labi teikts!

(Reply to this)

bik savādāk tajos treknajos gados liela daļa arī domāja, ka viss tā arī turpināsies, un veica arī šādas tādas investīcijas jaunos objektos un paplašinoties. Naudas plūsma apstājās un tiem, kas bija aizņēmušies no bankas tajā brīdī vēl papildus, tagad nākas savilkt jostu ciešāk tieši uz darbinieku algām. Kaut gan noteikti ir arī tevis nosauktie piemēri, bet pamaz tādu šobrīd ir.

(Reply to this)

Cik zinu, tas ir gluži banāls apgrozāmo līdzekļu trūkums.
Bankas piegriež kredītlīnijas, debitori neatmaksā parādus un apgrozījums arī samazinās jau tagad un tā rezultātā gluži vienārši nav naudas.

(Reply to this) (Thread)

paklau, bet iepriekšējo gadu peļņa? visa izgājusi džipos un piemājas baseinos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visticamāk, ka jā.

(Reply to this) (Parent)

Dažiem jau tāda nav bijusi.
Bet kam ir- jā, aizgājusi privātā patēriņā vai neapdomīgās investīcijās- glaunos ofisos un tusiņos.

(Reply to this) (Parent)

Jā, tur jau tā jautrība. Mani ex priekšnieki atlaida pusi darbinieku, bet paturēja savus džipus, kas ēd litru benzīna uz 10 km.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi džipi, ja tērē tikai 10 litrus uz 100 km. Mana sīkmašīnīte pa pilsētu tik daudz dažkārt noēd.

(Reply to this) (Parent)

Jaunam 5. bembim ar 3L dīzeļa dzinēju vid. dīzeļa patēriņš ir ap 7L uz 100 km pie saprātīga braukšanas stila, bez spolēšanas pie katra krustojuma. Gandrīz kā Hyundai Getz pie agresīvas braukšanas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis gandrīz, bet mazāk. Ar geci arī īpaši negasējot pa pilsētu var apēst turpat čiriku (tiem, kam 1,4 un 1,6 litru benzīnnieki)- pārbaudīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, arī vainīgie sāk pieteikties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu par to atlaišanu?
Jā, esmu vainīgs. Atlaidu 100% darbinieku, bet vēl pirms krīzes- šā gada martā. Principā, nevar teikt, ka pirms krīzes. Acīgākie jau pagājušā gada jūlijā paredzēja kāds pzdc būs, kad tika iedarbināti inflācijas apkarošanas ieroči.

(Reply to this) (Parent)

visi diezgan paaugstinājuši algas, iepirkuši printerus un kompjus, rēķinājušies ar ekonomikas pieaugumu. zinot vietējā darbaspēka efektivitātes modu un mediānu, augstās attīstības laikā algas maksātas neadekvāti augstas, kā rezultātā lielu daļu naudas apēduši darbinieki, bet tagad jākož pirkstos, un neefektīvie darbinieki gribot negribot jāatlaiž, tāpat kā teorētiskais pilsonis ekonomikas tekstbukā krīzes situācijā atteiktos no luksusprecēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādā ziņā algas maksātas neadekvāti augstas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dažādā. Piemēram, cik adekvāti bija maksāt pusotru štuku uz rokas meitenītēm, kas bankās bija pie kredītu dalīšanas? Viņas tagad ir bez darba (vai palikušas ar 400 latiem uz rokas) un skrien pa intervijām prasot štuku kā minimums, bet prot tikai nedaudz vairāk kā procedūras, kas nepieciešamas kredīta izsniegšanai. Nav neadekvāti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, no efektivitātes viedokļa, viņas sevi atpelnīja, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domā neatpelnītu, ja saņemtu adekvātu algu, piemēram, 500- 600 uz rokas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

konkrētajā gadījumā, kam no tā būtu labums? lielāks džips bankas īpašniekam?

