ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-10-10 10:26:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Testiņš
Īss testiņš par tēmu ``vai tu esi transhumānists``. Tulkojums mans.

http://www.transhumanism-russia.ru/content/view/5/122/

1. Vai Tu gribi dzīvot 150 gadus un ilgāk pie veselības un jaunības saglabāšanās nosacījuma?
2. Vai Tu uzskati, ka būtu labāk, ja neeksistētu sugas dzīvildzes robeža cilvēkam?
3. Vai Tu uzskati, ka būtu labi, ja cilvēki varētu kļūt daudzas reizes gudrāki nekā tagad?
4. Vai Tu uzskati, ka cilvēka attīstību nodrošina viņa paša sasniegumi , nevis debesu iejaukšanās vai dieva žēlastība?
5. Vai Tu uzskati, ka cilvēkam ir tiesības izmantot tehnoloģijas savu fizisko un prāta spēju paplašināšanai, kā arī lai iegūtu lielāku kontroli pār savu dzīvi?
6. Vai Tu uzskati, ka atvērta politika un jaunu tehnoloģiju aktīva pieņemšana uzlabos mūsu stāvokli drīzāk nekā aizliegumi un šķēršļi attīstībai?
7. Vai Tu piekrīti, ka gēnu inženierija - tas nav viennozīmīgi slikti?
8. Vai vecākiem ir jābūt tiesībām radīt bērnus ar klonēšanas palīdzību, kad šāda tehnoloģija kļūs droša?
9. Vai Tavi ētiskie principi paredz visu saprātīgo būtņu labklājību, neatkarīgi kādu: AI, cilvēku, postcilvēku?
10. Vai Tu būtu ar mieru ielādēt savu apziņu datorā, ja tā būtu vienīgā Tevis turpināšanās iespēja?

UPD

11. Vai Tu uzskati, ka saprāti ir suverēni un tikai paši ir noteicēji par savām dzīvēm?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kants
2015-10-10 10:57 (saite)
visam tam nav jēgas bez 3. punkta:) tāpat arī nomirt nav nekas slikts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:00 (saite)
a) tas ir savstarpēji, pārējie punkti savukārt nodrošina #3
b) nenomirt ir interesantāk. Tu vari sev uzdot jautājumu: ``vai es gribu pēc stundas nomirt Y/N``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2015-10-10 11:40 (saite)
a) domā mērkaķus ar automātu: tehnoloģijas attīstība parasti apsteidz apziņas (garīgo, morālo whatever) attīstību; rezultātā ir opcija, ka visādas tikumības aizstāves jūlijas, nacionālisti un cits skums vēl burtiski gadsimtu būtu klātesoši un izplatītu savas reakcionārās idejas. vai tā būtu vērta sabiedrība?
b) trešais atbildes variants - man vienalga:) skaidrs, ka dzīvot ir forši, bet bailes no nāves to sabojā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 12:02 (saite)
a) Es teiktu citādi - zinātniski tehniskā attīstība velk sev līdzi ētisko/ morālo, vispirms jau tāpēc, ka tehnoloģijas ļauj labāk realizēt ētiskus imperatīvus. Un tu saproti - nav labs risinājums bremzēt attīstību un attiekties no iespējām tāpēc, ka pastāv potenciāla varbūtība šīs iespējas izmantot destruktīvi. Atteikties no ilgdzīvošanas pašam tāpēc ka tad varētu ilgi dzīvot arī sliktie? Tas ir tas pats, kas atteikties no naža tāpēc, ka kāds kaut kad ar to varētu nodurt cilvēku.
b) Bet nav jau runa par bailēm no nāves, tās tiešām ir liekas,jo savu nāvi nevar izjust. Runa ir par interesi turpināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2015-10-10 12:44 (saite)
a) ļoti labs punkts! bet, tāpat, paliek jautājums par ilgdzīvošanas jēgu; pieņemot, ka dzīvošana lielā mērā ir sociāls process, no sociuma kvalitātes ir daļēji atkarīga dzīves kvalitāte. pie šī paša kādreiz var padomāt par to, ka jautājums par pašnāvību nav tehnoloģiski risināms:)
a2) taču hakslija brīnišķīgo jauno pasauli esi lasījis
b) tad varam vienoties, ka uzdevi nepareizo kontroljautājumu:) bet taču piekrīti, ka labāk gads seksa, narkotiku, gastronomijas, piedzīvojumu un intelektuālu izaicinājumus, nekā 100 gadi, ko pavadi strādājot maximā pie kases un vakaros skatoties TV. respektīvi, ne jau kvantitātei (dzīves garumam, kura ultimate robeža ir nāve) ir nozīme.
c) ilgdzīvošanas radītās psiholoģiskās/garīgās problēmas ir interesanti apspēlētās daudzās vampīrfilmās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 12:58 (saite)
a) Bet sociums jau nekur nepazūd. Ilgi, patvaļīgi ilgi dzīvojošu suverēnu saprātu brīvprātīga alianse vai alianses - vai tas nav ideāls sociums?
a2) jā, un?
b) un vēl labāk - 100, 1000, 10000.... gadu seksa, gatronomijas, intelekta piedzīvojumu utt. Vai ne?

