OK, es jau tagad redzu, ka II nav īsti korekti, jo pa lielam var būt nepieciešams vākt sūdus arī tad, ja sabiedrības pamati nav savstarpēja pieklājība. Bet kā to noformulēt?

(Reply to this) (Thread)

Par cik Tu strādā ar klasisko (ne-Beijesa) analīzi, varbūt vari "sūdus vākt ir nepieciešams in general" noformulēt kā dotu lielumu vai aksiomu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nevar, jo tad mēs uzliekam autoriem pienākumu pierādīt, ka kultūras izmaiņas vienmēr ir problēma, kas jārisina, un to viņi varbūt nav implicējuši. es drīzāk domāju palikt pie "sabiedrības pamati irst", kas atkal ir problēma tikai tad, ja sabiedrība ir pierādīti izcila (nu tb tikt vaļā no 8 un 9 kā nerelevantiem, jo pietiek ar 10)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es teiktu, ka visos tajos gadījumos, kad sabiedrības status quo ir labāks par prognozēto izmaiņu rezultātā sagaidāmo, bet enīvej, šoreiz es te tikai pametu ideju. Tavs pētījums, Tev triviāli labāk zināms, kā Tu vēlies to darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas reāli ir grūtāk pierādāms nekā "Amerikā būtu labāk"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uh... not sure, bet, again, es vispāri te būtu izmantojis pilnīgi citu analīzes metodoloģiju (varbūtisko/Beijesa), līdz ar to šoreiz centīšos nejaukt Tev galvu.

(Reply to this) (Parent)

Viņi runā par 'Nation's problems' nobeigumā. Kas, implicēti, ir tas 10.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, tad droši vien var palikt tikai pie (10) un par 9 un 8 neuztraukties

(Reply to this) (Parent)

Mani 2 proverbiālie centi so far: es neatrodu, no kurienes aug kājas cietajam "TAD" apgalvojumā "JA (1) UN (2) UN (8) UN (10), TAD UN TIKAI TAD (13)".

(Reply to this) (Thread)

nu es pieņēmu, ka stāstam par Amerikas krutumu ir nozīme. tb ja šī situācija būtu kaut kādā Sliktā Valstī, tad varbūt būtu jāpalūdz, lai Amerika viņus iekaro or smth (nu tb jānočeko, vai viss ir kārtībā ar equality)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es, lasot to tekstu, vienmēr biju uztvēris ASV tikai kā no vispārīga principa izrietošu specifisku darba piemēru, jo autoriem visvieglāk ir strādāt ar vietējiem datu korpusiem utt. (t.i., faktiski visu vai visu relevanto apgalvojumu patiesuma vērtība, pēc manām domām, ir neatkarīga no valsts izvēles).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nav nemainīga, ja mums ir valsts, kurā reliģiskie fanātiķi visus slaktē un izvaro, tad varbūt ir OK, ka tur viss irst

varbūt var noīsināt uz "valsts, kurā triumfē equality rights", bet man drusku bail tiktāl vispārināt argumentu, kas bāzēts konkrētā valstī (tb risinājums jau nav oriģināli paredzēts citām valstīm)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas implicētu, ka equality rights ir globāls (vai kaut lokāls, for the purposes of the argument) optimums vērtību telpā, kas pats par sevi būtu atsevišķu demonstrēšanu prasošs apgalvojums.

Tas, ko biju domājis, ir more or less no sērijas "ja IQ/g lejupslīde ir reāli iespējama un ja tās dēļ var brukt vai deģenerēties sabiedrība, tad tāda veida brukšana vai deģenerācija nav vēlama nevienā gadījumā, neatkarīgi no valsts". Again, my 2 cents here, ne mans pētījums utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet to tak viņi šajā tekstā neapgalvo nevienā acī o.O

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, jā, tas teksts fokusējas uz ASV. Manis teiktais par vispārinājumu izriet no savas tā teksta analīzes. Anyway, netraucēšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu patraucēsi tad, kad būs otrā iterācija, kaut kad taču mums vajadzētu nonākt līdz stadijai, kurā nav dramatiskas un kardinālas atšķirības starp to, ko pasaka šis konkrētais teksts? vai arī ir normāli, ka dažādas loģikas sistēmas dod kardināli dažādus lasījumus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau pats nekādu analīzi tagad netaisīšu, nav laika, spēka un, TBH, vajadzības.

