Nepabeigtā dienasgrāmata


30. Aprīlis 2024

(bez virsraksta) @ 14:30

[info]mapats:
Vācija, Hamburga. Muslimi saskaņotā mītiņā pieprasa viņus deportēt no Vācijas, vai kalifātu, nevar īsti saprast.

https://video.twimg.com/ext_tw_video/1784995561998864384/pu/vid/avc1/560x844/gjmUoNKkAwzFPxqw.mp4

Vai vēl kāda zilzeķe liberastene vēlas uzņemt bēglīšus, jo viņi ir kā pamesti kucēni, kurus kādam roka necelās aizsūtīt uz jūrskolu.
 

(bez virsraksta) @ 11:40

[info]lilja_brik:
"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.

to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos
 

(bez virsraksta) @ 10:15

[info]black_data:
Šorīt esot miegains es ieraudzīju Facebook friend request, un padomāju, ka kārtējais feikais profils. Kad bilde un prāts mazliet noskaidrojās, es sapratu, ka tas ir mana pamatskolas klasesbiedra vārda pieraksts oriģinālajā valodā. Es noteikti neesmu aizmirsis par šāda cilvēka eksistenci manā dzīvē, jo mēs kopā esam darījuši lietas, reizēm tas iekļāva apmeklējumu pie skolas direktora, bet es nekad nebūtu iedomājies, ka es varētu jebkad nonākt jebkādā kontaktā ar šo cilvēku, kaut vai virtuālajā vidē. Man skolā ir bijušas dīvainas draudzības, un šī bija viena no dīvainākajām. Ārpus skolas mēs dzīvojām diezgan dažādās pasaulēs - es biju nedaudz nepieradināts, jo nācu no ģimenes ar nestabiliem sociāliem, ekonomiskiem un emocionāliem apstākļiem, kamēr tam džekam viss bija, un viss bija atļauts, jo viņam bija tēvs, kura vārds tajā laikā un tajā miestā cilvēkiem kaut ko izteica. Ne obligāti viņš to tā izjuta vai izmantoja, bet pieaugušie mēdza to uzsvērt.

Pēdējo reizi es viņu redzēju kaut kur ap 22 gadu vecumu tajā miestā, kur kopā mēs gājām skolā, jo viņš bija piebraucis ar savu mersi pie vietējā krodziņa. Nekādas augstprātības no viņa puses nebija, un toreiz mēs vēl abi bijām mazliet pieaugušākas savas bērnības versijas. Tagad es viņu ne tas ka uz ielas nepazītu, tur reāli dziļi ir jāieskatās viņa acīs, lai sazīmētu to čali, ko es pazinu skolā. Kainda nešaubos, ka viņš mani atcerās, but still it's all weird as fuck. Es pieņemu, ka viņa dzīves pieredze viņam ļauj nebūt izlutinātam bagātam kretīnam, un iespējams dzīves redzējumā mēs šobrīd varētu nebūt pārāk dažādi, bet mēs noteikti esam no dažādām planētām pat dzīvojot vienā valstī.
 

(bez virsraksta) @ 10:30

[info]zin:
dīvaini protams mēģināt ieraudzīt jaunus ierakstus friendlistē, ja
a - tāir neliela
b - daudziem zematslēgas rakstitājiem neesmu draugos
c - pati maz un reti rakstu

p.s. un žēl, ka ciba ir vieta, kur, ja ieraksti nav zematslēgas, drošāk noslēgt komentēšanas iespēju
 
 

(bez virsraksta) @ 10:23

[info]mapats:
Bet kims vienalga nodzīvos ilgāk par huilo un arī propoganda viņam izklaidējošāka.

Ja vien (bungu rīboņa) atradīsies kāds, kurš gluži kā tā žhīdene, kas sašāva ļeņinu, izdomās ieiet vēsturē kā vārds uzvārds, kurš nogalināja visā pasaulē zināmu cilvēku. Nu tā, lai vikipēdijas lapā ar kima, vai huilo vārdu atrastos arī tavs vārds uzvārds. Un ja vēl apakšā būs kāds romantisks atriebības stāsts, tad par vārdu uzvārdu uzņems vismaz vienu filmu. Bet šāda izklaide ir priekš tiem, kas dzīvē neuzko paši nav spējīgi, lai iegūtu savas dzīves piepildījumu, tomēr ļoti, ļoti vēlas ieiet vēsturē.