Pilnīgi pareizi, kvalitātei ir nozīme, bet lai realizētu šo kvalitāti, nepieciešamais nosacījums ir dzīvot, vai ne?

c) Vari ilustrēt, kādas tad tās problēmas bija? Tad varam analizēt konkrētās - vai viņas vispār ir problēmas vai tikai pseidoproblēmas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2015-10-10 13:33 (saite)
a) tik pat labi tā var būt pilnīga elle: paskaties, arī mūsdienās stulbums ir vienlīdz izplatīts visās vecuma grupās, abos galos pat vairāk
a2) hakslijs akurāt atklāj pretrunas, kas saistās ar tehnoloģisku labklājību un ar to saistītu sociālo inženēriju
b) man ir aizdomas, ka tas viss (un aptuveni viss cits) ar laiku apnīk. protams, līdz tam jānodzīvo, bet te varētu pietikt arī ar pareizi noorganizētu dzīvi pie tās šā brīža garuma ierobežojumiem
c) lielā mērā (b) punkts - kad viss labais ir izmēģināts un apnicis, tu izmēģini visko ne tik labu, un pēc tam arī tas ir apnicis, un tad garlaicība pamazām noved pie jumta virināšanās. kā labi bija parādīts muļķīgajā underworld, gulēt 300 gadus šķiet daudz patīkamāk nekā dzīvot. man ir aizdomas, ka, tāpat kā ar visiem citiem resusrsiem, to ierobežotība (?scarcity) ir tieši propercionāla vērtībai. jo mazāk, jo dārgāks. Tāpar dzīves laiku - to par vērtību padara nāves tuvošanās. nemirstība, savukārt, darbojas kā jēgas hiperinflācija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 13:51 (saite)
a) Atkal: viena pati dzīvildzes palielināšana ir nepieciešamais nevis pietiekamais civilizācijas nosacījums. Ir arī citi nepieciešamie kā izglītība => inteliģences dominēta sabiedrība.
a2) ja Tu domā ``hedonisko bremzēšanos``, tad jā, ir tāds eksistences risks un ir zināmi potenciālie paņēmieni tā novēršanai, tas atkal novārās uz izglītību.
b, c) apnīk viens, ej uz nākamo. Visums visticamāk ir bezgalīgs un ja arī nav, tad radīšanas iespējas gan ir bezgalīgas. Apnikums nav sagaidāms.

paklau, jau tagad ir situācija, kad es, piemēram nespēju izlasīt visas grāmatas , ko gribētos, jo pietrūkst laika. Par kādu apnikumu tu runā? Es teiktu - tā ir pseidoproblēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pseidoproblēma
[info]kants
2015-10-10 15:43 (saite)
variācijas tipa ietvaros ir aptuveni bezgalīgas (piem. grāmatas vai ēdieni), bet paši tipi ir ierobežotā daudzumā (kā izvēles starp lasīšanu, ēšanu, makšķerēšanu etc) un patiesībā arī reducējami uz dažiem aktivitāšu pamattipiem. tā lasīšanas ietvaros tu kādā brīdī būsi piedzīvojis prieku, pārsteigumu un interesi tik daudzas reizes, ka vairs nebūs interesanti, būs garlaicīgi. tāpat ar citām lietām, un visa bezgalīga to nemaina - iespējams, ka pirmo reizi dzimumakts ar citplanētieti būs aizraujošāks nekā ar kaimiņu krievieti, bet pēc 1000. reizes tāda pati rutīna.

o, sapratu! ar baudām ir tāda līkne - uz vertikālās ass sagādātās emocijas, uz horizontālās ir to pieredzēšanas reizes
sanāk aptuveni šitā: http://www.paulchefurka.ca/World%20Oil%20Production%201900.JPG

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-10-10 10:59 (saite)
10/10, nejūtos pārsteigts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:01 (saite)
whoa, kas to būtu domājis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-10-10 11:14 (saite)
Esmu paredzams un neoriģināls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-10-10 11:09 (saite)
Visam jā, izņemot 2. - nezinu/grūti pateikt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:16 (saite)
Hmm, incanti. Kādi varētu būt argumenti par labu tādas robežas eksistencei?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:20 (saite)
Visādi socioloģiski un psiholoģiski, un, ja runājam par bioloģiskās dzīves robežām, tad arī ekoloģiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:22 (saite)
Socioloģisko un ekoloģisko aspektu atrisina kosmiskā ekspansija, īstenībā psiholoģisko arī, ja ar psiholoģisko ir domāts konflikts ar vēlmi reproducēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:42 (saite)
Jā, ar psih biju domājusi reproducēšanos (bet gan jau, ka var izdomāt vēl ko citu). Varu iedomāties, ka viens tāds blakusefekts varētu būt zinātnes un tehno. attīstības tempa piebremzēšanās. Kādēļ: daudziem reproducēšanās ir patmīlības un sabiedrības atzinības motivēta, bet, lai arī cik tu savā 60-gadīgajā tīņa vecumā pūlēsies, nepanāksi tos, kam pāri 200, resp., tiek likvidēta iespēja kļūt par visizcilāko. Protams, paliek tie, kuriem urķēšanās dziļāk ir vairāk hobijs, nevis pašapliecināšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:45 (saite)
Hmm. nesaki, zinātnē kāreiz daudz izdara jaunie, tb te varētu būt cita problēma, kā saglabāt smadzenes ``jauna cilvēka`` kondīcijā, bet arī tas ir risināms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:50 (saite)
"pie veselības un jaunības saglabāšanās nosacījuma"

