|
Marts 24., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 13:16 - The Bell Curve, ievads
Vārdsakot būs tā, ka es saviem vārdiem pārstāstīšu to, kas kur ir, un rūpīgāk iedziļināšos tajā, kas man šķiet svarīgi (autoru) argumentācijai, cenšoties neko pārāk neizlaist, bet dodiet ziņu, ja esmu tomēr kaut ko izlaidusi.
Priekšvārds
Grāmata ir strukturēta vairākos līmeņos, tb "īsākais, lai visu var saprast" un tad "garākais, lai visu var pamatot", un tad vēl garākais "točna točna var pamatot" (kas patiesībā ir šausmīgi forši for our purposes)
Ievads
Autori pastāsta, ka vispār ir labi cilvēki un saprot, ka tēma sensitīva
Tad viņi lūdz lasītājiem: "share for a moment our view of the situation, perhaps suppressing some doubts and assuming as true things that we will subsequently try to prove are true. Here is our story:"
Šeit uzreiz jāpiezīmē, ka viņi saliek kopā divas dažādas lietas, proti, "things that we will subsequently try to prove are true" un "story" (kas ir naratīvs, stāstījums, ne obligāti viss točna tā arī ir, bet rada iespaidu - stāstu nevajag "pierādīt"). Kas drusku sarežģī tālāko argumenta atpakošanu, bet nu labi.
A great nation, founded on principles of individual liberty and selfgovernment that constitute the crowning achievement of statecraft, approaches the end of the twentieth century. (1) Amerikas sabiedriskā iekārta ir vislabākā pasaulē. Equality of rights - another central principle-has been implanted more deeply and more successfully than in any other society in history. (2) Vienlīdzīgas tiesības ir ieviestas visveiksmīgāk pasaules vēsturē. Yet even as the principle of equal rights triumphs, strange things begin to happen to two small segments of the population.(3) Amerikas populācijā ir divi nelieli segmenti (grupas), kuri tiks apskatīti tālāk tekstā.
In one segment, life gets better in many ways. The people in this group are welcomed at the best colleges, then at the best graduate and professional schools, regardless of their parents' wealth. After they complete their education, they enter fulfilling and prestigious careers. Their incomes continue to rise even when income growth stagnates for everyone else. By their maturity, these fortunate ones commonly have six-figure incomes. Technology works in their behalf, expanding their options and their freedom, putting unprecedented resources at their command, enhancing their ability to do what they enjoy doing. And as these good things happen to them, they gravitate to one another, increasingly enabled by their affluence and by technology to work together and live in one another's company-and in isolation from everybody else.(4) Pirmās grupas cilvēki tiek uzņemti labākajās izglītības iestādēs. Viņu karjeras ir pilnvērtīgas un prestižas. Viņu ienākumi pieaug. Tehnoloģija sekmē viņu brīvību un izvēles iespējas. Viņi pakāpeniski satuvinās, sāk pavadīt laiku kopā un atšķirti no visiem pārējiem.
In the other group, life gets worse, and its members collect at the bottom of society. Poverty is severe, drugs and crime are rampant, and the traditional family all but disappears. Economic growth passes them by. Technology is not a partner in their lives but an electronic opiate. They live together in urban centers or scattered in rural backwaters, but their presence hovers over the other parts of town and countryside as well, creating fear and resentment in the rest of society that is seldom openly expressed hut festers nonetheless.(5) Otrās grupas cilvēki ir izteikti nabadzīgi, viņu dzīvē liela ietekme ir narkotikām un noziedzībai. Tradicionālā ģimene izzūd. Viņu ienākumi nepalielinās. Tehnoloģija nomāc viņu garīgās spējas. Viņi dzīvo vai nu pilsētu centros, vai laukos. Pārējā sabiedrība uztver viņus ar bailēm un nepatiku.
Pressures from these contrasting movements at the opposite ends of society put terrific stress on the entire structure.(6) Šīs nelielās grupas rada spiedienu uz sabiedrību.The mass of the nation belongs to neither group, but their lives are increasingly shaped hy the power of the fortunate few and the plight of the despairing few. (7) Lielāko daļu sabiedrības ietekmē pirmās grupas vara un otrās grupas sliktie dzīves apstākļi.The culture's sense of what is right and wrong, virtuous and mean, attainable and unattainable-most important, its sense of how people are to live together-is altered in myriad ways. (8) Kultūras izpratne par ētiku, morāli, mērķiem un sociālajām attiecībām mainās.The fragile web of civility, mutual regard, and mutual obligations at the heart of any happy society begins to tear.(9) Laimīgas sabiedrības pamatā ir pieklājība, savstarpēja cieņa un pienākumi. (10) Laimīgas sabiedrības pamati sāk izirt.