(Reply to this) (Parent)

atpelnīšana jau uzreiz nenozīmē efektivitāti. augstās algas veidoja vieglā darba ņēmēju migrācija, tātad, ātrā rotācija, un viņu trūkums.

(Reply to this) (Parent)

visiem nē, protams ;)

ātri augošajās nozarēs - piemēram, celtniecībā un reklāmā, IT u.c. bijis tik liels darbinieku trūkums, ka algu inflācija spiedusi maksāt 1700 - 2000 latu lielas algas ne jau emeritētiem profesoriem.

un efektivitātes problēma ir pilnīgi visās jomās, esmu par to pārliecināts. mēs esam paraduši strādāt lēni un lūrēt sviesta cibu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1700 - 2000 latu saņēma ap pieciem procentu LV darba ņēmēju. es jau biju nobijies, ka domāji vidējo 350-400 latus saņemošo darba ņēmēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

algu inflācijas iespaidā radušos pieprasījuma inflāciju radīja tieši ātri augošās / lielās algas

(Reply to this) (Parent)

bet īstenībā neko ārpus savas nozares nezinu

(Reply to this) (Parent)

Jā, un vēl mēs esam pieraduši laiku pa laikam čurāt darba laikā, un kuņģi mums velti patērē tos resursu, ko varētu veltīt darbam!
Zini, Slaktera PR padomniece saņem Ls 2000+ par trešiem zemākajiem reitingiem valstī, bet es ar X sasodīti lieliskiem projektiem un trīsciparu algu, lūk, strādājot slikti, mazefektīvi un esmu pelnījusi atlaišanu. Besī ārā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu jauc dažādas lietas. pašreiz arī citi mani paziņas tiek atlaisti dēļ visdažādākajiem principiem. piemēram, tāpēc, ka pēdējie pievienojušies kolektīvam. vai saņem vislielāko algu. vai nav vairs rrentabli. vai varbūt, piemēram, no bailēm, ka kamēr pietaupīsi lielisko darbinieku, tikmēr vidējais aizmuks, bet pēc tam pazaudēs abus. nu, visādi racionāli un mazāk racionāli argumenti.

(Reply to this) (Parent)

nu tas principā tā pat kā inflācijas gaidas rada inflāciju (visi domā - nu tik inflācija, nu tik cenas pacelsim), arī krīzes gaidas pašu krīzi rada.

(Reply to this) (Thread)

kā tur bija ar slīkoņiem - ka visbiežāk nosmok, nevis aizrijoties ar ūdeni, bet no tā, ka bailes noslīkt paralizē elpošanas sistēmu

(Reply to this) (Parent)

Nu mums ir maza firminja, ir taa, ka pasuutiitaaji vienkaarshi ljoti velk maksaajumus, bet savukart bankas un kreditori negaida, vinjiem ir terminjs un peec tam iespeedzaas skaitiitaajs, muusu lielaakaa probleema ir taada, ka izrakstot rekjinu, mums valstij ir janomaksaa PVN, lai gan reaali to rekjinu pasutitajs nav nomaksaajis! Tad nu sanaak, ka nav taas naudas un viss...

(Reply to this) (Thread)

Vooot. Un gadu beigt ar "peļņu" arī nebija izdevīgi.

(Reply to this) (Parent)

Piedošan', neesmu uzrunātais superfirmas īpašnieks, bet tomēr.

No uzņēmuma nedrīkst prasīt sirdsapziņu u.tml., tas viss lai paliek privātpersonām.
(Arī viens no korporatīvās sociālās atbildības principiem, lai cik paradoksāli tas pirmajā brīdī neliktos.)
Un, ja vien firmas īpašnieks, valdes priekšsēdētājs, direktors un personāla daļas vadītājs nav viena un tā pati persona, Tavi paaatiesi sirds-trīsas-raisošie teksti paliks... kaut kur. Līdz brīdim, kad "dari citam tā, kā gribētu, lai dara tev"-morāle netiks iztulkota ilgtspējīga biznesa valodā.