Ar loģikām, savukārt, ir tā, ka daudzas no eksotiskā gala sistēmām nav īsti piemērotas šāda veida uzdevumiem, savukārt varbūtiska analīze dod mikstūru no empīriskiem (ar cik lielu varbūtību dotie apgalvojumi atbilst datiem) un matemātiskem (kādā virzienā plūst kauzalitāte, cik lielā mērā kuri faktori ietekmē kurus secinājumus) rezultātiem, no kuras pēc tam ar dažādām metodēm var izvilkt vai nu tīri empīrisku vai tīri matemātisku struktūru, kur pēdējā būtu aptuvens analogs tam, ko te dari Tu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pag, tu gribi teikt, ka tad, kad es savedīšu to visu kārtīgā lasāmā tekstā, tu nevarēsi pateikt, vai tas bija tas, ko tu no oriģināla saprati?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nē, to es varēšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lol, šīs bjūtiful mirklis, kurā man šķita, ka tu teiksi "promska nevarēšu"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm. Vai Tev tā šķita tādēļ, ka tā būtu WTF-īgāka ergo humōrīgāka atbilde, vai arī tur ir kāds papildus iemesls?

(Reply to this) (Parent)

Ja viņi nebūtu krutākā valsts ever, tad būtu vienkārši jāpārņem krutākas valsts modelis 1:1. Bet tā kā viņi ir krutākie, tad ir jādomā kā savu kruto uztaisīt vēl krutāku un jācep augšā gabals kā to darīt, un citi ar varēs pamācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži. Man šķiet, ka autoru izejas tēze ir, ka viņiem ir krutākā valsts sabiedriskā iekārta ever, tādēļ problēmas rada nevis valsts iekārta (kuru būtu jāmaina, ja tā rada problēmas), bet kaut kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, man arī radās tāds iespaids :)

(Reply to this) (Parent)

Mainīt valsts iekārtu ir vienkāršākais/ātrākais/labākais/defaultais risinājums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(nu tā, ka radikāli, nevis tā, ka no vislabākās esošās pietuvoties tuvāk vislabākajai iespējamajai).

(Reply to this) (Parent)

nu imo ne labākais, bet viens no risinājumiem, ko var apskatīt, ja valsts sūdīga, bet kas tiek atmests jau sākumā (tā nav lieta, ar kuras pierādīšanu nevajag ņemties, jo argumentam nav svarīgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo argumentam nav svarīgi un no teksta neizriet kā obligāti apskatāms.

(Reply to this) (Parent)

Viņi saka ``lai risinātu.... ir jāpēta`` Tik tālu skaidrs. Ir skaidrs, ka risinājums atkarājas/ atkarāsies no tā ko sapēta. Bet enīvej, kāds ir risinājuma sākotnējais plāns jeb virzieni, kurus var izštukot no jau esošajiem datiem?

Nu teiksim tāds plāns varētu būt: Darīt tā lai palielinās grupa 4 uz 5 un lielākās daļas (7) rēķina.

(Reply to this) (Thread)

Hm, runa te ir par grāmatas kā tādas secinājumu analīzi, nevis savu secinājumu izdarīšanu no tās uz priekšu (point being, IMO šāda diskusija te nenormāli piedrazos komentārus un neļaus strādāt).

(Reply to this) (Parent)

Vai III nav pārāk samudžināts?

