..un šie apsvērumi turklāt izpildās tikai tajā gadījumā, ja tos izpilda "labi" cilvēki, nevis "slikti" cilvēki. es absolūti nebrīnītos, ja viena no pirmajām superspējām, ko mēs dabūtu, būtu spēja vēl veiksmīgāk melot sev, iestāstot, ka atšķirība starp "savējais" un "svešais" ir tā pati atšķirība starp "labs/ļauns" vai "salauzts/normāls"

un tas ir tas, kas mani intuitīvi mulsina transhumānisma kustībā, ko es nekad neesmu spējusi normāli noformulēt (tagad arī nespēšu noteikti), nu tb tas nekad neizteiktais pieņēmums, ka PAT JA cilvēki kā suga ne vienmēr ir forši, tad transhumānisti jau nu gan lielākoties ir labi. (Tāpēc, teiksim, 6. un 9. punkts tiek iemesti jautājumu sarakstā un generally pieņemti, nu tipa ar domu "mēs taču esam labi cilvēki, vai ne? mēs taču teicām, ka esam labi cilvēki", lai arī praksē ir tā, ka radoši, "ārpus kastītes" domājoši cilvēki, tb cilvēki, kas actually varētu nodrošināt progresu, ar lielāku varbūtību ir diezgan lieli kretīni - tipa šitā + iespējamā kontrole)

Un vēl mani mulsina tā "progress ir neizbēgams, stāties tam pretī ir stulbi un kaitnieciski" vienādošana ar "jo vairāk strādāsim pie progresa paātrināšanas, jo labāk, ētiku gan jau ar laiku piedzīsim" (pieņemu, ka tas bija arī kants arguments, nu tb ka ētika nenotiek automātiski)

*uzduras pētījumam, kurā tiek postulēts, ka augstāk attīstīta (tb autonoma) morāles sistēma actually palielina tendenci šmaukties un nonāk pavisam konkrētā ahujā, lai arī vispār loģiski taču*