Kas ietvertu arī smadzeņu nenovecošanu, citādāk es nemaz negribu. :) Un, ja mēs sālīdzinām divas smadzenes, kas spēj vienlīdz labi funkcionēt, taču vienām ir zināšanu uzkrāšana un domāšanas attīstīšana notikusi 100 gadus ilgāk, tad otrās nevar konkurēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:53 (saite)
ja vien otrās (jaunās) nevar šīs koncentrētās zināšanas iedabūt sevī ar kādām tiešākām un ātrākām metodēm, turklāt virzienu jau ir sasodīti daudz, jaunais izvēlas citu virzienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:58 (saite)
"zināšanas iedabūt sevī ar kādām tiešākām un ātrākām metodēm"

Mhm, un 100 gadīgo smadzeņu īpašnieki, kuru rokās, visticamāk, būtu lielākā daļa varas, būtu par šādu tehnoloģiju sajūsmā un to ļoti atbalstītu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 12:05 (saite)
Protams, jo viņiem vajadzēs

a) jaunus saprātus jaunu virzienu attīstīšanai, jaunu problēmu risināšanai, da vnk kā komunikācijas partnerus, draugus.
b) jaunus saprātus jau minētajai kosmiskajai ekspansijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-10-10 11:23 (saite)
Pēdējā gadsimta laikā ievērojami paildzinātais R-pasaules iedzīvotāja sagaidāmais dzīves garums jau tagad ir ieviesis ievērojamas soc. un ekonomiskas pārmaiņas, pensiju sistēma, piemēram; jauniešu vēlāka nobriešana un patstāvīgās dzīves uzsākšanas novēlošanās utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:25 (saite)
Jā, bet ņemot šo visu vērā mēs vienalga droši vien negribētu situāciju patīt atpakaļ un nokļūt pie bijušās ātrākās nobriešanas un ātrākas nomiršanas, mazāka daudzgadīgu cilbvēku skaita utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:30 (saite)
Nē, protams, ka negribam. Taču tie, kas bīdīja medicīnas attīstību, nebija paredzējuši, ka netiešas sekas tam būs jaunu pieaugušo ieildzis bērnišķīgums un dzīvošana uz vecāku rēķina pāri 20 un pat 25 gadu vecumam. Tādēļ jau arī atbildēju nevis "nē", bet "grūti pateikt", jo var rasties visādas neparedzamas sekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:51 (saite)
Nu šito visu es sauktu par sīkām risināmām blaknēm kādas attīstības ceļā ir visu laiku, vienalga vai attīstam industriju, būvējam ceļus, pilsētas etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-10-10 11:34 (saite)
"jauniešu vēlāka nobriešana"

Piebilde: ar šo domāju psiholoģisko, ne bioloģisko. Cik esmu lasījusi, tad bioloģiskajā šobrīd notiek akcelerācija, un pubertāte bērniem sākas arvien agrāk, kas, protams, ir saistīts ar ļoti pārtikušiem apstākļiem bērnībā, kā rezultātā augošais organisms ir spējīgs realizēt savu ģenētisko potenciālu. Bet veidojas pamatīga disonanse starp bio/psih pieaugšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 11:55 (saite)
Ja mēs skatāmies uz t.s. neotēnijas teoriju, tad vēlāka/ lēnāka psiholoģiskā pieaugšana varbūt nemaz nav tik slikti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-10-10 11:58 (saite)
Hm? Par šo neko nezinu, vai vari īsumā apstāstīt, kādēļ lēnāka psih. pieaugšana nav slikti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-10 12:03 (saite)
https://en.wikipedia.org/wiki/Neoteny

īsumā - tādēļ, ka tad turpinās mācīšanās, ir aktīva zinātkāre

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-11 18:20 (saite)
mizantrops teiktu, ka nahren nevajag, lai dzīvo ilgi un vēl piesārņo Visumu ar savu apšaubāmo krutumu

seriously though, ja šīs iespējas jau būtu atrastas, tad atteikties no tām (globāli) būtu neētiski, bet, ja *meklēt*, tad varbūt ir jēga sākt nevis ar dzīvildzi, bet ar tās kvalitāti visiem (mēs te lielākoties esam ļoti privileğēti rases/izcelsmes/izglītības/iespēju ziņā), ar empātijas un domāšanas treniņu visiem ("no ārpuses" paaugstināts IQ negarantē tā izmantošanu) etc.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-11 21:39 (saite)
Par kvalitāti - jā un tas ir kā paralēls, vismaz tik pat svarīgs uzdevums, ilgums viens pats nav pietiekmais nosacījums. Tur sanāk tā, ka nodrošināt dzīves kvalitāti visiem jau savā ziņā arī ir nodrošināt tajā skaitā arī turpinājumu. Tieši visiem, arī cilvēkiem, kas jau sasnieguši 80, 90, 100+ gadu vecumu.

Nu un domāšanas/ empātijas treniņš jā, gluži vienkārši or otrs no nepieciešamajiem jeb stabilizējošais nosacījums. Ja izziņa ir virzošais, tad empātija stabilizējošais. Saprotams, ka bez stabilizācijas nekāda ilgā eksistēšana nesanāks, arī ja tehniski ar dzīvildzi viss būs OK. Nu sarīkos ne-empātiski indivīdi/ sociumi kādu karu/ katastrofu/ cita veida čerņu un tāpat iestāsies beigas. Tas neder.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-11 21:52 (saite)
nuja, un tā ir principiāla problēma, tb ja transhumānismu ar visiem ilgās dzīves-intelekta-jaunības-etc bonusiem sasniegs privileģēti indivīdi (tb labi situēti, ar pareizajiem sakariem un parasti bez kaut kādiem baisajiem "tūlīt izglābsim visus nabadziņus" altruisma instinktiem), kamēr tie, kas jau tā knapi izdzīvo, to visu savā (daudzkārt īsākajā) mūžā neredzēs, tad tas tikai palielinās nevienlīdzību pasaulē => kopīgo nelaimīguma procentu pasaulē, t.i., transhumānisms cilvēcei kopumā nenāks par labu

kas, pieņemu, ir arī iemesls, kāpēc "viens cilvēks iegūst de facto nemirstību", tipa Voldemorts, tiek uzskatīts par negatīvu, nevis pozitīvu faktoru

