beidzot pieteicās kāds, kas izlaidis vairākus gadus! mans galvenais arguments ir, ka mm parasti negrib draudzēties ar sava vecuma bērniem; viņa grib ar tiem, kas gadu vecāki, tātad sociāli labāk jūtas ar tiem. tādos gadījumos kā tavējais - tu pats vien zini, vai tusēšana ar savu vecumu būtu vai nebūtu palīdzējusi. varbūt būtu. bet varbūt tikpat tev labāka būtu mājmācība; tad tu būtu tikpat nesabiedrisks kā tagad, taču ar to lepotos, nevis uzskatītu to par trūkumu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"mm parasti negrib draudzēties ar sava vecuma bērniem; viņa grib ar tiem, kas gadu vecāki, tātad sociāli labāk jūtas ar tiem" - ļoti iespējams, man tad arī tā bija. Bet pēc 7-10 gadiem tā gan klasē varētu būt problēma; kaut arī maybe meitenēm tas ir savādāk jo viņas mazajās klasēs augot ātrāk un esot "vecākas" par vienaudžiem zēniem.

Bet lūk par 'lepošanos ar nesabiedriskumu' tieši ir tā sāpe. Tas dzīvē nāk tādiem cilvēkiem par ļaunu un skarbi apgriež viņu iespējas (kuras mēdz pat nepamanīt). Introvertums un 'lack of social skills' ir ortogonālas lietas, kaut arī mēdz sakrist; un tieši ar tādiem bērniem kā MM (sorry, nepazīstu, bet minu) varētu būt nepieciešams īpaši piedomāt kā nodrošināt lai sanāk arī tās prasmes riktīgi satrenēt. Tas nenotiek pats no sevis (atšķirībā no ekstrovertiem) un mājmācībā tas būtu lielākais risks.

Pilnvērtīgai mājmācībai manuprāt ir jānodrošina šādi kritēriji:
a) vairāk par vienu bērnu - ja ģimenē nav citu, tad jākooperējas.
b) regulāri kāda vide, kur ir arī sveši bērni - pietiekami bieži, lai tas emocionāli ir pašsaprotama lieta; nav obligāti daudz, kaut vai pagalms/parciņš, bet lai ir kautkāda komunikācija, iespēja mācīties risināt neizbēgamos 'konfliktus par neko', iespēja redzēt vienaudžu "sabiedrības" reālo feedback par savām interesantajām izdarībām, kas bieži krietni atšķirsies no vecāku attieksmes.
c) regulāri kāda vide, kur ir apmēram vienaudžu komūna ar kopdarbošanās+sacensības(salīdzināšanās) elementu. Šajā kontekstā vienalga, vai tas ir džudo pulciņš, dejošana, savstarpēja 'mērīšanās' kādā datorspēlē vai scrabble turnīrs, runa iet par tām psiholoģiskajām attiecībām un elementiem, kas tādā vidē izpaužas. Ir ļoti labi ja kautkas tāds kaut reizi nedēļā ir - parastajā skolā/dārziņā bērni no tā nevar izvairīties pat ļoti gribot, bet ja ir mājmācība, tad savukārt par to ir jāpiedomā tīšām.
Savādāk to visu cilvēciņam nāksies eksperimentāli mācīties lielajā dzīvē, kur kļūdām vai vienkārši ne-pēc-potenciāla-izpildījumam ir simtreiz lielāka ietekme, bieži ilgtermiņa. Ja grib nodrošināt bērnam labu vidi, tad tā nedrīkst būt saudzējoši izolējoša, tai ir jānodrošina iespēja mācīties, aplauzties, un pašam tikt ar to galā. Un tas nav tikai IMHO, ir arī pētnieciskais pamats utml, citātus gan nerakšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

grūti teikt. zinu - pētījumi saka, ka potenciāli nesabiedriski tipiņi jāsocializē agri, bet daudzmaz pieskatītos apstākļos. es gāju skolā pareizajos vecumos un galīgi neesmu sabiedriska; man ir zināmas sociofobijas iezīmes. un tikai augstskolā uzzināju, ka var būt cilvēki ar līdzīgām interesēm un ar kuriem ir interesanti draudzēties. un skolā, kā zināms, daži nosocializējas līdz pašnāvībai, tā ka nekas neko negarantē.

kaut arī nopietni neplānoju mājmācību, man patīk par to lasīt. pēdējos gados tā ir stipri mainījusies, ar akcentu uz bērna patstāvīgu darbu un uz ģimeņu kooperāciju, un ar obligāti iekļautiem pulciņiem un sporta nodarbībām. bet nav izslēgts arī, ka ar mājmācību sāk nodarboties terorists vai reliģiskais fanāts.

(Reply to this) (Parent)