Doma radās skatoties ziemeļkorejas propogandas video ar nedabiski priecīgiem/entuziastiskiem cilvēkiem, kā padumjās savienības propogandas materiālos. Tas tev zin nav nekāds jū vill īt ze bugz and ovn nating.
 

(bez virsraksta) @ 07:47

[info]vilibaldis:
Ja dzeguze ir stingri nolēmusi aizkūkot, tad kas gan to var liegt... pielaižoties īsi pēc pieciem pie guļamistabas loga.
 

female gaze @ 01:12

[info]lilja_brik:
hei mazā, viss ir draza, bet es tev došu acis saredzēt skaisto,
sacīja magdalēna
 

29. Aprīlis 2024

"Reducing womanhood to a vagina" is just ideological PR spin on "thinking female people are female." @ 19:30

[info]black_robin:
Saistībā ar bieži izskanējušo pārmetumu, ka apgalvojums, ka tikai sieviete var palikt stāvoklī nozīmējot to, ka tādējādi sieviete tiekot reducēta uz viņas reproduktīvo sistēmu.

'Ko nozīmē būt sievietei'. Šodien redzēju video no Kanādas, kur to prasa bariņam jaunu sieviešu un viņas katru reizi atbild 'to be a victim.' Fantastiski. Bet te atkal britu filozofei Klērai Džonsai ir kas labs sakāms. Viņa raksta, ka nevēlas, lai mūs definē sakot, ko NOZĪMĒ būt sievietei. Nereti visādas politiskās, ekonomiskās un kulturālās NOZĪMES, kas piedēvētas sievietei ir bijušas seksistiskas muļķības. Fakts, ka mēs esam cilvēki, kuriem ir fizioloģija, kas spēj radīt pēcnācējus nav sievietes eksistences NOZĪME - tā ir mūsu fizioloģijas bioloģiskā realitāte. Un, ja kāds nespēj pieņemt šo bioloģisko realitāti bez visām seksistisikajām NOZĪMĒM, kas tai ir uzkrājušās, tad tā ir viņa problēma.

Un tad vēl par 'sievietību'(womanhood). Džonsa raksta, ka viņai necik nav svarīga 'sievietība', bet gan sieviešu (kā female ppl) politiskās intereses. Par sievietību tiek runāts galvenokārt 'gatekeeping' kontekstā vai arī, kad 'sievietība' (kā sievietes nozīme) tiekot reducēta uz reproduktīvo sistēmu. Taču tas par ko runā Džonsa (un viņai līdzīgi domājošie) ir, ka būt sievietei nozīmē vienkārši būt sievietei. Un, ja kādam šķiet, ka tas kaut kā cilvēku reducē, tad varbūt viņš pats slimo ar kādiem aizspriedumiem.
 

(bez virsraksta) @ 21:01

[info]neraate:
Auce ne tikai rudenī kad lapas un mežvīteņi, bet arī pavasarī ir wow! maza, smuka kompektīte
 

(bez virsraksta) @ 17:13

[info]mapats:

Ziedošo puķu mežs, kā filmā ar šauru taciņu pa vidu. Baltie vizbuļi, vesela ieplaka balto vizbuļu kam gāju cauri, kā paklājs. Tā mēdz būt arī dzīvē, tepat pie mums. Esmu to redzējis.
 

(bez virsraksta) @ 14:30

[info]bljanna:
Tags:

Nick Cave jaunais singls "Wild God" ir ļoti labs!
 

(bez virsraksta) @ 11:02

[info]kra:

man ir aizdomas, ka cilvēki, kas dzimuši šajā gadsimtā, nelieto tik arhaisku izstrādājumu kā epasts (vai nezina, ka ar to var ne tikai ielogoties, bet to veci cilvēki izmanto arī oficiālai saziņai)
 

(bez virsraksta) @ 09:26

[info]black_robin:
Envelope containing resignation letter...WHITE!
 