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-11 22:17 (saite)
Bet tā jau ir problēma arī ar medicīnu parasto. Tie paši dārgie pretvēža kursi ir ne visiem pieejami, advancēta ķirurģija utt. Protams, ka tā IR problēma un viņa ir risināma gan padarot lietas un metodes pieejamākas (atceramies cik maksāja pirmie mikrokalkulatori un cik tiek maksā tagad un tml)gan sakārtojot sabiedrību.

Tur vēl ir arī tā nianse, ka ilgi dzīvojoši domājoši cilvēki pie nosacījuma, ka viņi turpina dzīvot normālā kondīcijā, nevis senilitātes - demences - alcheimera stāvoklī, paši par sevi ir resurss. Jo ilgāk dzīvos, jo vairāk ko izdomās, radīs. Priekš visiem.

// tipa Voldemorts, tiek uzskatīts par negatīvu, nevis pozitīvu faktoru//

Domājams, tas ir/ būtu tad, ja viena nemirstības nodrošināšanai tiktu burtiski tērēti citi, kā tas arī tiek pasniegts šādos dark fantasy.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-11 22:22 (saite)
Nuvot precizējošs jautājums

Kā tev šķiet, vai Voldemorts ir transhumānists? Jā/nē/kāpēc? Vai atbilde, sniegta pēc augstākminētajiem jautājumiem, būtu pilnīga?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-11 22:28 (saite)
Voldemorts palido pēc #9 un šķiet arī pēc #6 (atklātums), šamais jau gribēja visam sēdēt virsū un dot tikai dozēti saviem nāvēžiem, tas ir precīzi tas, pret ko tu cel iebildumus augstāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-11 23:08 (saite)
nu paga, ja cilvēks palidotu pēc #10 (mazums, kas), tad jau tu droši vien tāpat viņu "ieskaitītu" kā transhumānistu, so jautājumos vajadzētu kkādu hierarhiju

un kā tu sauktu cilvēku, kas uzskata sevi par transhumānistu, bet izkrīt TIKAI pēc 6.+9. punkta? "tā kā transhumānists, tikai ļauns"? beeeet principā pie transhumānisma sasniegumiem arī ļaunie transhumānisti dabūtu visus tos pašus bonusus (ibo 6. un 9. punktā nevienā momentā nav atruna "dodam nemirstību un citus bonusus tikai labajiem transhumānistiem", un pareizi, ka nav), & there are so many ways this could go wrong. jo iedot vidusmēra kretīnam superspējas un nemirstību - tas nav gluži tas pats, kas vēzi izārstēt, tas ir padarīt potenciāli bīstamu cilvēku vēl bīstamāku

ergo, atbildot uz sākotnējo jautājumu, es arī stabili izkrītu pēc 6. un 9. punkta, jo būtu saprāti, kam es negribētu nodrošināt ne tādu pašu labklājību kā citiem (pieņemu, ka tad, kad visi ir supercilvēki, būt vienīgajam neaugmentētajam nav nekāda labklājība), ne informāciju par to, kā to visu dabūt), Sauciet Mani Par Voldemortu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 08:14 (saite)
/ jo būtu saprāti, kam es negribētu nodrošināt ne tādu pašu labklājību kā citiem .... ne informāciju par to, kā to visu dabūt/


Par #6,9

Jā, iedot lietas tāpat vien visādiem fundiju fanātiķiem, Doloresas Umbridžas veidīgām personām utt būtu tas pats, kas aizdedzināt pašam savu māju.

Bet es pieņemu, ka tu gribētu šādus bīstamos mēģināt vispirms izlabot un padarīt par savējiem vai vismaz par tādiem, kas netraucē. Te gan ir tā sarežģītā lieta, ka padarīt par tādiem, kas netraucē nedrīkst caur vienkāršošanu jeb intelekta nobremzēšanu, visas tās lietas, kas pie neirodiversitātes tika runātas.

Bottomlains, man šķiet ir tāds:

mēs nedrīkstam

a)vienalga kādu apsvērumu dēļ padarīt cilvēkus dumjākus. Jo - gudri nelieši ir risks, bet stulbi nelieši ir vēl lielāks risks.
b)vienalga kādu apsvērumu dēļ atteikties no jaunām iespējām un darbībām šo iespēju iegūšanai, jo - iespēju nokļūšana bojātu/ kroplu saprātu rīcībā ir risks, bet iespēju trūkums ir vēl lielāks risks.

a un b gadījumos mēs izvēlamies mazāko risku un darbojamies atlikušo iespēju laukā, kur ``atteikšanās`` virziens ir atmests, jo tas ir strupceļš.

