nu tā arī es to nesaprotu. kā diskleimeris, pamatā es tā apraksta epitetus redzu kā kaut kādu 12. klases izlaiduma runa, jaungada eglīti, vai 18. novembra runu. cilvēks ir uzrakstījis GRĀMATU, tāpēc cenšās izteikties skaisti un svarīgi, apelējot pie vērtībām. ņemot vērā, ka es zinu, kādas ir amerikāņu runas un vērtības, man šis ievads liekas nekaitīgs un maigi lasāms.

bet nu jā, amerikāņu pamatvērtība ir middle class. ja paklausās kaut vai politiķu priekšvēlēšanu runas, tad vienmēr tiek appelēts pie middle class elektoriāta un vērtībām. tāpēc ievadu es saprotu tā, ka netiek noliegts, ka šķiras nav, bet ka tiek apskatīts, kāpēc ir grupas, kas ir ārpus middle class. un kā es saprotu tālāk -- analīzē viņi atrod korelāciju ar intelektu. hence the bell curve -- kaut kādi 5% katrā galā ir ekstrēmi, bet 90% pa vidu ir vidēji, un ja intelekts korelē ar ienākumiem, tad derivējam, ka middle class.

par amerikāņiem kā stulbiem -- ja runājam par the bell curve un intelektu, tad atļaušos pieminēt, ka pilnīgi visas populācijas ir standartdistribūcijā, un standartdistribūcijā ir arī to intelekts. citiem vārdiem, visās nācijās ir daži ļoti gudrie, daudzi viduvējie un daži ļoti stulbie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es vispār varu piebilst arī to, ka man tas ievads nelikās pārāk spožs, it īpaši, kur tika minēts kā kontrasts, ka nabadzīgajiem nav tradicionālās ģimenes vērtības un ka elektronika viņiem drīzāk ir kā kaitīga atkarība. cik es atceros, jo augstāks sievietes izglītības līmenis, jo mazāk un vēlāk bērnu, tāpēc varētu strīdēties par 'tradicionālo ģimeni' un diezgan ātri, manuprāt, varētu arī atrast datus par šo. tāpat noteikti ir dati par to cik daudz laika cilvēki pavada tehnoloģijās un man grūti iztēloties, kāpēc lai augstāk iinteliģents būtu mazāk atkarīgs no interneta nekā zemāk inteliģents. varbūt izmantotu dažādus tehnoloģijas labumus, bet sleivotu tāpat.

bet baidos, ka sākšu izklausīties pēc saplīšušas plates, īsumā -- viss šitais ievads ir sūds, ievadu lasa kā jauku trivia, bet datus analizē katrs pats. un kad es, piemēram, lasu datus, man ir pamatā doma, ka vismaz kaut kur būs ziepes un vai es varu to atrast un vai vismaz varu izdomāt alternatīvas viņu interpretējumam. tai pat laikā, ja eksperiments ir metodoloģiski pareizs, tad vienīgais, kas var atšķirties ir interpretējums. paši skaitļi ir neitrāli. pieļauju, ka tā rīkojas lielākā daļa zinātnieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aizmirsti piebilst "lielākā daļa Īstu Zinātnieku", vēl jau ir tādi, kam teksts ir dati un kas pretendē uz apzīmējumu "zinātnieki" (haha)

(Reply to this) (Parent)

Grāmata nav svaiga. 1994 gadā 'tradicionālo ģimenes modeļu iziršana' nozīmēja vienkārši ārlaulības bērnus, nevis bērnus vēlāk/mazāk/vispār nemaz/egg freezing bitches pieejā bez vīrieša.

70%afroamerikāņu tajā brīdī dzima neprecētām, starp izglītotām baltajām dzemdētājām neprecētas-7%.

Un 1994 atkarība bija no televīzijas, ne interneta.

Paaudzi vēlāk situācija, protams, ir cita.

(Reply to this) (Parent)