Nu jā, es ceru, ka kļūdos. :-)

(Reply to this) (Thread)

ja nemaldos, ideja par privātās uzņēmējdarbības principiem un morāli ir radusies kalvinistu vidē

(Reply to this) (Parent)

Ir tāds paradokss- katrs uzņēmums pie augošas ekonomikas pieņem darbā vairāk darbiniekus nekā būtu reāli nepieciešams. Tā tas vienkārši notiek, jo ir labāk, ka darbaspēkas jaudas iet soli (vai vismaz pussoli) priekšā darba apjoma pieaugumam. Un jo lielāks uzņēmums, jo vairāk "lieko" atklājas, kad ekonomika vairs nav augoša. Zinu uzņēmumus, kas pieturējās pie principa, ka labāk ļaut strādāt virsstundas esošajiem, nevis pieņemt jaunus darbiniekus. Šādi uzņēmumi pašlaik darbiniekus vēl neatlaiž.

(Reply to this) (Thread)

Un kā vēl atlaiž :(

Un tad pēc pusgada plāno atkalņemt klāt, jo tad tiek plānota apjoma palielināšanās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Acīmredzot domājam dažādus uzņēmumus.

(Reply to this) (Parent)

Nevajag arī aizmirst, ka mūsu valstī diezgan daudzi uzņēmumi darbojās nevis pēc kaut kādas jaunas vērtības radīšanas principa, bet gan pēc augstu cenu izmantošanas principa, piemēram, slavenā nekustamo īpašumu nozare. Tikko tirgū iestājas krituma fāze un cenas ne tikai vairs neaug, bet gāžas uz leju, tā arī šiem biznesiem vairs nav itin nekādas attīstības perspektīvas. Ņemot vērā, ka lielais piķis bieži vien ir ielikts jau minētajos džipos un ceļojumos uz Bahamām, tagad atliek tikai skuju taka. Turklāt tas, ka pēc kāpuma nāk kritums, ir rakstīts jebkurā ekonomikas grāmatā, bet pie mums daudzi bija aizrāvušies ar ideju par Latvijas unikālo situāciju, uz kuru nekādas likumsakarības neattiecas un naudu labajos laikos nevis iekrāja, bet notrieca...

(Reply to this)

Imho, viss atkarīgs no nozares un biznesa satura - piemēram, telekomunikāciju nozarē, šķiet, neviens no īpašniekiem un vadītājiem īpaši neko nepīkst, tikai cenas pazemina un jaunus tarifu plānus ģenerē, jo tā pēc būtības ir ienesīga nozare ar lielu atdevi uz katru ieguldīto latu. Savukārt, reklāmas nozarē nezinu nevienu aģentūru, kurai klienti nebūtu apcirpuši budžetus un attiecīgi aģentūru ienākumus, jo pa lielam, tā ir viena no galvenajām lietām, uz ko vairums biznesu var mierīgi ietaupīt. Pakalpojumu un konsultāciju biznesi šobrīd ir tie, kas ļoti jūt krīzi, jo klienti nedomājot atsakās no pakalpojumiem, uz kā rēķina var ietaupīt. Ja nav noslēgts līgums ar soda sankcijām, tad visdrīzāk uzņēmējs izvēlēsies netērēt naudu sekundārām lietām, bet turpinās maksāt savus auto līzingus, par kuriem viņam banka ierubīs pamatīgu soda procentus, ja līgums tiks izbeigts pirms laika pēc klienta iniciatīvas vai kavēti rēķini.
Tāpat būtiski atzīmēt, ka savstarpējie norēķini starp uzņēmumiem (business-to-business) ir būtiski sabremzējušies dēļ vispārējā apgrozāmo naudas līdzekļu iztrūkuma un naudas plūsmas ir daudz lēnākas, kavējumi par mēnesi ir kļuvuši par normu. Līdz ar to fiziski kontā nav naudas, ko maksāt algās + jānomaksā nodokļi par jau izrakstītajiem rēķiniem (to jau te kolēģi atzīmēja un sīkāk apskatīja). Pirms gada neviens par krīzi nedomāja un dzīvoja bez īpašas sajūtas, ka pakaļa degtu un būtu baigi jāiespringst, jo visiem bija nauda. Darbu bija vairāk nekā varēja izdarīt, jo visi potenciālie un esošie klienti bija maksātspējīgi. Nav jau nekāds fans atlaist cilvēkus - mēs savā kantorī, ja būs nepieciešams, pāriesim uz 3 vai 4 dienu darbalaiku, bet atlaist baigi nav iekāriena, ja vien ieņēmumi uz kopējā fona būs samazinājušies pārāk krasi. Uzkrājumi jau palēnām ir izsīkuši, finansējot esošos zaudējumus.

