Marts 24., 2017
| 13:16 - The Bell Curve, ievads
|
Comments:
Paga, tas taču nemeiko sensu, tur nav nekāda "kontrasta". Amerika ir šķiru sabiedrība, kurā "liberālisms un pašnoteikšanās un vienlīdzīgas tiesības" pa lielam nozīmē to, ka tā ir šķiru, nevis kastu sabiedrība (tb ir iespējama upward mobility), un, ja visi ir ļoti satraukušies par to, ka šķiru sabiedrība nesastāv tikai no vidusšķiras un kapitālisms nav komunisms, tad bļaķ nevajag tik daudz dirst sabiedrībai, izliekoties, ka visi ir vidusšķirā o.O
Tas ir tā kā cilvēki pirmo reizi būtu pamanījuši, ka bomži un biezie ir daļa no sistēmas, nevis kaut kādas anomālijas? Nēnu labi, amerikāņi ir tik stulbi, ka es pat varu noticēt šim domu gājienam es varētu to iekļaut kā vienu no skaidrojumiem.
nu tā arī es to nesaprotu. kā diskleimeris, pamatā es tā apraksta epitetus redzu kā kaut kādu 12. klases izlaiduma runa, jaungada eglīti, vai 18. novembra runu. cilvēks ir uzrakstījis GRĀMATU, tāpēc cenšās izteikties skaisti un svarīgi, apelējot pie vērtībām. ņemot vērā, ka es zinu, kādas ir amerikāņu runas un vērtības, man šis ievads liekas nekaitīgs un maigi lasāms.
bet nu jā, amerikāņu pamatvērtība ir middle class. ja paklausās kaut vai politiķu priekšvēlēšanu runas, tad vienmēr tiek appelēts pie middle class elektoriāta un vērtībām. tāpēc ievadu es saprotu tā, ka netiek noliegts, ka šķiras nav, bet ka tiek apskatīts, kāpēc ir grupas, kas ir ārpus middle class. un kā es saprotu tālāk -- analīzē viņi atrod korelāciju ar intelektu. hence the bell curve -- kaut kādi 5% katrā galā ir ekstrēmi, bet 90% pa vidu ir vidēji, un ja intelekts korelē ar ienākumiem, tad derivējam, ka middle class.
par amerikāņiem kā stulbiem -- ja runājam par the bell curve un intelektu, tad atļaušos pieminēt, ka pilnīgi visas populācijas ir standartdistribūcijā, un standartdistribūcijā ir arī to intelekts. citiem vārdiem, visās nācijās ir daži ļoti gudrie, daudzi viduvējie un daži ļoti stulbie.
bet es vispār varu piebilst arī to, ka man tas ievads nelikās pārāk spožs, it īpaši, kur tika minēts kā kontrasts, ka nabadzīgajiem nav tradicionālās ģimenes vērtības un ka elektronika viņiem drīzāk ir kā kaitīga atkarība. cik es atceros, jo augstāks sievietes izglītības līmenis, jo mazāk un vēlāk bērnu, tāpēc varētu strīdēties par 'tradicionālo ģimeni' un diezgan ātri, manuprāt, varētu arī atrast datus par šo. tāpat noteikti ir dati par to cik daudz laika cilvēki pavada tehnoloģijās un man grūti iztēloties, kāpēc lai augstāk iinteliģents būtu mazāk atkarīgs no interneta nekā zemāk inteliģents. varbūt izmantotu dažādus tehnoloģijas labumus, bet sleivotu tāpat.
bet baidos, ka sākšu izklausīties pēc saplīšušas plates, īsumā -- viss šitais ievads ir sūds, ievadu lasa kā jauku trivia, bet datus analizē katrs pats. un kad es, piemēram, lasu datus, man ir pamatā doma, ka vismaz kaut kur būs ziepes un vai es varu to atrast un vai vismaz varu izdomāt alternatīvas viņu interpretējumam. tai pat laikā, ja eksperiments ir metodoloģiski pareizs, tad vienīgais, kas var atšķirties ir interpretējums. paši skaitļi ir neitrāli. pieļauju, ka tā rīkojas lielākā daļa zinātnieku.
aizmirsti piebilst "lielākā daļa Īstu Zinātnieku", vēl jau ir tādi, kam teksts ir dati un kas pretendē uz apzīmējumu "zinātnieki" (haha)
Grāmata nav svaiga. 1994 gadā 'tradicionālo ģimenes modeļu iziršana' nozīmēja vienkārši ārlaulības bērnus, nevis bērnus vēlāk/mazāk/vispār nemaz/egg freezing bitches pieejā bez vīrieša.
70%afroamerikāņu tajā brīdī dzima neprecētām, starp izglītotām baltajām dzemdētājām neprecētas-7%.
Un 1994 atkarība bija no televīzijas, ne interneta.
Paaudzi vēlāk situācija, protams, ir cita.
Ka nabadzīgie nekādi neietekmē standartamerikāni,jo 'paši vainīgi', bet bagātie ir tie paši 'mēs', ja vien labi uzvedīsimies, 90tajos un agrajos 00tajos varētu būt bijis prevalējošs uzskats. Sarkanajos štatos un principā ārpus kreisajiem urbanizētajiem centriem labā nozīmē acīmredzot joprojām.
nē nu ideoloģija tā saka, trū, bet nevar tak zinātni balstīt uz ideoloģijas premisām
tas bija par nevarēšanu nepamanīt. |
|
|