| kā es mazmurkšķi pie bērnu psihologa vedu |
23. Apr 2013|07:39 |
mazmurkšķim, kā zināms, vasarā paliks 6 gadi (septembrī būs akurāt 6.2), bērnu dārzā viņa sūdzas par pieaugošu garlaicību, ka pilnīgi nav ko darīt augām dienām no rīta līdz vakaram, un es šai ziņā viņu saprotu. tad vēl nesen klausījos, kā viņa lasa mazzaķim priekšā grāmatu - nu lasa viņa runāšanas ātrumā, tikai garākos vārdos iebremzē. tas būtu kādi 60 - 100 vārdi minūtē, laikam otrās klases līmenis. nu un kamēr es virtuvē mizoju kartupeļus un domāju, ka viņa istabā spēlējas ar lellēm, viņa atnāk un saka "vai tu zini, ka 12 + 12 = 24". viņa pie savām lellēm sēdējusi un skaitījusi pirkstus.
ja neskaita pāris nedēļas pagājušajā vasarā, es vispār neesmu mm lasīšanu veicinājusi. vienīgi dažreiz pirkusi viņas iekārotos princešu žurnālus.
kā zināms, mm ir augumā sīks un raksturā kluss un jūtīgs. nesocializējas ar visiem, kas staigā garām; vēlas draudzēties tikai ar dažiem bērniem, kas turklāt visi ir gadu vecāki; pret vienaudžiem viņa izturas mazliet kā pret zīdaiņiem.
viņa nepretojas agresijai - bet viņa arī ir piesardzīga un nepinas ar potenciāli agresīviem tipiem, ja neskaita personisko brāli; un ja viņa nepretojas arī 2.5 gadus jaunākā mz kauslībai, tad ir vienalga, kādā vecuma grupā viņu liek un viņa vispār ir kaut kāda atšķirīga, un būs atšķirīga visās vecuma grupās. un jā, uzmanības noturība viņai ir par diviem.
sencis saka - jāsūta skolā un viss. man atkal liekas (gara tirāde par visu ko).
caur skolas kanceleju sarunāju konkrētās skolas psihologu, vedu pie tā. neizdevās pierunāt līdzi nākt lauleni; tas derētu gadījumam, ja būtu sarunas, kuras nav domātas bērna ausīm.
psiholoģe vispār skuķis. ķeras pie runāšanas ar mazmurkšķi. mm apsēžas man klēpī, piespiež seju man pie krekla un atsakās skatīties šai acīs. kad es pagriežos, viņa turpina griezt seju prom. tā arī palika.
nu ko, meitene saka, ka mm tāds pamazs liekas. apskata manis atnestos mm zīmējumus un stāstiņus. es piesardzīgi klāstu savus argumentus no abām pusēm. viņa stāsta, ka šai gadā skolā abām klasēm būs ļoti stingras skolotājas; 32 bērni klasē; klasē ir tāds troksnis, ka nevar izturēt; un tā tālāk.
beigās viņa saka, ka ja mēs mm šogad laižam skolā, tad vēlams iziet smilšu terapiju un skolā nevis atstāt skolā uz visu dienu, bet pēc stundu beigšanās (12.00) savākt.
nu labi, sarunāts.
ejam mājās, mm tāds dīvains. izvedu piesardzīgas runas par to, ka tas nekas, ka viņa darīja kā darīja, un ka tik un tā viņa ir tāda un šitāda forša, un ka cilvēki ir visādi utt.
un viņas uzvedība tiešām mani neizbrīnīja. nu gluži kā no grāmatas par jūtīgajiem bērniem (http://klab.lv/users/kihelkonna/tag/hsc). citāts: "lielākoties cilvēki, un it īpaši vecāki, ievēro tikai HSP trūkumus. vieglo satraucamību. ka viņi izvēlas spēlēties vieni. vērot no attāluma. stundām, dienām vai mēnešiem izvairīties runāt ar svešiniekiem klasē." bet tas nenozīmē, ka viņus vajadzētu mājmācīt līdz pilngadībai.
tālāk izrādās, ka mm ir vērīgi klausījies mūsu sarunu. es jau ta zināju visu par sagaidāmajām skolas briesmām, bet mm to dzirdēja piermoreiz, turklāt koncentrētā un pārspīlētā veidā. tagad mm saka, ka viņai ir bail no skolas, ka viņa ir pārāk maziņa un lūdzu lūdzu nesūtiet mani vēl skolā. viņai bail, ka stingrās skolotājas bez brīdinājuma uzklups un kaut ko prasīs (mm nav iemesla baidīties no stingrām skolotājām, jo viņa ir neparasti uzvedīga un turklāt audzinātāja saka, ka viņa ir vienīgā, kas dzird, ko saka).
konkrētajai psiholoģei varbūt ir liela pieredze ar hiperaktīviem, agresīviem bērniem un tādiem, kas netiek līdzi mācībās, bet nez vai pie viņas bieži tiek vesti tādi mazmurkšķi. viņa arī ne ar vārdu nepieminēja, ka varētu būt kādas problēmas no tā, ka bērns ir pārāk gudrs savai klasei. viņas profesionālā rūpe ir tie, kas netiek līdzi.
es jau saprotu, ka mans pienākums izglītības sistēmas priekšā ir audzināt pietiekami vidējus bērnus, lai viņi nevienu neapgrūtinātu. atpalicēju stutēšanai ir vesela sistēma, bet mazmurkšķiem nekā. tomēr man liekas, ka tādi mazmurkšķu gadījumi gadās itin bieži. tad esot tā, ka 5 gadus viņiem viss ir par vieglu un tad kādā brīdī atklājas, ka citi gan ir iemācījušies strādāt un cīnīties ar grūtībām, bet šamējie ne.
pagaidām izskatās, ka uz skolu šoruden neejam. mm gribētu, lai es viņu turpinu vadāt uz estētikas skolu, bet man jau iedomājoties tos gaiteņus ar neērtajiem krēsliem gribas nošauties. turklāt sešgadnieku nodarbību laiks nav savietojams ar mz izņemšanu no bērnu dārza. un tā tālāk.
UPD.
mm šogad netiek vests uz skolu. Nesen daļēji pensionējies Ōmiņš (kas dzīvo gandrīz pa vidu starp manu māju un praktiskās estētikas skolu) mm vedīs uz Burtiņa skolu pēcpusdienās. |
|