(bez virsraksta) @ 10:29

[info]vilibaldis:
Bet vispār man ir fundamentāls jautājums t.i. labu dārznieku vajag, kas kaut ko saprot no kokiem. Nevis bendi, kam visu ārā un prom, bet kas zin dzīvības vērti.
Garais stāsts, man ir veca, ļoti ainaviska ābele. Divus gadus viņu bija apsēduši tinēji, gan jau ka šogad atkal tā sērga uzradīsies... Liku trihogrammas un citādi iznesos, nekā. Skatos, ka nav labi, koka stumbrā bedres un sēnes, zāģēt nost negribētos. Vecais Pepiņš, tādu vairs vietā nedabūt. Bet vai tur var ko glābt?
Un cik tāda konsultācija izmaksātu?

P.s. Nē nu es zinu, ka visu var pats, bet nupat es laikam esmu par daudz nogurusi būt par "visu roku meistaru", varētu šoreiz nevis maukt ar pirkstu mākoņos, bet deleğēt kādam gudrākam.
 

(bez virsraksta) @ 01:20

[info]zeme:
Vakardien aizstaigāju uz ķinci, uzzināju, ka džeki lido 8000 metru augstumā ar paraplānu. Uzzināju arī, ka Horens čuhņā Dobelē atskaldīts ( vadīja šo te pasākumu ratiņkrēslā) .

Aber pats ozolzarā šodien skrūvēju dzelžus, rītdien jāiekar šupuļtīkli. Būs smuki un cerams kalpos ilgāk kā iepriekšējais meistarojums.
 

(bez virsraksta) @ 00:38

[info]black_data:
Mans šrinks stāstīja, kā viņa strādā ar bērniem un fobijām. Piemēram, ja bērnam ir bail no zirnekļiem, tad viņi ar bērnu mēģina parunāties par zirnekļiem, vēlāk apskatīties kādas bildes ar zirneķime, tad atrasties vienā istabā, kur zirneklis ir kādā terārijā, un tad jau kaut kādā brīdī bērns varbūt ir gatavs pieskarties zirneklim. Nav cita ceļa, kā dīlot ar fobijām. Tāpat kā ar traumām.

Es laikam esmu gatavs runāties un lasīt stāstus par zirnekļiem, metaphorically speaking.
 

28. Aprīlis 2024

(bez virsraksta) @ 22:13

[info]yulungu:
Es šodien biju tik liels malacis, ka reāli prieks par sevi. Piešuvu 121 maisiņiem klāt rokturus, tagad atliek tikai sašūt kopā.
Pusdienas prieks- noskrēju 1500m 10:24min. Kā es svīdu! Tās sviedru lāses lija pār acīm un vaigiem un man tas Tā! patika. Savdabīgs gandarījums.
 

(bez virsraksta) @ 19:23

[info]mapats:
Tags:

-Ceturtā sivēna māja bija būvēta no vilku galvaskausiem. Tie nav sevišķi izturīgi, bet dod acīmredzamu mājienu.
-Vīram jāspēj sevi kontrolēt, sievai jāģērbjas piedienīgi. (c)Bībele
-Visnelaimīgākie cilvēki rietumu civilizācijā - feministes. Pierādījumi? Paskaties uz viņam.
-Domāt pašam ir grūti, tā ka dari vien visu, ko liek valdība.
-Esi līderis, jo apkārtējie ir ņuņas.
-Ik pa laikam, drošības pēc, es ejot ārā saku: "Dator, beigt programmu".
-Mamma jautāja: "Ja citi lēktu no tilta, tu viņiem sekotu?" bet viņa nezina, ka tā bija mana ideja. Viņa dzemdēja līderi, nevis sekotāju.
-Atbilde narvēzena pārdevējam. Ā tev tiko bija izlaidums mākslas akadēmijā. Jauki. Man lūdzu divas kafijas līdzņemšanai.
-Dēļ paaugstinātajām cenām, lūdzu necerēt uz brīdinājuma šāvienu, jo arī lodēm pacēla cenas.
 