Varbūt var šitā:


(implicīti) (13) ir jārisina problēmas (8) un (10)
vai
(14) kaut kas nav kārtībā ar Amerikas sabiedrisko


JA (1) UN (2), TAD NE (14)
JA (1) UN (2), TAD UN TIKAI TAD (13)


Respektīvi, (13) jau sevī iekļauj, ka ir (8) un (10), tādēļ gala vienādojumā pēdējos iekļaut vēlreiz man nešķiet vajadzīgi. (Bet es te par šito ilgi lauzīju galvu, tā kā pārliecināta neesmu nemaz.)

(Reply to this) (Thread)

Ja visi zaķi ēd burkānus, tas nenozīmē, ka visi, kas ēd burkānus, ir zaķi.

Ja kāda ir labākā sabiedriskā sistēma pasaulē, tas nenozīmē, ka labākajai sistēmai pasaulē nevar būt problēmas. (hallo, mēs par ameriku runājam = ir pienākums kļūt vēl labākai, vislabākā būšana ir pašsaprotama un nepavisam ne iemesls apstāties).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īsti nesapratu, ko tieši tu šeit mēģini pateikt.
Vai tu mēģini pateikt, ka ar (1) un (2) nepietiek lai izslēgtu (14), bet, ja pievieno (8) un (10), tad pietiek? Kādēļ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mani samulsināja pieraksts.

(Reply to this) (Parent)

nē, 8...10 kā reiz ir 14.
(1) un (2) neizslēdz (14).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"8...10 kā reiz ir 14."

Ne obligāti.
Var būt, ka (14) izraisa (8) un (10), bet var arī nebūt. Nojaušamais autoru viedoklis ir, ka (8) un (10) izraisa kaut kas cits.
Tādēļ ar (1) un (2) šajā tekstā (jau pašā sākumā un bez ierunām) tiek izslēgt (14)
(respektīvi, ar iekārtu mums viss kārtībā, iekārtu mainīt nevajag)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tekstā ir 'iekārtu mainīt nevajag'?

Tas, ka iekārta ir vislabākā? Tas nenozīmē, ka to nevar uzlabot.

Tas, ka tiek uzskaitītas 'citas' maināmas lietas? (tiek?) Pat tad no kurienes nulles hipotēze, ka jebkuru problēmu gadījumā pirmkārt jāmaina sabiedriskā iekārta un tikai tad, kad pierādīts, ka sabiedriskā iekārta nav jāmaina, ir jāmaina kaut kas cits?

(Reply to this) (Parent)

par 8/10/14 es rakstu zemāk, tas ir biš garāk, jā, (šo '14' es pieņemu kā no gaisa izvilktu tam, kam es tekstā piekabinu 17).

(Reply to this) (Parent)

es negribēju likt implicītus pieņēmumus kaut kamā tādā, kas vēl jāpierāda (nu tb ja nav pierādīts 10, tad 13 nav svarīgi) un beigās uzrakstīju vienu gala rezultātu, kurā ir viss, bet jā, varbūt var arī bez tā. no otras puses, nekaitē taču. :))

(Reply to this) (Parent)

Rupja kļūda pie 11 un 15.

15 tu pamani tikai vienu izmaiņu, bet tur ir divas:
a) 'inteliģences loma amerikāņu likteņos 20. gadsimtā ir mainījusies' un
b) 'inteliģences atšķirības starp sabiedrības daļām ir mainījušās'.
Pie tam, lietojot 'līmeni' tu autoriem pieraksti kvantitatīvu salīdzinājumu, kura tur nav.



11 autori tā neraksta, nē. Vispirms, te ir vēl viens atsevišķs lielais (17) 'Nācijai ir Problēmas', kas vēl būs jāpierāda. (iespējams, bet ne obligāti kā 8+10. tā kā 8+10 ir pietiekami, bet ne obligāti 17 priekšnoteikumi un, godīgi, izskatās pēc dekoratīvas daiļvārdības, tāpēc tos vari izlaist vispār un visur aizvietot ar 17.)