In trying to think through what is happening and why and in trying to understand thereby what ought to be done, the nation's social scientists and journalists and politicians seek explanations. They examine changes in the economy, changes in demographics, changes in the culture. They propose solutions founded on better education, on more and better jobs, on specific social interventions. But they ignore an underlying element that has shaped the changes: human intelligence-the way it varies within the American population and its crucially changing role in our destinies during the last half of the twentieth century. To try to come to grips with the nation's problems without understanding the role of intelligence is to see through a glass darkly indeed, to grope with symptoms instead of causes, to stumble into supposed remedies that have no chance of working.(11) Pārmaiņas ekonomikā, demogrāfijā un kultūrā ir sekas, kuru cēlonis ir intelekta līmeņa izmaiņas Amerikas populācijā.
We are not indifferent to the ways in which this book, wrongly construed, might do harm. We have worried about them from the day we set to work. But there can be no real progress in solving America's social problems when they are as misperceived as they are today. What good can come of understanding the relationship of intelligence to social structure and public policy? Little good can come without it. (12) Lai risinātu Amerikas sociālās problēmas, nepieciešami jāpēta inteliģences un sociālās struktūras un public policy (kā to tulko?) attiecības.
Tas, kā es to saprotu:
I
(3) Amerikas populācijā ir divi nelieli segmenti (grupas).
UN
(4) Pirmās grupas cilvēki tiek uzņemti labākajās izglītības iestādēs. Viņu karjeras ir pilnvērtīgas un prestižas. Viņu ienākumi pieaug. Tehnoloģija sekmē viņu brīvību un izvēles iespējas. Viņi pakāpeniski satuvinās, sāk pavadīt laiku kopā un atšķirti no visiem pārējiem.
UN
(5) Otrās grupas cilvēki ir izteikti nabadzīgi, viņu dzīvē liela ietekme ir narkotikām un noziedzībai. Tradicionālā ģimene izzūd. Viņu ienākumi nepalielinās. Tehnoloģija nomāc viņu garīgās spējas. Viņi dzīvo vai nu pilsētu centros, vai laukos. Pārējā sabiedrība uztver viņus ar bailēm un nepatiku.
(7) Lielāko daļu sabiedrības ietekmē pirmās grupas vara un otrās grupas sliktie dzīves apstākļi.
(TĀDĒĻ) (6) Šīs nelielās grupas rada spiedienu uz sabiedrību.
JA ((3) UN (4) UN (5) UN (7)), TAD UN TIKAI TAD (6)
Šeit un turpmāk mans domu gājiens uz TAD versus TAD UN TIKAI TAD: tā kā tur ir reāli, reāli gara ķēdīte, kura nedrīkst pa vidu pārtrūkt, tad visi TAD ir cietie (TAD UN TIKAI TAD), citādi mēs nevaram pierādīt to, ko jāpierāda
II
(9) Laimīgas sabiedrības pamatā ir pieklājība, savstarpēja cieņa un pienākumi.
(implicīti: Radītais spiediens (6) ir cēlonis sekojošajam:)
(8) Kultūras izpratne par ētiku, morāli, mērķiem un sociālajām attiecībām mainās.
UN
(10) Laimīgas sabiedrības pamati sāk izirt.
JA (9) UN (6), TAD UN TIKAI TAD (8) UN (10)
III
(implicīti) (13) ir jārisina problēmas (8) un (10) VAI (14) kaut kas nav kārtībā ar Amerikas sabiedrisko iekārtu
(1) Amerikas sabiedriskā iekārta ir vislabākā pasaulē.
(2) Vienlīdzīgas tiesības ir ieviestas visveiksmīgāk pasaules vēsturē.
(implicīti) Tā ka nav tiesa, ka (14) kaut kas nav kārtībā ar Amerikas sabiedrisko iekārtu, (13) ir jārisina problēmas 8 un 10
JA (8) UN (10), TAD UN TIKAI TAD (13) VAI (14)
JA (1) UN (2), TAD NE (14)
JA (1) UN (2) UN (8) UN (10), TAD UN TIKAI TAD (13)
IV
(11) Pārmaiņas ekonomikā, demogrāfijā un kultūrā ir sekas, kuru cēlonis ir intelekta līmeņa izmaiņas Amerikas populācijā.
(labi, šiten es esmu reāli noluņojusies, vai arī autori ir reāli noluņojušies)
(15) Intelekta līmenis Amerikas populācijā mainās
(implicīti: divu augstākminēto nelielo grupu esamības cēlonis ir intelekta līmeņa izmaiņas)
JA (15) TAD UN TIKAI TAD (3) UN (4) UN (5)
(implicīti: pārmaiņas ekonomikā, demokrātijā un kultūrā ir tas pats, kas 8 un 10?) (argh bļaķ te kāds kaut ko ir izlaidis un tā šoreiz neesmu es)
(12) Lai risinātu Amerikas sociālās problēmas, nepieciešami jāpēta intelekta un sociālās struktūras un public policy (kā to tulko?) attiecības.
(tā, šito arī atpakosim)
(16) Jāpēta intelekta un sociālās struktūras un public policy attiecības
JA (13) TAD (16)
|
Reply
|
|
|