(bez virsraksta) @ 17:11

[info]dzeltens:

Taču ir vērojamas arī negatīvas tendences: pieaug transporta radītais gaisa piesārņojums,
sadzīves atkritumu apjomi un fosilās enerģijas izmantošanas intensitāte, kā arī būtiski
samazinās Latvijā ligzdojošo mazo ērgļu skaits.
 

(bez virsraksta) @ 11:34

[info]black_data:
The Zone of Interest bija unsettling. Kas gan, protams, nebija pārsteigums. To gan pastiprināja divas sakritības. Viena - iepriekšējā filma, ko es noskatījos, bija Anatomy of a Fall, un redzēt to pašu aktrisi vēl vienā "vieglā" filmā bija neliels trips. Otra - tas sakrita ar visu twitter naciņu komentāriem pie manis ļoti specifiski konstruētā tvīta. Es, protams, rēķinājos ar komentāriem, un negrasījos ne ar vienu no viņiem iesaistīties diskusijā, bet viņu iekšējie dialogi ļoti labi saskanēja ar manu hipotēzi, ka mums netrūkst cilvēku, kas filmā redzamo "sapni" būtu gatavi padarīt par realitāti. Kā jau teicu, tvīts bija formulēts tā, lai atbildot tikai uz manis rakstīto, nebūtu iespējas sarakstīt to visu sūdu, kas tur tika sarakstīts, bet kam dvēsele plīst pušu no spriedzes, un gribās izgāzt ārā visu tarakānu cirku, tie to arī izdarīja.

Bet šīs ir tikai primās sajūtas par filmu. Tā noteikti būs viena no filmām, par kuru viedoklis formulēsies kādu laiku. Un ne obligāti tāpēc, ka tā ir ģeniāla filma - tur bija krutas lietas, tur bija lietas, par kurām es vēl nezinu, kā es jūtos - bet tā bija diezgan atšķirīga filma no citām filmām par šo tēmu, un tur noteikti ir no kā izvēlēties gan satura, gan formas ziņā.

Cita starpā, izskatās, ka daži cibiņi ir sagājuši raitvingā. Es kādu laiku visādus personīgus uzbraucienus norakstīju uz personisku aizvainojumu, kas gan joprojām var būt patiesība, un man nav tendences civlēkus norakstīt, un es tolerēju civlēku tiesības justies tā, kā viņi jūtas, bet jau pie iepriekšējā troļļu uzlidojuma, es ar sevi vienojos, ka nu ir laiks pieņemt, ka tomēr nebūs. Tomēr jau septiņi gadi pagājuši. Tad nu tagad bļaut kopējā ruporā ar citiem naciķiem, kas apšauba iedzīvotāju tiesības uz pulcēšanos, man kainda grūti izdarīt citus secinājumus, ka šim cilvēkam es ne tikai negrieztu muguru personīgu iemeslu dēļ, es viņu negribētu redzēt nevienā varas pozīcijā, pat ja runa būtu tikai par vienu suni.
 

Spēlējas @ 08:28

[info]neraate:

-Vai jūs esat remontdarbnīca?
- Jā, brauciet iekšā.
 

Pateicība māsai (Für Schwester) @ 03:10

[info]eos:
Šajā pavasarī, gatavojot divas devītās klases meitenes eksāmeniem, jo vairāk jūtu, cik labi, ka es saprotu 14 gadīgu meiteņu psiholoģiju.

Tas ir pateicoties, galvenokārt, māsai, kura 15-16 gadu vecumā, varbūt pat tajos 14, man stāstīja diezgan daudz par savām izjūtām. Varbūt viņa stāstīja vēlāk, atceroties, kāda bija 8-9.klasē.

Tas ir laiks, kad pusaudžiem gribas izcelties. Parādīt savu individualitāti. Meitenēm mēdz gribēties atrast tādu make-up un drēbju salikumu, kas ir unikāls, un ir viņai vienīgajai visā skolā, vai savu draugu vidū.

