piemetīšu bišķīt no sevis. nu, ja es apmēram spēju iztēloties kā zinātnieki raksta ievada prozu, tad tas ir -- davaj uzmauksim kaut ko rakstisku, lai beidzot varam ķerties klāt datiem! tādās loģiskās ķēdēs parasti nedomā un ievadu zinātnē arī neņem īsti vērā -- vērā ņem rezultātus un mazākā mērā diskusiju. diskusiju mazākā mērā, jo visi zina, ka tā ir interpretācija un viedoklis, nevis objektīva realitāte. šādā skatījumā ievads vērtības ziņā ir diskusija bez jaunajiem datiem, līdz ar to tik vien der lai rastos aptuvens priekšstats par ko būs rezultāti.

bet no tavas loģikas ķēdītes -- interesanti savilkts, es vienīgi piebildīšu, ka opening sentence ir 'a great nation' nevis 'the greatest nation', līdz ar to man nelikās, ka viņi domā, ka viņiem ir vislabākā sabiedriskā iekārta pasaulē. 'a great nation', manuprāt, ir tāds ļoti ģenērisks termins ko lieto priekšā un pakaļā gan UK, gan US un ir drīzāk patriotisks nevis lielummānisks.

(Reply to this) (Thread)

nu viņi norāda, ka tas ir tas, ko mēģinās pierādīt, un pirms tam, ka šo grāmatu varētu uzrakstīt dažās lapās, kas tas droši vien varētu būt domāts

par Amerikas slavināšanu tā varētu domāt, bet čozanah, kāpēc asūmot, ka cilvēki to dara refleksīvi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, ievads dod problēmas bekgroundu (zinātnē šeit parasti citējam visus pirms mums) un tad parasti beigu paragrāfā apraksta, ko mēģinās pierādīt. citiem vārdiem -- imaginārā apgāztā trijstūrī sāk ar visplašāko problēmas aprakstu (zinātniskos rakstos 1. rindkopa), tad iezūmo dziļāk (2. rk), tad jau nonāk vajadzīgajā precīzajā lauciņā (3. rk), kas jauki ir aizvedusi lasītāju līdz akurātajai hipotēzei un kamdēļ vispār kaukas jādara. pieļauju, ka ar 'a great nation' viņi sāka, lai visplašākajā nozīmē lasītājam liktu saprast, ka runa iet par USA, ne tik daudz ka USA ir the greatest.

es nesapratu tavu otro teikumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas ir dīvaini, nevarēt pateikt "runa ir par ASV, neizvirstot liekā tirādē par to, cik tā ir lieliska

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es akal to sapratu tādi, ka viņi mēģina iezīmēt kontrastu -- lai gan amerikā ir liberālisms, pašnoteikšanās un vienlīdzība, yet, šai vienlīdzībai par spītu ir ekstrēmi bagātie un ekstrēmi nabagie (as opposed to middle class, ko defaultā visi pieņem par sabiedrības pašu pamatu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un a great nation tur drīzāk es aizstātu ar 'laba zeme' vai gandrīz latvisko 'normāla zeme', great tur nav kā ūberiskums vai lieliskums.

(Reply to this) (Parent)

Paga, tas taču nemeiko sensu, tur nav nekāda "kontrasta". Amerika ir šķiru sabiedrība, kurā "liberālisms un pašnoteikšanās un vienlīdzīgas tiesības" pa lielam nozīmē to, ka tā ir šķiru, nevis kastu sabiedrība (tb ir iespējama upward mobility), un, ja visi ir ļoti satraukušies par to, ka šķiru sabiedrība nesastāv tikai no vidusšķiras un kapitālisms nav komunisms, tad bļaķ nevajag tik daudz dirst sabiedrībai, izliekoties, ka visi ir vidusšķirā o.O

Tas ir tā kā cilvēki pirmo reizi būtu pamanījuši, ka bomži un biezie ir daļa no sistēmas, nevis kaut kādas anomālijas?
Nēnu labi, amerikāņi ir tik stulbi, ka es pat varu noticēt šim domu gājienam es varētu to iekļaut kā vienu no skaidrojumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tā arī es to nesaprotu. kā diskleimeris, pamatā es tā apraksta epitetus redzu kā kaut kādu 12. klases izlaiduma runa, jaungada eglīti, vai 18. novembra runu. cilvēks ir uzrakstījis GRĀMATU, tāpēc cenšās izteikties skaisti un svarīgi, apelējot pie vērtībām. ņemot vērā, ka es zinu, kādas ir amerikāņu runas un vērtības, man šis ievads liekas nekaitīgs un maigi lasāms.