Tas, ko autori raksta:
Citi kļūdās, jo uzskata, ka 'ekonomikas, kultūras, demogrāfijas izmaiņas izraisa 8+10/17, neatkarīgi no kofaktora(?) 15.

15 ietekmē (bet ne izraisa) visus: 'ekonomikas, kultūras, demogrāfijas izmaiņas'
--(bet uz šo tālāk tekstā nekas netiek balstīts), jo nākamajā teikumā:

15a ir jāņem vērā, lai saprastu cēloņsakarību virkni, kas noved pie 17 un ieteiktu risinājumus.
(implicēti - (3+4+5) (15a+15b) klātbūtnē izraisa 17. Virziensakarība starp (3+4+5) un (15a+15b) nav implicēta). un 12 vēlreiz atkārto, principā, to pašu, joprojām nenorādot virzienu.

t.i. '15' un tikai tad 3+4+5' arī ir nepareizi.

(Reply to this) (Thread)

Vēl, neidziļinoties pagaidām, arī pie (5) ir pilnīga zupa, tik ka tas tikai iebūvē biasu tālāk, ne tik daudz loģikā iebrauc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šāds tulkojums šķistu neitrālāks:

(5)Otrās grupas cilvēki ir izteikti nabadzīgi, viņu dzīvē liela ietekme ir Viņi daudz saskaras ar narkotikām un noziedzību. Tradicionālā ģimene izzūd. Viņu ienākumi nepalielinās.Viņi negūst labumu no vispārējās ekonomiskās izaugsmes. Tehnoloģija nomāc viņu garīgās spējas.Tehnoloģija nedod viņu dzīvēm vairāk laika, tikai to patērē. Viņi dzīvo vai nu pilsētu centros, vai laukos.Viņi dzīvo nepatīkamās vietās, bet viņu ietekme jūtama visur. Pārējā sabiedrība uztver viņus ar pieaugošām, ja reti izteiktām bailēm un nepatiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas nepaplašina grupu, kas jau sākotnēji ir apzīmēta kā ļoti šaura? nu tb man šķita, ka tie skaudrie apzīmētāji ir domāti, lai atšķirtu viņus no parastas strādnieku ģimenes, kuru bērni mācās publiskajā skolā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā strādnieku ģimene tiešām ir inner city kids un mācās attiecīgajām urban centre skolā, tad viņi šai kategorijai kā reiz atbilst.

Jā, ar to dzīvesvietas kritēriju ir sarežģīti, tur katram vārdam ir nozīme, jo īpaši, ja viņi tālāk runās par connections/networking kā vienu no faktoriem - varbūt 'saspiesti pilsētu centros vai vai izkaisīti plašajās nekurienēs' varbūt.

'Dzīvē ir liela ietekme' ir stipri specifiskāk/tiesājošāk par 'drugs and crime are rampant', ienākumu nepalielināšanās sašaurina grupu salīdzinot ar 'wealth passes them by'; jau atlases kritērijos ielikt 'Nomāktas garīgās spējas' būtu ārkārtīgi rupja paviršība no autoru puses, pie tik kļūdaina atlases kritērija tālāk var loģisko analīzi drīkstētu arī neņemties.
(ne nu ka viņi līdzīgas kļūdas tālāk nepieļaus, bet ne TIK rupjas).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, te es reāli nezinu, ko darīt, ja tālākais nav lasīts

varbūt vispār tās abas mītiskās grupas noreducēt uz
- vienu izteikti šauru grupu, kurai raksturīga izteikti labāka izglītība, pieaugoši ienākumi un veiksmīga pašrealizācija (precīzu raksturojumu sk. grāmatā)
- otru izteikti šauru grupu, kura tiek marginalizēta un kurai ir raksturīgs sociālais un finansiālais apdraudējums (precīzu raksturojumu sk. grāmatā)
?

nu tb mums jau nav viņas Ellīgi Precīzi Jādefinē jau tagad, ja vien mēs negribam autoram teikt "trallallā, tu teici, ka viņi izmanto tehnoloģijas kā opiju, NU KUR TAD IR TAS OPIJS MAN VAJAG TIEŠI OPIJU", ko mēs laikam negribam teikt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās labi.