Jo redzi - arī jaunu iespēju izārstēt vēzi kāds pietiekami kropls indivīds var izmantot ļaunos nolūkos - piemēram lai citus kontrolētu, padarītu no sevis atkarīgus. Bet šādas potenciālas iespējas dēļ atteikties no jaunās ārstēšanas iespējas? Nē tak.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 08:52 (saite)
..un šie apsvērumi turklāt izpildās tikai tajā gadījumā, ja tos izpilda "labi" cilvēki, nevis "slikti" cilvēki. es absolūti nebrīnītos, ja viena no pirmajām superspējām, ko mēs dabūtu, būtu spēja vēl veiksmīgāk melot sev, iestāstot, ka atšķirība starp "savējais" un "svešais" ir tā pati atšķirība starp "labs/ļauns" vai "salauzts/normāls"

un tas ir tas, kas mani intuitīvi mulsina transhumānisma kustībā, ko es nekad neesmu spējusi normāli noformulēt (tagad arī nespēšu noteikti), nu tb tas nekad neizteiktais pieņēmums, ka PAT JA cilvēki kā suga ne vienmēr ir forši, tad transhumānisti jau nu gan lielākoties ir labi. (Tāpēc, teiksim, 6. un 9. punkts tiek iemesti jautājumu sarakstā un generally pieņemti, nu tipa ar domu "mēs taču esam labi cilvēki, vai ne? mēs taču teicām, ka esam labi cilvēki", lai arī praksē ir tā, ka radoši, "ārpus kastītes" domājoši cilvēki, tb cilvēki, kas actually varētu nodrošināt progresu, ar lielāku varbūtību ir diezgan lieli kretīni - tipa šitā + iespējamā kontrole)

Un vēl mani mulsina tā "progress ir neizbēgams, stāties tam pretī ir stulbi un kaitnieciski" vienādošana ar "jo vairāk strādāsim pie progresa paātrināšanas, jo labāk, ētiku gan jau ar laiku piedzīsim" (pieņemu, ka tas bija arī [info]kants arguments, nu tb ka ētika nenotiek automātiski)

*uzduras pētījumam, kurā tiek postulēts, ka augstāk attīstīta (tb autonoma) morāles sistēma actually palielina tendenci šmaukties un nonāk pavisam konkrētā ahujā, lai arī vispār loģiski taču*

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 15:20 (saite)
/ lai arī praksē ir tā, ka radoši, "ārpus kastītes" domājoši cilvēki, tb cilvēki, kas actually varētu nodrošināt progresu, ar lielāku varbūtību ir diezgan lieli kretīni/

Jes, šitas pa lielam reducējas uz problēmu, kā no ``mīkstiem`` elementiem uzbūvēt ``cietu`` sistēmu. Ka tas vispār ir izdarāms, to parāda tāds objekts, kā mūsu smadzenes. Smadzenes kopumā ir daudz drošākas un stabilākas nekā katrs neirons atsevišķi. Jo ļoti augsta redundance un plastiskums.

Sistēmās, kas nav plastiskas, viena elementa iziešana no ierindas nokauj sistēmu. Tā ir ķēde, kas pārtrūkst viena posma dēļ, tas ir dators, kas atņirdzas viena tranzistora izdegšanas dēļ.

Bet pat šajā līmenī, tbš tehnikā ar to izdodas tikt galā caur rezervēšanu, kvorumēšanu (lēmums tiek pieņemts darbojoties visiem rezervētajiem panāliem reizē ar ``balsu vairākumu``, tā notiek piemēram autopilotos)

Ja pakāpjamies abstrakcijas stāvu augstāk un skatamies uz sabiedrību, tad daudz kur der šīs pašas pieejas. Paralēlā apstrāde - vienas un tās pašas lietas domā vairākas grupas. Kvorumēšana, protams. Kroskontrole, protams.

Līdz ar to, jā mēs saprotam, ka nav ``labo transhumānistu``, tāpat kā neviena uzskata pārstāvji nav labāki par citu uzskatu pārstāvjiem, tā salīdzināt var tikai pašus uzskatus, ne pārstāvjus. Mums ir cilvēki kā cilvēki un ko mēs varam? Mēs varam saprast kā viņi domā, kādi ir domāšanas varianti, kādi ir biežākie feileri (arī ja paši tos feilerus daram) un uzdot sev jautājumu - kā būvēt sistēmu no elementiem, kuriem piemīt tieksme uz tādiem un tādiem feileriem. Būvērt tādā veidā, lai tie feileri max nokompensētos. Jā katrs ir īpašā sniegpārsliņa, bet uz viņu skatās citi tādi īpašie. Katrs ir īpašs citā veidā, līdz ar to ir ticami, ka viņi pamanīs viens otra kļūdas. Varbūt.

Tas viss, protams, komplektā ar jau minētajiem domāšanas un empātijas treniņiem.

/ja viena no pirmajām superspējām, ko mēs dabūtu, būtu spēja vēl veiksmīgāk melot sev, iestāstot, ka atšķirība starp "savējais" un "svešais" ir tā pati atšķirība starp "labs/ļauns" vai "salauzts/normāls"/

Nu šitas nozīmētu pašiem sevi mānīt, tbš barot sevi ar nepareiziem ievaddatiem, kas radītu ``trash in - trash out`` efektu. Jeb runājot kartes un teritorijas analoģijās - zīmēt aplamas kartes. Kas neklapē ar teriotriju. Tieši tas, ko dara visādi mistiķi n shit. Nu tu vari uzzīmēt karti, kurā sienas nav bet ja reāli viņa tur būs, tu viņā ieskriesi, lai cik karte smuka. Līdz ar to šādas spējas ekspluatēšana diezgan ātri novestu pie funkcionāliem traucējumiem tajā padarīšanā - sabiedrībā, kultūrā, tml.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 15:55 (saite)
*fiksais ņurdiens*

tieši tās īpašības, kas ļauj sabiedrībai/cilvēku grupai "darboties" arī tad, ja sistēmā ir gļukozi elementi, t.i., mēreni kretīni, arī pieļauj gļuku iestrādāšanu sistēmā, pie tam tādā mērā, ka tos ir teju vai neiespējami izravēt ārā

tb salīdzinājums ar smadzenēm īstenībā ir diezgan biedējošs, jo, teiksim, manas smadzenes lielā mērā darbojas uz "šiten kaut kas ir galīgi, galīgi šķērsām" + "davaj izstrādāsim kādus piecus apkārtceļus, kā risināt šo problēmu" => "rezultātā rodas neparasts domāšanas ceļš" + "ar šīm smadzenēm var strādāt, bet tas elements, kas ir galīgi, galīgi šķērsām, ir kļuvis par būtisku daļu no sistēmas"

ergo, teiksim, ja tajā transhumānista avangardā ir pāris reāli sačakarēti ļautiņi (kā tas, ļoti ticams, arī būs, jo tie, kas nav sačakarēti, lielākoties nodarbojas ar standarta risinājumiem un netērē seksam un laimei paredzēto laiku priekš cutting-edge zinātnes), kam varētu būt reāli sačakarētas idejas par to, kā tai pārejai būtu jānotiek, plus, kā jau jebkurā cieši draudzīgā grupā, cilvēki reāli cenšas tolerēt viens otra dīvainības, => rezultējošā sistēma varētu būt kaut kas tāds, no kuras praktiski nav iespējams izravēt to šausmas izraisošo elementu, kas tajā nemanot iezadzies kā integrāla daļa.

turklāt, jo sistēma plastiskāka, jo vieglāk tā uzsūc kritiku un iebildumus, samazinot iespēju šo sistēmu sagraut, kas ir bīstami, ja sistēmā ir būtiski gļuki.
T.i., diktatūru var diezgan ātri (un asiņaini) sačakarēt, iebilstot pret diktatoru - aizejot pāris demonstrācijās - dabūnot asaru gāzi ceļā un svinu vēderā - sašūmējoties un gāžot valdību.
Bet demokrātiju salauzt ir daudz grūtāk nevis tāpēc, ka tā *pēc būtības* ir labāka sistēma [pat ja ir - tas nav relevanti], bet tāpēc, ka tā uzsūc sevī visu kritiku. "Tev riebjas demokrātija? Paldies par atklātību, demokrātijā viedokļu plurālisms ir ļoti svarīgs! Tas, ka tu vari šīs savas domas izteikt, liecina par to, ka demokrātija ir kruta! Tu varētu vēl aiziet demonstrācijā par tēmu "demokrātija = idiotu vara", varbūt uztaisīt kādu valsts atbalstītu mākslas prodžektu par tēmu? Šādā veidā tu būtiski stiprinātu mūsu demokrātiju!" Un iepūt, ne.
(Man šķiet, ka es laikam ne reizi neesmu nevienam transhumānistam piekritusi teju vai nevienā punktā, bet ar to vien, ka es daudzmaz saprotu, par ko ir runa, pietiek, lai es tiktu ieskaitīta bariņā un droši vien iekategorizēta kā "mums te viens ņerkstētājs arī ir, tātad ar paškritiku viss kārtībā" ;))

/nopietni pārdomā, vai nav par niknu uzrūkts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 17:55 (saite)
//ar šīm smadzenēm var strādāt, bet tas elements, kas ir galīgi, galīgi šķērsām, ir kļuvis par būtisku daļu no sistēmas"//

Kas sabiedrības līmenī būtu - `` šis indivīds ir galīgi dīvains, bet ar grupu vai sabiedrības daļu, kas satur tajā skaitā arī šo dīvaino idivīdu, var strādāt, komunicēt.`` Nu apmēram to jau mēs gribam. Sabiedrību kurā realizējas/ ir noderīgas visādas personas. Un kur tās savādās personas ir būtiska viņas daļa. Tajā pat laikā nepadarot šo sabiedrību pat kādu no daudzajām potenciālajām antiutopijām.

// rezultējošā sistēma varētu būt kaut kas tāds, no kuras praktiski nav iespējams izravēt to šausmas izraisošo elementu, kas tajā nemanot iezadzies kā integrāla daļa.//

Šī ir svarīga lieta. Ko tur varētu darīt izejot no patreizējās sapratnes?

a)lēmumu pieņemšanā iesaistīt jeb pielietot ja ne AI (viņu vēl nav), tad tādas ekspertsistēmas kā IBM ``Watson``

http://www.ibm.com/smarterplanet/us/en/ibmwatson/what-is-watson.html

kas var tikt lietoti kā reality check rīki, vismaz.

b)visas jau zināmās funkcionālās, racionālās ētikas teorijas, kā Alonso Faifa vēlmju ētika

http://desirism.wikia.com/wiki/Desirism

kuras, protams, ir tikai tuvinājumi, bet arī var tikt izmantotas kā daļējas lēmumu čekošanas platformas.

Par demokrātiju, neliela atkāpe - jā to tiešām var novērot, ka skaļi teksti ``man nepatīk demokrātija`` parasti nevienu neuztrauc toties ja tu nāc klajā ar konkrētiem priekšlikumiem kā demokrātiju modificēt/ uzlabot, tad ir ņurdēšana, diezgan izteikta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-10-12 18:31 (saite)
Piedevām a) un b) punktiem var pieminēt dažādus "upgrading human sanity" mēģinājumus, kā LW, CFAR vai mūsu pašu pagaidām pieticīgās (un vēl nenopublicētās) racionalitātes kursu izstrādnes.

