|
Marts 24., 2017
 | 13:16 - The Bell Curve, ievads
Vārdsakot būs tā, ka es saviem vārdiem pārstāstīšu to, kas kur ir, un rūpīgāk iedziļināšos tajā, kas man šķiet svarīgi (autoru) argumentācijai, cenšoties neko pārāk neizlaist, bet dodiet ziņu, ja esmu tomēr kaut ko izlaidusi.
Priekšvārds
Grāmata ir strukturēta vairākos līmeņos, tb "īsākais, lai visu var saprast" un tad "garākais, lai visu var pamatot", un tad vēl garākais "točna točna var pamatot" (kas patiesībā ir šausmīgi forši for our purposes)
Ievads
Autori pastāsta, ka vispār ir labi cilvēki un saprot, ka tēma sensitīva
Tad viņi lūdz lasītājiem: "share for a moment our view of the situation, perhaps suppressing some doubts and assuming as true things that we will subsequently try to prove are true. Here is our story:"
Šeit uzreiz jāpiezīmē, ka viņi saliek kopā divas dažādas lietas, proti, "things that we will subsequently try to prove are true" un "story" (kas ir naratīvs, stāstījums, ne obligāti viss točna tā arī ir, bet rada iespaidu - stāstu nevajag "pierādīt"). Kas drusku sarežģī tālāko argumenta atpakošanu, bet nu labi.
( laist uz ievada tekstu )
Tas, kā es to saprotu:
( laist uz tikai atpakoto tekstu )
|
| 09:35
Sāku lasīt The Bell Curve, šķiet normāls veids, kā patrenēt argumentācijas/loģikas skiļļus (ietverot izaicinājumu būt max labvēlīgam pret avotu, tb apzināties savus biasus un neļaut, lai tie man traucē). Man nav galīgi nekāda treniņa loģikā (nu tb esmu šo to paskatījusies, šo to palasījusi, bet ne tuvu ne pietiekami, un apzinos to kā reālu mīnusu), attiecīgi būšu riktīgi pateicīga (pat ja lecīga) par visādiem komentāriem.
Izejas pieņēmums:
JA grāmatas loģika ir valīda UN korekti pētījumi apliecina, ka premisas ir patiesas, TAD grāmatas secinājumi ir patiesi
Princips: ja grāmatas autori apgalvo, ka x ir kaut kas tāds, ko viņi pierāda, tad x tiek iekļauts viņu argumentā (update: nu visu to, ko viņi apgalvo, ka pierādīs, laikam nebūtu gan labvēlīgi likt pierādāmo premisu sarakstiņā, jo daudz kas no tā, ko viņi apgalvo, ka pierādīs, ir ļoti grūti/neiespējami pierādāms, turklāt nav relevants argumentam - vismaz es pieņemu, ka "Amerika ir lieliskākā valsts pasaulē ever yeah!" varētu nebūt izšķiroši)
Kamēr, ja vienkārši tiek izteikts kāds apgalvojums, kuru viņi pat netaisās pierādīt (piemēram, apgalvojums, ka "lietojot dzimtes vietniekvārdus, ir 'fair' lietot teksta pirmā autora dzimti, tāpēc mēs lietosim vīriešu dzimti"), bet tas tiek formulēts kā autoru privātais viedoklis, tad pierādījums šādiem apgalvojumiem netiek prasīts, bet šādi apgalvojumi arī netiek iekļauti galvenajā argumentā kā pierādīti (nu šeit droši vien jāskatās, ja dzimtes vietniekvārdu lietojums galīgi nav svarīgs gala argumentam, tad vienkārši ignorējam, braucam tālāk, ja tas vēlāk uzpeldētu kā svarīgs - kas ir mazticami - tad droši vien iekļaujam argumentā kā pārbaudāmu premisu)
Par pierādījumiem - domāju, ka ir max labvēlīgi, ja mēs ņemam vērā ne tikai tos pētījumus, kas ir actual tekstā, bet arī jaunākus pētījumus? Vai arī tas ir negodīgi?
Par "valīdu loģiku" - ir pareizi tā, ka mēs mēģinām uztaisīt šo loģiku valīdu arī tad, ja tekstā nav minētas visas nepieciešamās (pierādāmās) premisas, vai ne? Ajmīn, ja autors saka "ja ārā līst un man nav lietussarga, tad es kļūstu slapjš", tad godīgi pret autoru ir nevis teikt "lol losis, a ja nu tu sēdi istabā? visa tava grāmata nav valīda, ej mājās nokaunēties", bet gan pieņemt, ka autors gribēja teikt "ja ārā līst un man nav lietussarga, un nav citu faktoru, kas ietekmē manu samirkšanu, tad es kļūstu slapjš" un attiecīgi sagaidīt/sameklēt visu šo premisu pierādījumu. Vai arī kā to parasti dara?
Tas, protams, nebūs ātri, bet varētu būt fun-fun-fun.
|
|
|
|