(citādi labāk opiju, nevis 'nomāktas garīgās spējas' un pēc tam 'tralalā, re kāds autors idiņš, nepaerizi grupu nodefinēja' jo neviens atpakaļ neskatīsies, ka autors neko, visu tulkotājs)

(Reply to this) (Parent)

Šis sounds like a plan, taču varbūt nav līdz galam korekti. Grāmatu neesmu lasījis, bet daudz ko par to problemātiku gan, un ir 2 manuprāt būtiskas lietas:

1. šīs grupas ir nevis vienkārši cilvēku kopas bet diezgan stabili pārmantojamas - ne ģenētiskā izpratnē, bet paaudžu maiņas ziņā, nature+nurture kopā;
2. otrā grupa manuprāt nav godīgi nosaucama par "izteikti šauru". Vai tiešām grāmata tieši tā uzsver? Tā ir minoritāte un ne masa, bet tomēr diezgan daudzmiljonu; visticamāk runa iet ne tikai par 'inner city kids' bet arī piem. flyover states laukos iestigušajiem/palikušajiem, kuru problēmas ir virspusēji citas bet fundamentāli tās pašas. Un ir būtiska atšķirība vai mēs runājam/domājam par 1-2% grupu vai 10-20% grupu, piemēram. Pat filozofējot un neiedziļinoties detaļās, ir jāsaprot par apmēram cik šaurām grupām iet runa.

(Reply to this) (Parent)

ok, es šito apskatīšos vēlāk, kā jau minēju, es reāli neiebraucu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kofaktors te domāts confounding variable/covariate. nav ne jausmas kā tos sauc latviski un kurš no šiem te drīzāk atbilst.

(Reply to this) (Parent)

Sorry, šobrīd (pēc garas darba dienas) nav nedz spēka, nedz vaļas iekomentēt garāk, tomēr man liekas, ka te galvenā problēma ir nevis par loģiku, bet gan par hermeneituku, t.i., no teksta izvilkt, secinājumu(s) un atrast, kādās premisās tās tiek balstītas.

(Reply to this) (Thread)

jā, droši vien, bet nu tas jau arī jātrenē, so.

(Reply to this) (Parent)

Vienīgais secinājums no veiktā ieraksta (ignorējot komentārus) ir tāds - NEKAD necensties ''uzpucēt'' sevis atrastos atklājumus. Nedrīkst dot ne mazāko mājienu, ka tev kauns no tā, ko esi atklājis un ka darīsi visu, lai neievainotu kāda maigo dvēselīti. Tā vietā jāsaka ''fuck you and deal with it''. Jā, bell curve ir reāls paterns, par to nav jāšausminās un vispār nav nekā jājūtas. It is what it is.

(Reply to this)

piemetīšu bišķīt no sevis. nu, ja es apmēram spēju iztēloties kā zinātnieki raksta ievada prozu, tad tas ir -- davaj uzmauksim kaut ko rakstisku, lai beidzot varam ķerties klāt datiem! tādās loģiskās ķēdēs parasti nedomā un ievadu zinātnē arī neņem īsti vērā -- vērā ņem rezultātus un mazākā mērā diskusiju. diskusiju mazākā mērā, jo visi zina, ka tā ir interpretācija un viedoklis, nevis objektīva realitāte. šādā skatījumā ievads vērtības ziņā ir diskusija bez jaunajiem datiem, līdz ar to tik vien der lai rastos aptuvens priekšstats par ko būs rezultāti.

bet no tavas loģikas ķēdītes -- interesanti savilkts, es vienīgi piebildīšu, ka opening sentence ir 'a great nation' nevis 'the greatest nation', līdz ar to man nelikās, ka viņi domā, ka viņiem ir vislabākā sabiedriskā iekārta pasaulē. 'a great nation', manuprāt, ir tāds ļoti ģenērisks termins ko lieto priekšā un pakaļā gan UK, gan US un ir drīzāk patriotisks nevis lielummānisks.