[If] you break the laws of logic or probability theory you decrease your chances of arriving at true beliefs, and if you break the laws of decision theory then you decrease your chances of achieving your goals.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-12 19:51 (saite)
vot redz man šķiet, ka AI un ētikas teorijas ne vella nekalpos kā reality check, jo mums jau patiesībā nav jāpārbauda sistēmas atbilstība "reālajām" vajadzībām, mums ir jāpārbauda tās atbilstība cilvēkiem, un cilvēku priekšstati par to, ko viņi grib un ko viņiem vajag, mēdz ļoti atšķirties no kaut kādiem racionāliem spriedumiem

nu tb ja mērķis ir nevis uztaisīt ideālu sistēmu, kurā varētu būt laimīgi normāli [no sistēmas veidotāju sačakarētā viedokļa] cilvēki, bet gan sistēmu, kura strādātu cilvēkiem tādiem, kādi viņi ir, tad uzticamākā laikam būtu Aprobētā Labu Ideju Nokaušanas Metodika, reklāmas nozarē pazīstama kā "aptaujas" un "fokusgrupas". nevis ar H+ ideālistiem, bet ar parastajiem cilvēkiem

un visi smalkie "saprāta augšupielādes" projekti mierīgi var atdurties un nostopēties pie "paga, ja es augšupielādēju savu saprātu un tur virtuālajā vidē nocopēju pupainu blondīni, tad varbūt patiesībā viņa ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis!!!", un ej ka tu ieskaidro, ka objektīvi tam nav pilnīgi nekādas, ne vismazākās nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 21:07 (saite)
Jāpārbauda atbilstība arī cilvēkiem. Viņu patiesajām vēlmēm un vēl arī viņu patieso vēlmju a) realizējamība, b) paredzamais iznākums.

Te sanāk kas? Ja man pieņemsim kāds no malas stāstītu, ka es patiesībā vēlos nevis to, bet kaut ko citu un ka tas, ko es vēlos, rezultātā dos ne to, ko es sagaidu, tad es (un domāju, vairums cilvēku) šādu stāstītāju pasūtītu uz visiem zināmo adresi www.natribu.org

Bet ja man iedotu modeli un/ vai paņēmienu, vai precīzāk modelēšanas paņēmienu un rīku, kas ļautu man pašam savas vēlmes čekot un skatīties, kas visticamāk sanāks, tad es vismaz ņemtu tos datus vērā. Tiesa gan, tikai tad, ja es saprastu kā tā modelēšanas sistēma strādā un vai viņa mani nemāna. Tā varētu būt ``vēlmju nokaušanas jau nu nē bet precizēšanas metodika`` pašizpildījumā, lietojot augstāk minētās ekspertsistēmas kā ``domāšanas pastiprinātāju`` un kaut ko no minētajām teorijām kā modeļa freimu.

Faktiski jau tāda modelēšanas sistēma darbojas mums katram mūsu galvā, bet domāju neviens neiebilstu pret iespēju viņu uzlabot.

//un tur virtuālajā vidē nocopēju pupainu blondīni, tad varbūt patiesībā viņa ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis!!!"//

Dabūt pirmā vietā otro varbūt (es pieņemu) ir nedaudz stresīgi un tā, bet domājams ka daļa cilvēku pieciestu daudz lielākus riskus un nenoteiktību gadījumā ja alternatīva ir vnk pārstāt būt. Ja tā nebūtu, tad diezvai cilvēki ietu uz ļoti mokošiem un ilgiem ārstēšanas kursiem tikai lai turpinātos.

Cita lieta, ka visādas virtuālās telpas un virtulizētas attiecības šādi daudzus var iedzīt un droši vie iedzīs nenormālās fobijās, nav izslēgts, ka radīsies jauna veida mentālas saslimšanas.

Transcilvēku psihiatrija - tas, šķiet ir pat fantastikā maz apskatīts lauks.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 21:18 (saite)
nu tu zini, vot par tādām lietām arī varētu taisīt fokusgrupas, tipa, "ko tu labāk izvēlētos":
a) dzīvot neierobežotu laiku, bet NEKAD nezināt, vai tava blondīne nav septiņdesmitgadīgs žīdu vecis
b) dzīvot neierobežotu laiku plus paaugstināt savu IQ pietiekami, lai diezgan precīzi apzinātos to varbūtību, ar kādu tava blondīne ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis (jo būsim reāli, nahren pupainai blondīnei vēl augšupjāielādējas)
c) nomirt cieņpilnā nāvē