(Reply to this) (Thread)

Plus fuckin' procentu likmes, kas uzlēca Bubkas cienīgā augstumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirms 2 mēnešiem Swedbanka piedāvāja overdraftu ar ~30% , kur kantorim jau 2 gadus konts un kur pats esmu klients 8 gadus. Es ja padomāju, vai neesmu kādā brīdī teleportējies uz 1996. gadu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vājprāts! Uz kādu termiņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1 gada likme. Aizgāju pie ukraiņiem uz Privatbank un dabūju 14% gadā, nebūdams jamo klients :)

(Reply to this) (Parent)

ļoti dažādi:

ir biznesi, kas ir balstīti uz burbuli un ieslēdzās savstarpējo saistību ķēde:
attīstītājs-būvnieks-tirdzniecības ķēde-vairumtirgotājs-ražotājs (piem. Lode)
banka-dzīvokļa īpašnieks- remontmeistars/galdnieks- instrumentu un materiālu pārdevējs

katrs posms velk sev līdzi saistītos piegādātājus daudzās citās jomās:
personāla atlases/apmācību kantorus, reklamščikus, kurjerus, IT tirgotājus un apkalpotājus utt.

uzņēmējs nevar ēst uz papīra rakstīto nesadalīto peļņu- tā vēl nenozīmē naudu kontā. peļņa un naudas plūsma ir divas dažādas lietas, ja tu zini, kā atzīst ieņēmumus (ieņēmums aiziet papīra peļņā, taču tas obligāi nenozīmē, ka esi saņēmis naudu no pasūtītāja) daļēji pabeigtiem projektiem un ņem vērā amortizāciju (no datora, kuru tu nopirki iztērējot reālus deviņus simtus, izdevumos aiziet tikai 300, ja amortizācijas periods ir 3 gadi).

uzņēmumam, kuram peļņa uz papīra katru mēnesi ir vairāki tūkstoši, var pietrūkt naudas algu izmaksai, ja debitori nav samaksājuši un banka nedod overdraftu jo kredītkomiteja uzskata, ka debitoru parādi ir šaubīgi (resp. ka var naudu nedabūt) un ko ieķīlāt nav.

šādos apstākļos normāls uzņēmējs rēķina uz priekšu un griež nost visu to, bez kā var iztikt. mēģinot optimizēt naudas plūsmu (samazināt izdevumus) un cerot ka plānotie ieņēmumi būs ne tikai uz papīra.

(Reply to this) (Thread)

un par to pastrādāšanu mīnusos- nu ja kāds dod lielu naudu, kuru var tērēt tad jau var arī pasēdēt mīnusos. nezinu diez ko daudz uzņēmējus, kuriem būtu šāds spilvens.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā tāda "valstiska" pieeja, piedod

(Reply to this) (Parent)