(Reply to this) (Thread)

nu viņi norāda, ka tas ir tas, ko mēģinās pierādīt, un pirms tam, ka šo grāmatu varētu uzrakstīt dažās lapās, kas tas droši vien varētu būt domāts

par Amerikas slavināšanu tā varētu domāt, bet čozanah, kāpēc asūmot, ka cilvēki to dara refleksīvi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, ievads dod problēmas bekgroundu (zinātnē šeit parasti citējam visus pirms mums) un tad parasti beigu paragrāfā apraksta, ko mēģinās pierādīt. citiem vārdiem -- imaginārā apgāztā trijstūrī sāk ar visplašāko problēmas aprakstu (zinātniskos rakstos 1. rindkopa), tad iezūmo dziļāk (2. rk), tad jau nonāk vajadzīgajā precīzajā lauciņā (3. rk), kas jauki ir aizvedusi lasītāju līdz akurātajai hipotēzei un kamdēļ vispār kaukas jādara. pieļauju, ka ar 'a great nation' viņi sāka, lai visplašākajā nozīmē lasītājam liktu saprast, ka runa iet par USA, ne tik daudz ka USA ir the greatest.

es nesapratu tavu otro teikumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas ir dīvaini, nevarēt pateikt "runa ir par ASV, neizvirstot liekā tirādē par to, cik tā ir lieliska

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es akal to sapratu tādi, ka viņi mēģina iezīmēt kontrastu -- lai gan amerikā ir liberālisms, pašnoteikšanās un vienlīdzība, yet, šai vienlīdzībai par spītu ir ekstrēmi bagātie un ekstrēmi nabagie (as opposed to middle class, ko defaultā visi pieņem par sabiedrības pašu pamatu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un a great nation tur drīzāk es aizstātu ar 'laba zeme' vai gandrīz latvisko 'normāla zeme', great tur nav kā ūberiskums vai lieliskums.

(Reply to this) (Parent)

Paga, tas taču nemeiko sensu, tur nav nekāda "kontrasta". Amerika ir šķiru sabiedrība, kurā "liberālisms un pašnoteikšanās un vienlīdzīgas tiesības" pa lielam nozīmē to, ka tā ir šķiru, nevis kastu sabiedrība (tb ir iespējama upward mobility), un, ja visi ir ļoti satraukušies par to, ka šķiru sabiedrība nesastāv tikai no vidusšķiras un kapitālisms nav komunisms, tad bļaķ nevajag tik daudz dirst sabiedrībai, izliekoties, ka visi ir vidusšķirā o.O

Tas ir tā kā cilvēki pirmo reizi būtu pamanījuši, ka bomži un biezie ir daļa no sistēmas, nevis kaut kādas anomālijas?
Nēnu labi, amerikāņi ir tik stulbi, ka es pat varu noticēt šim domu gājienam es varētu to iekļaut kā vienu no skaidrojumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tā arī es to nesaprotu. kā diskleimeris, pamatā es tā apraksta epitetus redzu kā kaut kādu 12. klases izlaiduma runa, jaungada eglīti, vai 18. novembra runu. cilvēks ir uzrakstījis GRĀMATU, tāpēc cenšās izteikties skaisti un svarīgi, apelējot pie vērtībām. ņemot vērā, ka es zinu, kādas ir amerikāņu runas un vērtības, man šis ievads liekas nekaitīgs un maigi lasāms.