Lai arī viņa, varbūt, kā daudzas smagās mūzikas klausītājas, staigā ādas jakā, melnās biksēs un koši sarkanu lūpukrāsu, ir kāda nianse, kas viņu atšķir no pārējām. Vai tie ir auskari, vai rokassprādze, vai kaklarota. Dažreiz tie ir pīrsingi.

Dažreiz tie ir ārzemēs pirkti zābaki ar spīdumiem. Citreiz matos ielikts kāds dekors, kas var arī saturēt cirtas, lai ieveidotā frizūra vakara laikā saglabātos.

Parasti to kombinē ar mežģīnēm, legingiem, svārkiem, dažādu nokrāsu acu ēnām. Var arī uz sejas uzzīmēt miniatūru sirsniņu ar hennu.

Vēl ļoti svarīgi ir nagi. Rokas redz visi. Tāpēc nagiem jābūt ar unikālu dizainu. Melnā vai sarkanā krāsa ir par maz. Nagus var uztaisīt kā mazu glezniņu. Tajos var būt rietošs mēness vai zvaigznes.

Tas viss kopā, šī sapošanās, vienalga, vai tā ir iešanai uz skolu, vai ballītei ar draugiem vakarā, ir gara un pamatīga. Cik stundas tiek pavadīts pie spoguļa mācoties uzklāt grimu ideāli! Cik ļoti dīkts vecākiem, ka tas vai šis topiņš ir tā vērts, lai vecāki no ārzemēm to pasūtītu!

Tas viss tiek darīts, lai varētu skolas sistēmā, kur visus sarindo alfabēta un atzīmju secībā, saglabāt savu es. Vai arī, ja skolā vienā klasē ir trīs Ievas, lai esi Ieva ar mēness auskariem, nevis Ieva nr. 3.

Laikam ejot, saprotu, ka meitenes bieži vien man kā draugam ir paraudājušas uz pleca par dažādām lietām, bet reti kad stāstījušas visu. Māsa stāstīja ļoti daudz.

Pusaudžu laiks, 11 - 17 gadi, bieži vien saskan ar laiku, kad jaunais cilvēks ir visievainojamākais. Viņu var viegli saraudināt vai sadusmot. Zēni dumpojas pret vecākiem, meitenes taisa histērijas. Vecāki cenšas viņu galvas stūrēt pretī pieaugušo dzīvei un lielākai prasmei uzņemties atbildību par savu rīcību.

Visi vecāki, kuri cenšas just līdzi un vienmēr atceras, kādi paši bija 14-15 gados, pamatskolas beigšanas pavasarī, ir pelnījuši manu atzinību.

Tas arī ir laiks, kad daudz kas notiek pirmoreiz. Pirmie eksāmeni. Pirmās ballītes. Pirmais skūpsts, attiecības. Pirmā iemīlēšanās līdz ausīm un sekas no tās.
Jaunais cilvēks iziet no tā visa ārā stiprāks, pieredzējušāks, viedāks.

Tas ir lielu pārmaiņu, lielas izaugsmes laiks. Man kā vecākajam brālim un tagad skolotājam, ir bijis un ir gods to redzēt un atbalstīt tos un tās, kas tam iet cauri.
 

JEWISH LAWFARE @ 00:47

(bez virsraksta) @ 23:42

[info]lasitajs:
Esmu kalnu pārgājienu braucienā Itālijā, ar nelielu grupu. Grupas vadītājai ir Viktorijai ir zilas acis. Es gribēju teikt – lielas, zilas acis. Ai, Viktorija, pieskati mani, ar savām zilajām, es gribēju teikt – lielajām, zilajām acīm.
 

