/ lai arī praksē ir tā, ka radoši, "ārpus kastītes" domājoši cilvēki, tb cilvēki, kas actually varētu nodrošināt progresu, ar lielāku varbūtību ir diezgan lieli kretīni/

Jes, šitas pa lielam reducējas uz problēmu, kā no ``mīkstiem`` elementiem uzbūvēt ``cietu`` sistēmu. Ka tas vispār ir izdarāms, to parāda tāds objekts, kā mūsu smadzenes. Smadzenes kopumā ir daudz drošākas un stabilākas nekā katrs neirons atsevišķi. Jo ļoti augsta redundance un plastiskums.

Sistēmās, kas nav plastiskas, viena elementa iziešana no ierindas nokauj sistēmu. Tā ir ķēde, kas pārtrūkst viena posma dēļ, tas ir dators, kas atņirdzas viena tranzistora izdegšanas dēļ.

Bet pat šajā līmenī, tbš tehnikā ar to izdodas tikt galā caur rezervēšanu, kvorumēšanu (lēmums tiek pieņemts darbojoties visiem rezervētajiem panāliem reizē ar ``balsu vairākumu``, tā notiek piemēram autopilotos)

Ja pakāpjamies abstrakcijas stāvu augstāk un skatamies uz sabiedrību, tad daudz kur der šīs pašas pieejas. Paralēlā apstrāde - vienas un tās pašas lietas domā vairākas grupas. Kvorumēšana, protams. Kroskontrole, protams.

Līdz ar to, jā mēs saprotam, ka nav ``labo transhumānistu``, tāpat kā neviena uzskata pārstāvji nav labāki par citu uzskatu pārstāvjiem, tā salīdzināt var tikai pašus uzskatus, ne pārstāvjus. Mums ir cilvēki kā cilvēki un ko mēs varam? Mēs varam saprast kā viņi domā, kādi ir domāšanas varianti, kādi ir biežākie feileri (arī ja paši tos feilerus daram) un uzdot sev jautājumu - kā būvēt sistēmu no elementiem, kuriem piemīt tieksme uz tādiem un tādiem feileriem. Būvērt tādā veidā, lai tie feileri max nokompensētos. Jā katrs ir īpašā sniegpārsliņa, bet uz viņu skatās citi tādi īpašie. Katrs ir īpašs citā veidā, līdz ar to ir ticami, ka viņi pamanīs viens otra kļūdas. Varbūt.

Tas viss, protams, komplektā ar jau minētajiem domāšanas un empātijas treniņiem.

/ja viena no pirmajām superspējām, ko mēs dabūtu, būtu spēja vēl veiksmīgāk melot sev, iestāstot, ka atšķirība starp "savējais" un "svešais" ir tā pati atšķirība starp "labs/ļauns" vai "salauzts/normāls"/

Nu šitas nozīmētu pašiem sevi mānīt, tbš barot sevi ar nepareiziem ievaddatiem, kas radītu ``trash in - trash out`` efektu. Jeb runājot kartes un teritorijas analoģijās - zīmēt aplamas kartes. Kas neklapē ar teriotriju. Tieši tas, ko dara visādi mistiķi n shit. Nu tu vari uzzīmēt karti, kurā sienas nav bet ja reāli viņa tur būs, tu viņā ieskriesi, lai cik karte smuka. Līdz ar to šādas spējas ekspluatēšana diezgan ātri novestu pie funkcionāliem traucējumiem tajā padarīšanā - sabiedrībā, kultūrā, tml.