bet nu jā, amerikāņu pamatvērtība ir middle class. ja paklausās kaut vai politiķu priekšvēlēšanu runas, tad vienmēr tiek appelēts pie middle class elektoriāta un vērtībām. tāpēc ievadu es saprotu tā, ka netiek noliegts, ka šķiras nav, bet ka tiek apskatīts, kāpēc ir grupas, kas ir ārpus middle class. un kā es saprotu tālāk -- analīzē viņi atrod korelāciju ar intelektu. hence the bell curve -- kaut kādi 5% katrā galā ir ekstrēmi, bet 90% pa vidu ir vidēji, un ja intelekts korelē ar ienākumiem, tad derivējam, ka middle class.

par amerikāņiem kā stulbiem -- ja runājam par the bell curve un intelektu, tad atļaušos pieminēt, ka pilnīgi visas populācijas ir standartdistribūcijā, un standartdistribūcijā ir arī to intelekts. citiem vārdiem, visās nācijās ir daži ļoti gudrie, daudzi viduvējie un daži ļoti stulbie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es vispār varu piebilst arī to, ka man tas ievads nelikās pārāk spožs, it īpaši, kur tika minēts kā kontrasts, ka nabadzīgajiem nav tradicionālās ģimenes vērtības un ka elektronika viņiem drīzāk ir kā kaitīga atkarība. cik es atceros, jo augstāks sievietes izglītības līmenis, jo mazāk un vēlāk bērnu, tāpēc varētu strīdēties par 'tradicionālo ģimeni' un diezgan ātri, manuprāt, varētu arī atrast datus par šo. tāpat noteikti ir dati par to cik daudz laika cilvēki pavada tehnoloģijās un man grūti iztēloties, kāpēc lai augstāk iinteliģents būtu mazāk atkarīgs no interneta nekā zemāk inteliģents. varbūt izmantotu dažādus tehnoloģijas labumus, bet sleivotu tāpat.

bet baidos, ka sākšu izklausīties pēc saplīšušas plates, īsumā -- viss šitais ievads ir sūds, ievadu lasa kā jauku trivia, bet datus analizē katrs pats. un kad es, piemēram, lasu datus, man ir pamatā doma, ka vismaz kaut kur būs ziepes un vai es varu to atrast un vai vismaz varu izdomāt alternatīvas viņu interpretējumam. tai pat laikā, ja eksperiments ir metodoloģiski pareizs, tad vienīgais, kas var atšķirties ir interpretējums. paši skaitļi ir neitrāli. pieļauju, ka tā rīkojas lielākā daļa zinātnieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aizmirsti piebilst "lielākā daļa Īstu Zinātnieku", vēl jau ir tādi, kam teksts ir dati un kas pretendē uz apzīmējumu "zinātnieki" (haha)

(Reply to this) (Parent)

Grāmata nav svaiga. 1994 gadā 'tradicionālo ģimenes modeļu iziršana' nozīmēja vienkārši ārlaulības bērnus, nevis bērnus vēlāk/mazāk/vispār nemaz/egg freezing bitches pieejā bez vīrieša.

70%afroamerikāņu tajā brīdī dzima neprecētām, starp izglītotām baltajām dzemdētājām neprecētas-7%.

Un 1994 atkarība bija no televīzijas, ne interneta.

Paaudzi vēlāk situācija, protams, ir cita.

(Reply to this) (Parent)

Ka nabadzīgie nekādi neietekmē standartamerikāni,jo 'paši vainīgi', bet bagātie ir tie paši 'mēs', ja vien labi uzvedīsimies, 90tajos un agrajos 00tajos varētu būt bijis prevalējošs uzskats. Sarkanajos štatos un principā ārpus kreisajiem urbanizētajiem centriem labā nozīmē acīmredzot joprojām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē nu ideoloģija tā saka, trū, bet nevar tak zinātni balstīt uz ideoloģijas premisām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas bija par nevarēšanu nepamanīt.

(Reply to this) (Parent)