(bez virsraksta) @ 18:07
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
16. Decembris 2008CommentsDažiem jau tāda nav bijusi.
Bet kam ir- jā, aizgājusi privātā patēriņā vai neapdomīgās investīcijās- glaunos ofisos un tusiņos.
(Reply to this)
(Parent)
Jā, tur jau tā jautrība. Mani ex priekšnieki atlaida pusi darbinieku, bet paturēja savus džipus, kas ēd litru benzīna uz 10 km.
Labi džipi, ja tērē tikai 10 litrus uz 100 km. Mana sīkmašīnīte pa pilsētu tik daudz dažkārt noēd.
(Reply to this)
(Parent)
Jaunam 5. bembim ar 3L dīzeļa dzinēju vid. dīzeļa patēriņš ir ap 7L uz 100 km pie saprātīga braukšanas stila, bez spolēšanas pie katra krustojuma. Gandrīz kā Hyundai Getz pie agresīvas braukšanas :)
Nevis gandrīz, bet mazāk. Ar geci arī īpaši negasējot pa pilsētu var apēst turpat čiriku (tiem, kam 1,4 un 1,6 litru benzīnnieki)- pārbaudīts.
Tu par to atlaišanu?
Jā, esmu vainīgs. Atlaidu 100% darbinieku, bet vēl pirms krīzes- šā gada martā. Principā, nevar teikt, ka pirms krīzes. Acīgākie jau pagājušā gada jūlijā paredzēja kāds pzdc būs, kad tika iedarbināti inflācijas apkarošanas ieroči.
(Reply to this)
(Parent)
visi diezgan paaugstinājuši algas, iepirkuši printerus un kompjus, rēķinājušies ar ekonomikas pieaugumu. zinot vietējā darbaspēka efektivitātes modu un mediānu, augstās attīstības laikā algas maksātas neadekvāti augstas, kā rezultātā lielu daļu naudas apēduši darbinieki, bet tagad jākož pirkstos, un neefektīvie darbinieki gribot negribot jāatlaiž, tāpat kā teorētiskais pilsonis ekonomikas tekstbukā krīzes situācijā atteiktos no luksusprecēm.
Dažādā. Piemēram, cik adekvāti bija maksāt pusotru štuku uz rokas meitenītēm, kas bankās bija pie kredītu dalīšanas? Viņas tagad ir bez darba (vai palikušas ar 400 latiem uz rokas) un skrien pa intervijām prasot štuku kā minimums, bet prot tikai nedaudz vairāk kā procedūras, kas nepieciešamas kredīta izsniegšanai. Nav neadekvāti?
konkrētajā gadījumā, kam no tā būtu labums? lielāks džips bankas īpašniekam?
(Reply to this)
(Parent)
atpelnīšana jau uzreiz nenozīmē efektivitāti. augstās algas veidoja vieglā darba ņēmēju migrācija, tātad, ātrā rotācija, un viņu trūkums.
(Reply to this)
(Parent)
visiem nē, protams ;)
ātri augošajās nozarēs - piemēram, celtniecībā un reklāmā, IT u.c. bijis tik liels darbinieku trūkums, ka algu inflācija spiedusi maksāt 1700 - 2000 latu lielas algas ne jau emeritētiem profesoriem. un efektivitātes problēma ir pilnīgi visās jomās, esmu par to pārliecināts. mēs esam paraduši strādāt lēni un lūrēt sviesta cibu. 1700 - 2000 latu saņēma ap pieciem procentu LV darba ņēmēju. es jau biju nobijies, ka domāji vidējo 350-400 latus saņemošo darba ņēmēju.
algu inflācijas iespaidā radušos pieprasījuma inflāciju radīja tieši ātri augošās / lielās algas
(Reply to this)
(Parent)
Jā, un vēl mēs esam pieraduši laiku pa laikam čurāt darba laikā, un kuņģi mums velti patērē tos resursu, ko varētu veltīt darbam!
Zini, Slaktera PR padomniece saņem Ls 2000+ par trešiem zemākajiem reitingiem valstī, bet es ar X sasodīti lieliskiem projektiem un trīsciparu algu, lūk, strādājot slikti, mazefektīvi un esmu pelnījusi atlaišanu. Besī ārā! tu jauc dažādas lietas. pašreiz arī citi mani paziņas tiek atlaisti dēļ visdažādākajiem principiem. piemēram, tāpēc, ka pēdējie pievienojušies kolektīvam. vai saņem vislielāko algu. vai nav vairs rrentabli. vai varbūt, piemēram, no bailēm, ka kamēr pietaupīsi lielisko darbinieku, tikmēr vidējais aizmuks, bet pēc tam pazaudēs abus. nu, visādi racionāli un mazāk racionāli argumenti.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|