(bez virsraksta) @ 00:24

[info]gnidrologs:
Interesanta intervija vai drīzāk monologs (kā jau parasti) no Mihaila Vellera, krievu izcelsmes žīda, kas godīgi runā gan par žīdu jautājumu gan to kas notiek globāli, īpaši ASV un kādas mums ir problēmas ar mums, tautu. Vellers ir retais žīds ar sirdsapziņu, līdzīgi kā Finkelšteins vai Fišers. Cieņu viņam.

https://www.youtube.com/watch?v=vuJj36iVA1c&ab_channel=KontinentTV

(nez kāpēc embeddošana ar šo viģiku nestrādā)
 

27. Aprīlis 2024

aprīlis @ 21:15

[info]inese_tk:
Tags:

kopš vakardienas mūsu autoparkā ir jau trīs auto. visi ir universāļi, manuāļi, ar āķiem un jumta reliņiem.
1) 2005. gada ford mondeo, kurš martā neizgāja skati ar deviņiem divniekiem, bet mammas brālis viņu pa 100 eur sametināja un otrajā reizē skate tika izieta. kopā turas, uz priekšu var tikt, jaudas maz, starp virsbūvi un vējstiklu tek iekšā ūdens. bet ļoti daudz vietas un mīļš
2) 2010. gada volvo v60. kopumā visai patīkama mašīna, vienīgi nav ieteicams braukt slapjā laikā, jo var sākties elektrogļuki un iespējams būs jāmeklē kāds, kurš velk mājās. nu vai jāsēž kādu laiku (līdz pat vairākām stundām) kamēr izžūst un attopas. vēl viņai ir izoperēts partikulu filtrs un varbūt viņa vairs nevarēs iziet skati
3) 2016. gada škoda octavia. pagaidām šķiet, ka vienīgā problēma ir tāda, ka nevar pie stūres regulēt mūzikas skaļumu. un nav zapaskas.

1) un 3) iegādei naudu iedeva K māte. 2) ir K mātes vecā mašīna. mūsu pirmā mašīna - 1998. gada 4. golfs arī bija K mātes vecā mašīna. ļoti traks auto. iespējams uz mūžīgiem laikiem radīja vēlmi turēties no jebkāda veida folksvāgeniem pa gabalu. vēl mums ir K mātes atdota piekabīte, kura nevar iziet skati, kaut kādu mūsdienu gaismas prasību dēļ, kuras viņai nav paredzētas.
diez es kādreiz dzīvē pelnīšu tik daudz naudas, lai pati sev nopirktu normālu mašīnu? nē, nu varbūt, ja man nebūtu zirga, tad ļoti ilgā laikā varētu sakrāt. bet tagad man īstenībā vajadzētu sākt krāt jaunzirgam.
 

Sākumskolas skolnieču telefonsaruna @ 17:20

[info]kochka:

A: Skolā katru dienu jālasa. Apnicis!
B: Ej prom no tās skolas! Mums nekas nav jālasa, ir tikai dziedāšana.
Iejaucas mamma: Nav tādu skolu, kur nebūtu jālasa.
A: Dzirdēji? Nav tādu skolu, kur nav jālasa!
B: (..) Mani mīļākie priekšmeti ir matemātika un mūzika.
A: Manējais datorika.
 

(bez virsraksta) @ 16:31

[info]gnidrologs:
"Inflācija" ir viltīgs finansiāls mehānisms kādā žīdi apzog citas tautas.
 

(bez virsraksta) @ 13:59

[info]hurt:
Es zinu, ka man jau ir 40 un būtu jāuzvedās kā pieaugušam cilvēkam, bet kurš bija tas boss, kurš izdomāja noteikumu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir obligāti jāgrib pieteikties uz vietām zvanot pa telefonu? Kategoriski nē!
 

(bez virsraksta) @ 13:31

[info]mapats:
Nezinu kuri šito uztaisīja(jo neesmu meklējis), bet labs. Par ietekmi un mesidžu vēl jāpadomā, jo ir vairāki āķi jau uzreiz pēc noskatīšanās.

video

From our time, a Terminator is sent to the year 1984 to ****** Putin and possibly change the course of history...