Ak jā, vēl ir būtiski piebilst, ka, ja pirms kādiem diviem gadiem bankas kredītlīniju varēja piešķirt pilnīgi jaunam uzņēmumam, balstoties uz parastu iesniegumu uz vienas A4 lapas, tad šobrīd to var iegūt tik ar izvērstu un pamatotu biznesa plānu + ķīlu (viticamāk, ka nek.īp.) un arī tad ar nesaprātīgu procentu likmi. īsāk sakot, cilvēki izmantoja easy money pieejamību par zemiem procentiem labu laiku atpakaļ, bet šobrīd tas periods ir beidzies un izrādās, ka liela daļa nav gatava tik krasam pavērsienam. Tagad vainot tikai uzņēmējus, ka viņi nav iedomājušies par tik strauju krīzi, nebūtu īsti korekti. Nu nav tā, ka cilvēki visu laiku to vien darītu kā gaidītu krīzi un audzētu tam brīdim rezerves. Krīze parāda, kuri biznesi ir paliekoši un sabiedrībai fundamentāli nepieciešami, un no otras puses - bez kuriem principā var iztikt vai kas nav spēcīgākie savā jomā. Ciniski, bet fakts.

(Reply to this) (Thread)

fundamentāli nepieciešams nav nekas. pie razkrutkas gribu un varu algot mājkalpotāju, ķēkšu, dārznieku un sētnieku. un pats tikmēr specializējos uz nišu. kad mani krutajie klienti negribīgi, bet apņēmīgi savus džipus sāk mazgāt paši, tad arī man pusdienās jāņem paša smērētās sviestmaizes, nevis jāizmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.
Attīstīta ekonomika nozīmē organizētu darba dalīšanu; stagnējoša - kad katrs ieraujas savā kaktiņā, ar aizdomām uzklausa priekšlikumus sadarbībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taisnība. Ar fundamentālo biju domājis vairāk pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus, pie kuriem mūsdienās itin mierīgi varētu pieskaitīt arī mobilos sakarus.
Diez vai cilvēks atteiksies no iespējas iepirkties veikalā un pēkšņi sāks pats audzēt burkānus pilsētas apstākļos. Drīzāk jau lieku reizi neaizies uz kino vai nenopirks dārgāku vīnu. Recesijas apstākļos mazāk luksusa un vairāk fokusa uz pirmās nepieciešamības precēm, kā jau te kolēģi izteicās - skolas mācību grāmatu klasika.

(Reply to this) (Parent)

man patīk- kā Tu izsakies !

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies!

(Reply to this) (Parent)

ja apgrozījums samazinājies 20-200 reizes, ir grūti neatlaist darbiniekus, cerībā uz gaišāku nākotni. un vispār, sen jau vajadzēja no visām vietām atlaist visus muļķus un sliņķus. šī ir Dieva dota iespēja. ētika (pareizāk sakot - aprūpe) lai paliek valstij.
(neviens normāls uzņēmējs neatlaidši labus darbiniekus, labi darbinieki vēl arvien ir uguni meklējami. es, teiksim, meklēju personālu vienai iestādei - no apmēram 500 cv man 10, ar ko runāt. tas ir normāli? un personāla atlases kompānija, ar kuru tikko parakstrīju līgumu, man teica - tas ir normāli, ka uz 100 CV ir viens puslīdz vērā ņemams pretendents)

(Reply to this) (Thread)

Tas ir normāli. Cilvēki paliek bez darba, sāk uztraukties un piesakās uz visiem sludinājumiem pēc kārtas. CV nosūtīt nav grūti.

Ja atlaidīs visus muļķus un sliņķus, Latvijā būs vismaz 60% bezdarbs, un tas arī nebūs labi. Vairums cilvēku ir sliņķi, priekš tam vajag vadītājus. Ja cilvēks nestrādā, tā ir vadītāja atbildība, un "iespēju" atlaist nevajag, iespējas ir vienmēr.

(Reply to this) (Parent)

just bussiness, nothing personal.

(Reply to this)

esi redzējis "capitalism and other kids stuff"?

(Reply to this)

nu ka neriske? riske. mes piemeram, dabujam naudu biznesam iekilajot maju. un es pazistu daudzus, kas ta darija. dazas firmas, pat firmas ipasinieki, kas tur strada, atlaiz sevi ka darbiniekus un turpina stradat.

(Reply to this)