kā es mazmurkšķi pie bērnu psihologa vedu |
[23. Apr 2013|07:39] |
|
|
|
Comments: |
Nu es tagad pati arī nesaprotu, kā es negarlaikojos, bet laikam tak fantazēju kautko. (Es gan slimošanas dēļ bērnudārza pēdējā grupiņā negāju, skolā sāku iet 6.8 gados un klasē tāpat biju viena no vecākajām).
Es pilnībā saprotu, ka katrs gadījums ir individuāls, ilgi domāju, vai ir vērts dalīties ar savu pieredzi - ka liela klase var arī nebūt briesmīga un drusku gudrākiem pirmajās klasēs var nebūt nāvīgi garlaicīgi, jo ir arī zīmēšanas, dziedāšanas, dabas mācības, vingrošanas, vēl kautkas. Un rakstīšanā vienmēr varēja censties uzrakstīt tikpat glīti, kā skolotāja, vismaz man tas bija lielais neaizsniedzamais mērķis :D
p.s. tas saistībā ar to, ka satraucies, ka viņa arī pirmajai klasei būs par gudru. p.p.s. es tekoši lasīju arī pirms pirmās klases, bet neviens mani netestēja, tāpēc zinu tikai par to, ko pirmajā klasē pārbaudīja.
Un jā, ja satrauc gatavība, labs ir variants iesākt vēlāk un tad pārcelt pa klasi uz augšu.
tu negarlaikojies, jo biji citādāks tips :) to es tagad redzu pie savējiem - mazzaķis arī pilnīgi nekad negarlaikojas, viņš ieiet savās iztēles rotaļās. kamēr mazmurkšķis visu laiku grib kaut ko intelektuālu darīt. pie vienādas audzināšanas viņi pēc šī parametra atšķiras par 100%, tā ka tas ir kaut kas iedzimstošs.
pēc šitā visa es arī domāju, ka liela klase nav nemaz tik briesmīga, ja nav jānosit laiks garajos starpbrīžos. pašlaik es domāju, ka šoruden skolā nav jālaiž un es tikšu galā; laulenis domā, ka ir jālaiž. man vislabāk patiktu, ja es viņu tagad pa druskai mājmācītu un tad varētu iedabūt 2. klasē, bet mūsu piemājas skola ir no populārajām, uz kurām stāv rindā, un brīva vieta diez vai atradīsies. | |