Esi drosmīgs, lai nosaukums/valoda Tevi nebaida.

https://invidious.poast.org/watch?v=hLABVx5Q7xU Invidius ir jūtūbes priekšādiņa(frontends) :), tā ka ja neiet var adreses otro daļu piekopēt aiz jūtūbes sākuma.

p.s. Krievijas vidienē joprojām plūdi, tie paši kas pirms mēneša, vai jau citi, nezinu. https://video.twimg.com/ext_tw_video/1781958936331001856/pu/vid/avc1/1280x720/w6STqF6e4D2uikAA.mp4
 

(bez virsraksta) @ 11:15

(bez virsraksta) @ 11:07

[info]black_robin:
Noklausījos interviju ar vienu amer.ekonomistu/futūristu un viņš Rietumiem paredzēja divas iespējamās nākotnes: tehnoloğisko vai amišu. Lai būtu tehnoloğiskā vajag inovācijas, lai tās būtu vajag daudz labu inženieru. Ja dzimstība turpinās kristies tāpat kā līdz šim, tad labu inženieru nebūs daudz un par grandioziem projektiem mēs varam aizmirst. Savukārt amiši sevi ļoti labi atražo, tāpēc viņš sacīja, ka, lai vai kā arī mums tas varētu nepatikt, visdrīzāk tā būs amišu nākotne.
 

(bez virsraksta) @ 13:02

[info]smejmoon:
Cilvēce var vienlaikus uzturēt dzīvas ierobežotu skaitu idejas. Dažreiz idejas vēl paliek mākslā, dažreiz buramvārdos, bet jo mazāks to pielietojums, jo tās pazūd no mūsu apziņas.
Mēs zaudējam tehnoloģijas, prasmes, mēs zaudējam tradīcijas un to ekosistēmas. Zaudējam arī to, ko mēs nezinam, jo esam aizmirsuši.
 

(bez virsraksta) @ 11:14

[info]mapats:
Drīzumā arī kādā Latvijas mūziķu izglītības iestādē: "A philosophy student overheard through the wall of his room saying “veganism is wrong” and “gender fluidity is stupid” was threatened with expulsion by his university, the Mail on Sunday can reveal."

Tiem kas neredz angliski - filosofijas studente, caur sienu dzirdēja, ka cits students saka, ka vegānisms ir nepareizi un dženderisms stūlbi. Nosūdzēja viņu un mācību iestādes vadība draud izslēgt studentu kurš uzdrīkstējās domāt pats ar savu galvu.

https://dailysceptic.org/2024/04/21/it-was-like-the-stasi-had-come-to-my-door/

Studentes matu krāsu žēl nav ierakstījuši, kā būtisku notikuma daļu. Es saku riktīga blondīne.
 

26. Aprīlis 2024

(bez virsraksta) @ 18:35

[info]extranjero:
Kovida laikā viss naratīvs bija par to, ka šī ir nepieredzēta pandēmija, iespējams, vislielākais apdraudējums cilvēcei 21. gadsimtā. Ja mēģināji iebilst, tad sākās histēriskas balsis par to, ka tā ir nodevība pret sabiedrību, sociopātija un fašisma idejas.

Ja tas bija tik būtisks notikums, tad varam sagaidīt, ka to uzreiz neaizmirsīsim, bet vēl ilgi to atcerēsimies, izvērtēsim, runāsim, uzņemsim filmas, rakstīsim grāmatas utt.

Taču šie paši panikas cēlēji šodien noraidīs šādas runas ar piezīmēm “atkal tu par to kovidu”. Patiesībā tā ir tikai nevēlēšanās atzīt, ka viņa panika nebija pamatota. Viņi jūtas vainīgi par visu nodarīto postu šajā laikā, tāpēc vēlas, lai par to tagad klusētu.

https://www.spiked-online.com/2024/04/17/sweden-has-been-vindicated-on-covid/
 

(bez virsraksta) @ 19:16

[info]eos:
Šajā pavasarī lasu grāmatu sēriju, ko sarakstījusi ginekoloģe ar daudzu gadu stāžu.

Jo vairāk redzu paralēles ārsta un skolotāja darbā. Man 10 gadu laikā visi bērni tikuši pārcelti uz nākamo klasi. Visiem paaugstinājušās atzīmes. Tie, kas gribējuši tikt ģimnāzijās, tikuši. Eksāmenus nokārtojuši. VISI. Man to bijis grūti atzīt, bet tā ir, ka mazliet ar to lepojos.

