kā es mazmurkšķi pie bērnu psihologa vedu |
[23. Apr 2013|07:39] |
|
|
|
Comments: |
bērniem pirmajās klasēs, manuprāt, tā klase ar 30+ ir katastrofa ne jau vienaudžu attiecību dēļ, bet tādēļ, ka šajā vecumā ir normāli un ir nepieciešams būt attiecībās ar skolotāju, kurš bērnu "redz". 32 bērnu klasē, pirmkārt, skolotājs nevar atļauties neko citu, kā sakostiem zobiem turēties pie krēsla malām, so to speak, nevar atļauties nekādu individualizāciju prkatiski nekad. Tik lielas klases neizbēgami noved pie "another brick in the wall" mācīšanas metodoloģijas, jo vienīgais veids, kā strādāt ar 32 cilvēkiem reizē, ir panākt, ka jautājumi netiek uzdoti, un padziļināta interese, zinātkāre, kritiskā domāšana utt. neizbēgami kļūst nevēlamas pat pie jēdzīgiem pedagogiem. bērns pirmajos 3-4 gados tiek ar ļoti lielu iepējamību sabojāts uz savu mācību mūžu.
mans stāsts par mūsu pieredzi ir pārāk garš, bet īsumā - es jau naktīs murgoju par skolām un modos nosvīdusi, līdz biju parunāt ar honeybee skolu - LAISMA - kur man gandrīz viss patika un kā akmens novēlās no sirds - te var laist bērnu! tomēr tad manu topošo pirmklasnieci uzņēma Jūrmalas Alternatīvajā Skolā, kas pirms tam bija 1:10 iespēja, tā ka viņa mācīsies tur. te nu tu redzi, ka runā ar vecāku, kas ir ar mieru savu bērnu sūtīt skolā citā pilsētā - tā ka varbūt mūsu pieredze tev neder, jo es vienkārši to ņemu pārāk ekstrēmi.
vēl biju www.patnis.lv, kas ir jēdzīgi, bet ar mīnusiem sajūtās par pedagogiem, laisma patika daudz labāk.
o, labi, ka jums tas nokārtojās :)
jā, un liels paldies Tev, kaut arī mūsu meitas tomēr nebūs klasesbiedrenes. man ir sajūta, ka tas, ka es uzzināju, ka tik jēdzīga skola pastāv, man ir ļoti palīdzējis, kaut kā vieglāk dzīvot kļuva :) | |