuriem, kuri jādzēš
es gribu vienu lietiņu, čik, padarīts, nākamo, kafijpauzi, vai, vai, jau 16:00 var domāt par došanos mājās

vakar V vēlu ieradās no Jaungada pēcdarba teambuildinga, es vēl zoomā zoomējos un networkoju, kaut kas nav ar tām robežām un "proti pateikt nē"

- a tu zini, ka tev nav jāiet visām pudelēm par korķi?
- jā, jā, zinu, bet nesanāk, gribas korķēties

one at a time, people, one at the time!
multitasking is not for humans
link1 comment|post comment

[Jan. 7th, 2024|12:59 pm]
kolēģe atsūta paskatīties jauno mājas lapas dizainu, nu, bāc, tāds sūds, es pat nezinu, no kuras puses sākt kaut ko komentēt

mēs varetu beigt izlikties, ka canva aizstāj grafiskos dizainerus

janvāri, atpisies (šito varētu uz t-krekla likt)
link3 comments|post comment

[Jan. 1st, 2024|10:37 am]
ļoti forši 1. janvārī pamosties bez paģirām, Kokmuižas non-alko tīri labs, ballīte bija sirsnīga un jauka, vēl šorīt uz sejas glitteri
būs labi, man liekas, ka būs ļoti labi

Sēžu starp V un Bembiju, viss man ir, ko vēl var vēlēties
linkpost comment

[Dec. 19th, 2023|01:59 pm]
visvisvislabākais ir mosties bez modinātāja un V gatavotās brokastis pēc pamošanās
slava atvaļinājumiem (V atvaļinājums un "es pa zaķi līdzi")

sāku tīrīt māju no viena gala (lai pa svētkiem un uz Jauno gadu viss tīrs un kārtīgs, kaut kā simboliski liekas, ka tā vajag), guļamistaba un studija ir satīrīta, izskatās pēc apdzīvojamas platības, nevis veļas un mantu noliktavas, cik jauki, cik jauki
linkpost comment

mind blow [Dec. 13th, 2023|05:35 pm]
vai mums tik ļoti decembrī garšo mandarīni, jo mūsu vecāki "savā laikā" tos nevarēja tā vienkārši piemājas rimčikā nopirkt, un tad, kad tie bija normāli pieejami veikalos, tad vienkārši pirka kilogramiem un kastēm, līdz ar to mums, viņu bērniem, decembris saistās ar mandarīniem, bet īstenībā tā ir kaut kāda pēcpadomju traumas izpausme. un, protams, piebāzt sevi svētkos ar ēdienu.
linkpost comment

[Dec. 12th, 2023|01:47 pm]
Pēc kaut kāda 10. decembra iestājās līdzīga sajūta kā bija skolā ap maija vidu, nu, ko tur vēl jaunu vielu mācīties, "izejam ārā" un "palaidiet ātrāk", visu (at)lieku uz janvāri, pēc tradicionālā LV apciemojuma (Mā jau kādas 5 reizes pārjautāja, kurā datumā tieši es ieradīšos). Tagad tikai apdarīt šogad vēl izdarāmo, bet, nu, to daru ar tik gariem zobiem un nagiem. Minimumu minimums. To vienu atskaiti es jau mēnesi tamborēju (reāli tur ir kādas 6-8 stundu darbs). Nē, uztraukumam nav pamata, man nemaksā par stundām. Ans arī atrakstīja, ka steigas nav. Nu, labi, tad nesteigšos. Ja nav steigas, tad vispār gandrīz nekad neko nedaru no brīva prāta un gribas.

Gribas ēst čipšus (Ādažu siera), uzpīpēt (tik sen nav pīpēts) un skatīties Shameless.
linkpost comment

TW: paškaitējums un pašnāvība [Dec. 6th, 2023|11:37 am]
ooooh, instagramā redzēju ļoti labu ierakstu no tiek.lv:

"Runāt par pašnāvību, rakstīt par to sociālajos medijos, bet atteikties no palīdzības, NEKO NEDARĪT SAVAS VESELĪBAS LABĀ IR EMOCIONĀLĀ VARDARBĪBA PRET APKĀRTĒJIEM.
Ja ir tik slikti, jāsaņem palīdzība.
Ja nav tik slikti, tad ar to nedrīkst draudēt un manipulēt. Tā mēs darām citiem pāri."

Tas ir tieši tas, kāpēc es pilnībā esmu pātraucis kontaktu ar Stārķi. GADIEM ilgi ar man šito bāza sejā, "es nomiršu, es nomiršu, es uztaisīšu pašeni, man ir tik slikti, visi un viss tik slikti". Pieliku punktu.

un tā ir labākā dāvana, ko es sev jebkad esmu dāvājis. Pārtraukt attiecības ar cilvēkiem, kuri NEKO NEDARA. Es zinu, kā ir brist uz terapiju un dzert AD, iet tajās stulbajās pastaigās katru dienu, iet uz gym, es zinu, kā ir raudot sevi vilkt ārā no gultas, kad tur ir pūts dienām ilgi, bet ir kaut kas jādara. Uztaisīt normālu ēdienu. Nomazgāties (kaut sēžot dušā uz grīdas, jo nav spēka nostāvēt), iztīrīt zobus. Es to visu zinu. Es to visu esmu darījis. Un turpinu darīt.

Uz sevi kliegt nav jēgas. Tas nepalīdz. Liekas, ka ir jākliedz, nu, bļe, saņemies, kāpēc citi var, kāpēc es nevaru. Bet tas nestrādā. Iejūtība. Rūpes (sākumā teju mehāniskas un tehniskas) par sevi. Kad ir sūdīgi pašam uz sevi vēl kliegt nepadara situāciju labāku. Be gentle to yourself.
link4 comments|post comment

[Nov. 30th, 2023|07:48 pm]
pēdējās dienās tieši domāju par P, kā iet, ko dara un tad šodien kā no zila gaisa P man zvana. sirsnīgi parunājāmies, tas bija tieši laikā. pēc psiholoģes sesijas jutos galīgi izbalējis, bet P zvans atkal atgrieza kaut kādu prieka-krāsu

labi, ka ir P
ir cilvēki ar siltu klātbūtni, P ir viens no tiem cilvēkiem
linkpost comment

[Nov. 26th, 2023|03:47 pm]
V ir tas vīrietis, kurš pusstundu pirms ciemiņu ierašanās uzsāks kaut kādu dzīvokļa labiekārtošanas projektu, piemēram, ah, es ātri šitās grīdas līstes te pielikšu, bet tas nekad nav ātri un uztaisa vēl lielāku bardaku nekā bija pirms tam

Kra (es) ir tas, kurš pusstundu pirms ciemiņu ierašanās pilnā kaujas gatavībā sēdēs uz dīvāna un gaidīs durvju ding-dong

Kra & V = pretpoli pievelkas
linkpost comment

[Nov. 24th, 2023|10:56 am]
ir tas gada laiks, kad birojā regulāri paskatos uz augšu, lai saprastu, vai visas lampas un gaismas ir ieslēgtas, jo liekas, ka visu laiku ir tumšs, bet, jā, visi gaismekļi ir ON un pilnā spozmē, man vajag kaut kādu stadiona apgaismojumu, lai justos labi

SAD lampa ir nice, varbūt jāņem līdzi
linkpost comment

[Nov. 22nd, 2023|03:26 pm]
youtubā ir tas šovs last meals (by mythical kitechen) es domāju, ko es gribētu kā savu pēdējo malīti, te apmēram, kā tas varētu izskatīties:

1. riktīgi labu baba ghanoush
2. ķiplokainas, sviestainas naan maizītes
3. šokolādes salami (a.k.a. šokolādes brunete, bet mājtaisītu nevis no veikala, ar marmelādes gabaliņiem un lazdu riekstiem)
4. labu miso zupu
5. uzpūteni ar ķīseli
6. tumšo brenguli, bet tā kā tas garšoja ap 2008. gadu
7. ... (saraksts varētu turpināties, šīs ir pirmās lietas, kas ienāca prātā)

un šie nav mani mīļākie ēdieni (man tādu īsti nav), bet šie ir ēdieni, kuriem ir vislielākais prieka un komforta līmenis, plus, kaut kāda deva nostaļģijas, grūti paskaidrot

un ko tu?
link6 comments|post comment

[Nov. 21st, 2023|06:38 pm]
omg, es sapratu, kāpēc man riebjas iepirkties (sev drēbes/apavus pirkt) un iet pie friziera, jo tad kaut kas vizuāli ir izmainījies un apkārtējiem liekas svarīgi to iekomentēt: oh, jauns mētelis! oh, biji pie friziera? i just don't want to be observed, perceived and noticed. gan jau kaut kāda bērnības trauma. būs ceturtdien šis jāpārrunā ar psiholoģi.
link2 comments|post comment

[Nov. 20th, 2023|08:21 pm]
organizēt kaut ko nedēļu no nedēļas un pretī nereti saņemt "ai, man šonedēļ besis, nebūšu" drusku cērt manā, nez, ego? a es gan katru nedēļu nāku, smaidu, dodu jums vietu, laiku, enerģiju, a, vot vienreiz es varētu neatnākt, ko tad? ko tad? ko taaaad??
pats uzņēmos, pats tagad katru nedēļu zoomā smaidu, paldies, paldies, paldies par uzmanību, tiekamies pēc nedēļas

drusku nodilis tas "tikko kaut kas sācies" prieks, tagad drusku tāds plakanums, zinu, zinu, ka tas tikai norm, bet tomēr

labās ziņas, nopirku amazon dikti spožu lampu savam draugam SAD, dzeru no rītiem kafiju un "sauļojos", un garastāvoklis tiešām par kādiem 3-15% labāks. varbūt pat par visiem 17%, grūti nomērīt, nav skaidrs, ko mēru
linkpost comment

[Nov. 14th, 2023|05:49 pm]
Iziet no mājas uz aktiviāti vakarā, kad ārā ir jau tumsa, ar katru nedēļu paliek grūtāk. Nopietni apsveru šajā semestrī izlaist otrdienu tikšanās, jo jau pirms 18:00 ir tumsa un es esmu pilnīgi gatavs iet gulēt, nevis iet uz tramvaju un braukt 30 min vienā virzienā, un tad piedalīties divas stundas, un tad atpakaļ. Man novembra tumsā nav spēka socializēties. Un šis ir tikai sākums, mazie. Ziema pat vēl nav iestājusies, bet man tā tumsa jau zb. Okay, okay, zinu, ka nākamie 2 mēneši ir tie tumšākie, bet, nu, psc.
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]