..es neteiktu, ka rezultāti būtu baigi viennozīmīgi iepriekšparedzami

ditto frāze "Bet ja man iedotu modeli un/ vai paņēmienu, vai precīzāk modelēšanas paņēmienu un rīku, kas ļautu man pašam savas vēlmes čekot un skatīties, kas visticamāk sanāks, tad es vismaz ņemtu tos datus vērā. [..]
Faktiski jau tāda modelēšanas sistēma darbojas mums katram mūsu galvā, bet domāju neviens neiebilstu pret iespēju viņu uzlabot."
Par pirmo es ticu, par otro atkal nez, es varētu right off the bat noteikt vairākus iemeslus, kāpēc ne
1) spontanitāte ir off the table
2) emmm, tas būtu tāpat kā smēķētājam balsot par to, lai bildītes uz cigarešu paciņām būtu vēl izteiksmīgākas - generally pofig, bet nevajag jau nu tā pūlēties
3) lielākā daļa kruto izvēļu enīvej ir saistītas ar besīgi daudz darba&kreņķu. nu tur tipa "uztaisīt bērnu", "apprecēties", "dabūt doktora grādu", tādas lietas - ja mēs zinātu jau no paša sākuma, kāda tā ir ņemtne, droši vien nesāktu. vienkārši psihe novāc sliktos scenārijus un projicē labos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:36 (saite)
Nu es jau teiktu, ka (b) variants un ne pārāk satrauktos par ``savas`` blondīnes dzimumu, vecumu un tautību. Bet (ja parezi saprotu domu), tad izvēle novārās uz ``dzīvot mūžīgā nepārvaramā stresā vs cieņpilni nomirt`` un tad tas vairs nav tik vienkārši. Vienīgā atbilde kas nāk prātā šeit ir - visas šīs pārlādes/ augšupieldādes/ citādas radikālas pārkārtošanās lietas var būt brīvprātīgas un tikai brīvprātīgas. Bet tas ir triviāli. Vai būs postcilvēki, kuri nevēlēsies turpināt dzīvot un nevēlēsies arī lai viņus no šīs nevēlēšanās atbrīvo? Iespējams un citiem nāksies to respektēt. Te gan jāpiebilst, ka viss atkarājas no mūsu iespējām novērst stresa/ ciešanu cēloņus, katrā konkrētajā gadījumā.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 22:57 (saite)
eu, nu, [info]mindbound man vispār to H+ ideju nopārdeva tikai ar apakštēzi "brīvprātīga savas eksistences izbeigšana ir ikviena saprāta tiesības un posthumānā situācijā jau pavisam, fuck moralizētājus un ņerkstētājus"*, es ceru, ka tas nebija tikai reklāmas rullītis :)
*brīvs citāts

nu tbš es biju izgājusi no pieņēmuma, ka pie de facto nemirstības parastajam cilvēkam mulsinošākais liekas fakts, ka reālistiski, lai nomirtu, viņam būtu jāizdara pašnāvība (kas esošajā sistēmā parasti tiek uzskatīta par nekošeru risinājumu + ir tehniski grūti izpildāma, neriskējot ar samazinātu dzīves kvalitāti un/vai pēkšņām apkārtējo ciešanām), un ka pret to strādā arguments "ar laiku taču sabiedrība sapratīs, ka tā vienkārši ir, un atmetīs esošos iebildumus pret šo risinājumu, un laika pašam pierast pie šīs domas arī pietiks", vārdsakot, man bija šķitis, ka brīvprātīga nomiršana ir integrāla H+ sastāvdaļa, ko, protams, visādi saulstariņi drīkst neizvēlēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 23:08 (saite)
[brīvprātīga savas eksistences izbeigšana ir ikviena saprāta tiesības]

Bet protams. Citādi tas viss šausmīgi ātri pārvēršas nebeidzamā horrorā, kas jau velk uz slimajām fantāzijām par elli.

Saprāts pats ir vienīgais saimnieks pār sevi, nosaka visu - turpināt eksistēt, neturpināt, izvēlēties tos vai citus eksistences vaids un virzienus.

Tikai pats.

Tas čotko izriet no imperatīva, ka saprāts ir suverēns un nevienam nevar piederēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-10-12 23:08 (saite)
Nēnubetprotams – ja "cieņpilnas nāves" meklētāji varēs klusi, godīgi un bez lieliem ārējiem šķēršļiem savu atrast, jo mazāka būs iespēja, ka kādam no viņiem varētu uznākt iekāriens ar to uzplīties tiem, kas to acīs nevēlas redzēt. Līdz ar to, labāk mums un viņiem.

Ja nopietni, tad protams, ka plāni par neierobežotu mūža ilgumu neietver uzspiešanu turpināt eksistēt (vai vismaz konsenss transhumānistu vidū ir šāds). Es pat neteiktu, ka tā ir transhumānisma sastāvdaļa; par indivīda tiesībām lemt par savu eksistenci un tās turpināšanu iestājas jau parastais humānisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:54 (saite)
Heh un par ``zinātu kāda ņemtne, nesāktu``- Marsietis. Ja viņš tūlīt stādītos priekšā visu. Droši vien turpat arī nomirtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 22:57 (saite)
nahren nebrauktu uz Marsu, sāksim ar to :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-12 21:29 (saite)
case in point, vienā LV lugu izlasē - šķiet, ne "Virtusā", bet tajā, kas saucas "Intervijas" bija diezgan ekselenta Zeibota luga par tēmu. nu tipa puisis un meitene nonāk stacijā, kurā viņiem piezvana viņu "es" no nākotnes un norāda, kādas izvēles lai neveic (jo nekas labāks beigās tāpat nebūs), līdz viņi - pēc kādiem 5 savas dzīves sačakarēšanas variantiem - pasūta viņu dirst :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:41 (saite)
Tas tiesa, ja man kāds (piemēram es) piezvanītu no nākotnes un teiktu lai es nedaru to vai citu (ko man tajā brīdī, protams, gribas) tad tā nu vis nebūtu, ka es no kaut kā atteiktos. Drīzāk es to informāciju mēģinātu izmantot lai salauztu sliktos scenārijus kaut kādos ortogonālos veidos. Mēģinātu domāt kā hakeris. Tie paši mērķi, citi ceļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-11 22:23 (saite)
nu labi, 9. punktā varētu aizķerties, bet nu vait' ar 9/10 nepietiek? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?