bet nu jā, amerikāņu pamatvērtība ir middle class. ja paklausās kaut vai politiķu priekšvēlēšanu runas, tad vienmēr tiek appelēts pie middle class elektoriāta un vērtībām. tāpēc ievadu es saprotu tā, ka netiek noliegts, ka šķiras nav, bet ka tiek apskatīts, kāpēc ir grupas, kas ir ārpus middle class. un kā es saprotu tālāk -- analīzē viņi atrod korelāciju ar intelektu. hence the bell curve -- kaut kādi 5% katrā galā ir ekstrēmi, bet 90% pa vidu ir vidēji, un ja intelekts korelē ar ienākumiem, tad derivējam, ka middle class.

par amerikāņiem kā stulbiem -- ja runājam par the bell curve un intelektu, tad atļaušos pieminēt, ka pilnīgi visas populācijas ir standartdistribūcijā, un standartdistribūcijā ir arī to intelekts. citiem vārdiem, visās nācijās ir daži ļoti gudrie, daudzi viduvējie un daži ļoti stulbie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es vispār varu piebilst arī to, ka man tas ievads nelikās pārāk spožs, it īpaši, kur tika minēts kā kontrasts, ka nabadzīgajiem nav tradicionālās ģimenes vērtības un ka elektronika viņiem drīzāk ir kā kaitīga atkarība. cik es atceros, jo augstāks sievietes izglītības līmenis, jo mazāk un vēlāk bērnu, tāpēc varētu strīdēties par 'tradicionālo ģimeni' un diezgan ātri, manuprāt, varētu arī atrast datus par šo. tāpat noteikti ir dati par to cik daudz laika cilvēki pavada tehnoloģijās un man grūti iztēloties, kāpēc lai augstāk iinteliģents būtu mazāk atkarīgs no interneta nekā zemāk inteliģents. varbūt izmantotu dažādus tehnoloģijas labumus, bet sleivotu tāpat.

bet baidos, ka sākšu izklausīties pēc saplīšušas plates, īsumā -- viss šitais ievads ir sūds, ievadu lasa kā jauku trivia, bet datus analizē katrs pats. un kad es, piemēram, lasu datus, man ir pamatā doma, ka vismaz kaut kur būs ziepes un vai es varu to atrast un vai vismaz varu izdomāt alternatīvas viņu interpretējumam. tai pat laikā, ja eksperiments ir metodoloģiski pareizs, tad vienīgais, kas var atšķirties ir interpretējums. paši skaitļi ir neitrāli. pieļauju, ka tā rīkojas lielākā daļa zinātnieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aizmirsti piebilst "lielākā daļa Īstu Zinātnieku", vēl jau ir tādi, kam teksts ir dati un kas pretendē uz apzīmējumu "zinātnieki" (haha)

(Reply to this) (Parent)

Grāmata nav svaiga. 1994 gadā 'tradicionālo ģimenes modeļu iziršana' nozīmēja vienkārši ārlaulības bērnus, nevis bērnus vēlāk/mazāk/vispār nemaz/egg freezing bitches pieejā bez vīrieša.

70%afroamerikāņu tajā brīdī dzima neprecētām, starp izglītotām baltajām dzemdētājām neprecētas-7%.

Un 1994 atkarība bija no televīzijas, ne interneta.

Paaudzi vēlāk situācija, protams, ir cita.

(Reply to this) (Parent)

Ka nabadzīgie nekādi neietekmē standartamerikāni,jo 'paši vainīgi', bet bagātie ir tie paši 'mēs', ja vien labi uzvedīsimies, 90tajos un agrajos 00tajos varētu būt bijis prevalējošs uzskats. Sarkanajos štatos un principā ārpus kreisajiem urbanizētajiem centriem labā nozīmē acīmredzot joprojām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē nu ideoloģija tā saka, trū, bet nevar tak zinātni balstīt uz ideoloģijas premisām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas bija par nevarēšanu nepamanīt.

(Reply to this) (Parent)