Šajā pavasarī ir skaidrs, ka ir liela iespēja, ka divi bērni paliks uz otru gadu. Tas ir jāpalaiž vaļā.

Jo cilvēkam IR jāmaina ieradumi, dzīvesveids, domāšana gan lai atveseļotos, gan, lai paceltu atzīmi matemātikā par 3 ballēm pusgada laikā.

Ārsts vai skolotājs atbalsta, dod sistēmu, rutīnu, metodes kā to izdarīt, taču cilvēks dara tikai tik, cik grib.

Man ir jāatzīst, ka esmu jauns skolotājs, jo šādā situācijā esmu tikai tagad.

Grāmatā lasu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir gribējuši izveseļoties UN saglabāt esošo dzīvesveidu. Taču zāles ir palīdzējušas īslaicīgi, katrs nākamais saasinājums bijis stiprāks, un cilvēka lepnums/ego viņu novedis kapā. Jauns ārsts uztraucies, ko citi kolēģi padomās, ka viņa pacients nomiris. Pieredzējis ārsts pieņems to par dabisku lietu kārtību, ka ir arī tādi gadījumi.

Man vēl daudz jāmācās.
 

(bez virsraksta) @ 16:22

[info]black_data:
Tags: ,

Black Mirror sestās sezonas otrā sērija objektīvi nebija laba... nu, kā nebija - tā bija laba sērija priekš kaut kāda American Horror Story - bet pēc trešās sērijas tapa skaidrs, ka es šo seriālu varēšu tālāk skatīties viens. Tā nebija pati skarbākā sērija, ko es esmu redzējis, bet diezgan tuvu. Es ceru, ka kvalitāte turēsies līdz sezonas beigām.
 

Kad pazaudējam savu balsi, iestājas izmisums, bet, kad atrodam patieso... @ 12:40

[info]kochka:
Vai balss ir kā pirkstu nospiedumi, kas katram cilvēkam ir unikāli?
 

(bez virsraksta) @ 11:11

[info]rugetta:
vakarvakarā, pirms iemigu, no vannasistabas ar ļoti precīzu intervālu sāka nākt dīvainas skaņas. man likās, ka tā varētu būt kaut kāda kanalizācijas problēma, ar kuru es vnk negribēju dīlot un spiralot, gūglē meklējot kaut kādus akūtus risinājumus, kuru man mājās vienkārši nav. bet arī doma, ka man nedēļas nogali vajadzētu pavadīt dirnot mājās ar kaut kādiem santehniķiem, likās ārkārtīgi nomācoša. es biju šausmīgi nogurusi un negribēju pēkšņi uzskriet bubulim. kaķis gan aizgāja pārbaudīt (malacīte, viņa iet pārbaudīt visas aizdomīgās skaņas dzīvoklī), bet es izrubījos pirms viņa atnāca atpakaļ. pamodos divas stundas pirms modinātāja, visnotaļ priecīga, ka dzīvoklis nav piepildījies ar sūdiem un ka kaķis ir atgriezies un aizmidzis man blakus, bet vannasistabas ritmi nebija mitējušies. visbeidzot, kad pusseptiņos spēju noturēt vaļā acis un pa manu netīro logu man tieši sejā spīdēja saule, saņēmu drosmi un konstatēju, ka tā bija faking veļasmašīna, kas dīvainā veidā bija palikusi ieslēgta atvērtām durvīm. vot tā notiek, kad maigā žvingulī atnāc mājās un pirms miega izmazgā veļu, lai nākamajā rītā varētu uzvilkt zeķbikses. es tak ar rokām varēju izmazgāt.
 

:) @ 10:56

[info]mapats, posting in [info]n_komentari:
Sūtīt lohu ķiverē pie krievu karakuģa būtu vēl jautrāk, ja viņa vārds būtu sergejs. Bet tas varētu būt viņa op sistēmas nosaukums. Piemērām gej2.0proser, vai kāds cits lūzerisks nosaukums.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata