ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-10-10 10:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Testiņš
Īss testiņš par tēmu ``vai tu esi transhumānists``. Tulkojums mans.

http://www.transhumanism-russia.ru/content/view/5/122/

1. Vai Tu gribi dzīvot 150 gadus un ilgāk pie veselības un jaunības saglabāšanās nosacījuma?
2. Vai Tu uzskati, ka būtu labāk, ja neeksistētu sugas dzīvildzes robeža cilvēkam?
3. Vai Tu uzskati, ka būtu labi, ja cilvēki varētu kļūt daudzas reizes gudrāki nekā tagad?
4. Vai Tu uzskati, ka cilvēka attīstību nodrošina viņa paša sasniegumi , nevis debesu iejaukšanās vai dieva žēlastība?
5. Vai Tu uzskati, ka cilvēkam ir tiesības izmantot tehnoloģijas savu fizisko un prāta spēju paplašināšanai, kā arī lai iegūtu lielāku kontroli pār savu dzīvi?
6. Vai Tu uzskati, ka atvērta politika un jaunu tehnoloģiju aktīva pieņemšana uzlabos mūsu stāvokli drīzāk nekā aizliegumi un šķēršļi attīstībai?
7. Vai Tu piekrīti, ka gēnu inženierija - tas nav viennozīmīgi slikti?
8. Vai vecākiem ir jābūt tiesībām radīt bērnus ar klonēšanas palīdzību, kad šāda tehnoloģija kļūs droša?
9. Vai Tavi ētiskie principi paredz visu saprātīgo būtņu labklājību, neatkarīgi kādu: AI, cilvēku, postcilvēku?
10. Vai Tu būtu ar mieru ielādēt savu apziņu datorā, ja tā būtu vienīgā Tevis turpināšanās iespēja?

UPD

11. Vai Tu uzskati, ka saprāti ir suverēni un tikai paši ir noteicēji par savām dzīvēm?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2015-10-12 15:20 (saite)
/ lai arī praksē ir tā, ka radoši, "ārpus kastītes" domājoši cilvēki, tb cilvēki, kas actually varētu nodrošināt progresu, ar lielāku varbūtību ir diezgan lieli kretīni/

Jes, šitas pa lielam reducējas uz problēmu, kā no ``mīkstiem`` elementiem uzbūvēt ``cietu`` sistēmu. Ka tas vispār ir izdarāms, to parāda tāds objekts, kā mūsu smadzenes. Smadzenes kopumā ir daudz drošākas un stabilākas nekā katrs neirons atsevišķi. Jo ļoti augsta redundance un plastiskums.

Sistēmās, kas nav plastiskas, viena elementa iziešana no ierindas nokauj sistēmu. Tā ir ķēde, kas pārtrūkst viena posma dēļ, tas ir dators, kas atņirdzas viena tranzistora izdegšanas dēļ.

Bet pat šajā līmenī, tbš tehnikā ar to izdodas tikt galā caur rezervēšanu, kvorumēšanu (lēmums tiek pieņemts darbojoties visiem rezervētajiem panāliem reizē ar ``balsu vairākumu``, tā notiek piemēram autopilotos)

Ja pakāpjamies abstrakcijas stāvu augstāk un skatamies uz sabiedrību, tad daudz kur der šīs pašas pieejas. Paralēlā apstrāde - vienas un tās pašas lietas domā vairākas grupas. Kvorumēšana, protams. Kroskontrole, protams.

Līdz ar to, jā mēs saprotam, ka nav ``labo transhumānistu``, tāpat kā neviena uzskata pārstāvji nav labāki par citu uzskatu pārstāvjiem, tā salīdzināt var tikai pašus uzskatus, ne pārstāvjus. Mums ir cilvēki kā cilvēki un ko mēs varam? Mēs varam saprast kā viņi domā, kādi ir domāšanas varianti, kādi ir biežākie feileri (arī ja paši tos feilerus daram) un uzdot sev jautājumu - kā būvēt sistēmu no elementiem, kuriem piemīt tieksme uz tādiem un tādiem feileriem. Būvērt tādā veidā, lai tie feileri max nokompensētos. Jā katrs ir īpašā sniegpārsliņa, bet uz viņu skatās citi tādi īpašie. Katrs ir īpašs citā veidā, līdz ar to ir ticami, ka viņi pamanīs viens otra kļūdas. Varbūt.

Tas viss, protams, komplektā ar jau minētajiem domāšanas un empātijas treniņiem.

/ja viena no pirmajām superspējām, ko mēs dabūtu, būtu spēja vēl veiksmīgāk melot sev, iestāstot, ka atšķirība starp "savējais" un "svešais" ir tā pati atšķirība starp "labs/ļauns" vai "salauzts/normāls"/

Nu šitas nozīmētu pašiem sevi mānīt, tbš barot sevi ar nepareiziem ievaddatiem, kas radītu ``trash in - trash out`` efektu. Jeb runājot kartes un teritorijas analoģijās - zīmēt aplamas kartes. Kas neklapē ar teriotriju. Tieši tas, ko dara visādi mistiķi n shit. Nu tu vari uzzīmēt karti, kurā sienas nav bet ja reāli viņa tur būs, tu viņā ieskriesi, lai cik karte smuka. Līdz ar to šādas spējas ekspluatēšana diezgan ātri novestu pie funkcionāliem traucējumiem tajā padarīšanā - sabiedrībā, kultūrā, tml.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 15:55 (saite)
*fiksais ņurdiens*

tieši tās īpašības, kas ļauj sabiedrībai/cilvēku grupai "darboties" arī tad, ja sistēmā ir gļukozi elementi, t.i., mēreni kretīni, arī pieļauj gļuku iestrādāšanu sistēmā, pie tam tādā mērā, ka tos ir teju vai neiespējami izravēt ārā

tb salīdzinājums ar smadzenēm īstenībā ir diezgan biedējošs, jo, teiksim, manas smadzenes lielā mērā darbojas uz "šiten kaut kas ir galīgi, galīgi šķērsām" + "davaj izstrādāsim kādus piecus apkārtceļus, kā risināt šo problēmu" => "rezultātā rodas neparasts domāšanas ceļš" + "ar šīm smadzenēm var strādāt, bet tas elements, kas ir galīgi, galīgi šķērsām, ir kļuvis par būtisku daļu no sistēmas"

ergo, teiksim, ja tajā transhumānista avangardā ir pāris reāli sačakarēti ļautiņi (kā tas, ļoti ticams, arī būs, jo tie, kas nav sačakarēti, lielākoties nodarbojas ar standarta risinājumiem un netērē seksam un laimei paredzēto laiku priekš cutting-edge zinātnes), kam varētu būt reāli sačakarētas idejas par to, kā tai pārejai būtu jānotiek, plus, kā jau jebkurā cieši draudzīgā grupā, cilvēki reāli cenšas tolerēt viens otra dīvainības, => rezultējošā sistēma varētu būt kaut kas tāds, no kuras praktiski nav iespējams izravēt to šausmas izraisošo elementu, kas tajā nemanot iezadzies kā integrāla daļa.

turklāt, jo sistēma plastiskāka, jo vieglāk tā uzsūc kritiku un iebildumus, samazinot iespēju šo sistēmu sagraut, kas ir bīstami, ja sistēmā ir būtiski gļuki.
T.i., diktatūru var diezgan ātri (un asiņaini) sačakarēt, iebilstot pret diktatoru - aizejot pāris demonstrācijās - dabūnot asaru gāzi ceļā un svinu vēderā - sašūmējoties un gāžot valdību.
Bet demokrātiju salauzt ir daudz grūtāk nevis tāpēc, ka tā *pēc būtības* ir labāka sistēma [pat ja ir - tas nav relevanti], bet tāpēc, ka tā uzsūc sevī visu kritiku. "Tev riebjas demokrātija? Paldies par atklātību, demokrātijā viedokļu plurālisms ir ļoti svarīgs! Tas, ka tu vari šīs savas domas izteikt, liecina par to, ka demokrātija ir kruta! Tu varētu vēl aiziet demonstrācijā par tēmu "demokrātija = idiotu vara", varbūt uztaisīt kādu valsts atbalstītu mākslas prodžektu par tēmu? Šādā veidā tu būtiski stiprinātu mūsu demokrātiju!" Un iepūt, ne.
(Man šķiet, ka es laikam ne reizi neesmu nevienam transhumānistam piekritusi teju vai nevienā punktā, bet ar to vien, ka es daudzmaz saprotu, par ko ir runa, pietiek, lai es tiktu ieskaitīta bariņā un droši vien iekategorizēta kā "mums te viens ņerkstētājs arī ir, tātad ar paškritiku viss kārtībā" ;))

/nopietni pārdomā, vai nav par niknu uzrūkts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 17:55 (saite)
//ar šīm smadzenēm var strādāt, bet tas elements, kas ir galīgi, galīgi šķērsām, ir kļuvis par būtisku daļu no sistēmas"//

Kas sabiedrības līmenī būtu - `` šis indivīds ir galīgi dīvains, bet ar grupu vai sabiedrības daļu, kas satur tajā skaitā arī šo dīvaino idivīdu, var strādāt, komunicēt.`` Nu apmēram to jau mēs gribam. Sabiedrību kurā realizējas/ ir noderīgas visādas personas. Un kur tās savādās personas ir būtiska viņas daļa. Tajā pat laikā nepadarot šo sabiedrību pat kādu no daudzajām potenciālajām antiutopijām.

// rezultējošā sistēma varētu būt kaut kas tāds, no kuras praktiski nav iespējams izravēt to šausmas izraisošo elementu, kas tajā nemanot iezadzies kā integrāla daļa.//

Šī ir svarīga lieta. Ko tur varētu darīt izejot no patreizējās sapratnes?

a)lēmumu pieņemšanā iesaistīt jeb pielietot ja ne AI (viņu vēl nav), tad tādas ekspertsistēmas kā IBM ``Watson``

http://www.ibm.com/smarterplanet/us/en/ibmwatson/what-is-watson.html

kas var tikt lietoti kā reality check rīki, vismaz.

b)visas jau zināmās funkcionālās, racionālās ētikas teorijas, kā Alonso Faifa vēlmju ētika

http://desirism.wikia.com/wiki/Desirism

kuras, protams, ir tikai tuvinājumi, bet arī var tikt izmantotas kā daļējas lēmumu čekošanas platformas.

Par demokrātiju, neliela atkāpe - jā to tiešām var novērot, ka skaļi teksti ``man nepatīk demokrātija`` parasti nevienu neuztrauc toties ja tu nāc klajā ar konkrētiem priekšlikumiem kā demokrātiju modificēt/ uzlabot, tad ir ņurdēšana, diezgan izteikta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-10-12 18:31 (saite)
Piedevām a) un b) punktiem var pieminēt dažādus "upgrading human sanity" mēģinājumus, kā LW, CFAR vai mūsu pašu pagaidām pieticīgās (un vēl nenopublicētās) racionalitātes kursu izstrādnes.

[If] you break the laws of logic or probability theory you decrease your chances of arriving at true beliefs, and if you break the laws of decision theory then you decrease your chances of achieving your goals.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-12 19:51 (saite)
vot redz man šķiet, ka AI un ētikas teorijas ne vella nekalpos kā reality check, jo mums jau patiesībā nav jāpārbauda sistēmas atbilstība "reālajām" vajadzībām, mums ir jāpārbauda tās atbilstība cilvēkiem, un cilvēku priekšstati par to, ko viņi grib un ko viņiem vajag, mēdz ļoti atšķirties no kaut kādiem racionāliem spriedumiem

nu tb ja mērķis ir nevis uztaisīt ideālu sistēmu, kurā varētu būt laimīgi normāli [no sistēmas veidotāju sačakarētā viedokļa] cilvēki, bet gan sistēmu, kura strādātu cilvēkiem tādiem, kādi viņi ir, tad uzticamākā laikam būtu Aprobētā Labu Ideju Nokaušanas Metodika, reklāmas nozarē pazīstama kā "aptaujas" un "fokusgrupas". nevis ar H+ ideālistiem, bet ar parastajiem cilvēkiem

un visi smalkie "saprāta augšupielādes" projekti mierīgi var atdurties un nostopēties pie "paga, ja es augšupielādēju savu saprātu un tur virtuālajā vidē nocopēju pupainu blondīni, tad varbūt patiesībā viņa ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis!!!", un ej ka tu ieskaidro, ka objektīvi tam nav pilnīgi nekādas, ne vismazākās nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 21:07 (saite)
Jāpārbauda atbilstība arī cilvēkiem. Viņu patiesajām vēlmēm un vēl arī viņu patieso vēlmju a) realizējamība, b) paredzamais iznākums.

Te sanāk kas? Ja man pieņemsim kāds no malas stāstītu, ka es patiesībā vēlos nevis to, bet kaut ko citu un ka tas, ko es vēlos, rezultātā dos ne to, ko es sagaidu, tad es (un domāju, vairums cilvēku) šādu stāstītāju pasūtītu uz visiem zināmo adresi www.natribu.org

Bet ja man iedotu modeli un/ vai paņēmienu, vai precīzāk modelēšanas paņēmienu un rīku, kas ļautu man pašam savas vēlmes čekot un skatīties, kas visticamāk sanāks, tad es vismaz ņemtu tos datus vērā. Tiesa gan, tikai tad, ja es saprastu kā tā modelēšanas sistēma strādā un vai viņa mani nemāna. Tā varētu būt ``vēlmju nokaušanas jau nu nē bet precizēšanas metodika`` pašizpildījumā, lietojot augstāk minētās ekspertsistēmas kā ``domāšanas pastiprinātāju`` un kaut ko no minētajām teorijām kā modeļa freimu.

Faktiski jau tāda modelēšanas sistēma darbojas mums katram mūsu galvā, bet domāju neviens neiebilstu pret iespēju viņu uzlabot.

//un tur virtuālajā vidē nocopēju pupainu blondīni, tad varbūt patiesībā viņa ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis!!!"//

Dabūt pirmā vietā otro varbūt (es pieņemu) ir nedaudz stresīgi un tā, bet domājams ka daļa cilvēku pieciestu daudz lielākus riskus un nenoteiktību gadījumā ja alternatīva ir vnk pārstāt būt. Ja tā nebūtu, tad diezvai cilvēki ietu uz ļoti mokošiem un ilgiem ārstēšanas kursiem tikai lai turpinātos.

Cita lieta, ka visādas virtuālās telpas un virtulizētas attiecības šādi daudzus var iedzīt un droši vie iedzīs nenormālās fobijās, nav izslēgts, ka radīsies jauna veida mentālas saslimšanas.

Transcilvēku psihiatrija - tas, šķiet ir pat fantastikā maz apskatīts lauks.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 21:18 (saite)
nu tu zini, vot par tādām lietām arī varētu taisīt fokusgrupas, tipa, "ko tu labāk izvēlētos":
a) dzīvot neierobežotu laiku, bet NEKAD nezināt, vai tava blondīne nav septiņdesmitgadīgs žīdu vecis
b) dzīvot neierobežotu laiku plus paaugstināt savu IQ pietiekami, lai diezgan precīzi apzinātos to varbūtību, ar kādu tava blondīne ir septiņdesmitgadīgs žīdu vecis (jo būsim reāli, nahren pupainai blondīnei vēl augšupjāielādējas)
c) nomirt cieņpilnā nāvē

..es neteiktu, ka rezultāti būtu baigi viennozīmīgi iepriekšparedzami

ditto frāze "Bet ja man iedotu modeli un/ vai paņēmienu, vai precīzāk modelēšanas paņēmienu un rīku, kas ļautu man pašam savas vēlmes čekot un skatīties, kas visticamāk sanāks, tad es vismaz ņemtu tos datus vērā. [..]
Faktiski jau tāda modelēšanas sistēma darbojas mums katram mūsu galvā, bet domāju neviens neiebilstu pret iespēju viņu uzlabot."
Par pirmo es ticu, par otro atkal nez, es varētu right off the bat noteikt vairākus iemeslus, kāpēc ne
1) spontanitāte ir off the table
2) emmm, tas būtu tāpat kā smēķētājam balsot par to, lai bildītes uz cigarešu paciņām būtu vēl izteiksmīgākas - generally pofig, bet nevajag jau nu tā pūlēties
3) lielākā daļa kruto izvēļu enīvej ir saistītas ar besīgi daudz darba&kreņķu. nu tur tipa "uztaisīt bērnu", "apprecēties", "dabūt doktora grādu", tādas lietas - ja mēs zinātu jau no paša sākuma, kāda tā ir ņemtne, droši vien nesāktu. vienkārši psihe novāc sliktos scenārijus un projicē labos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:36 (saite)
Nu es jau teiktu, ka (b) variants un ne pārāk satrauktos par ``savas`` blondīnes dzimumu, vecumu un tautību. Bet (ja parezi saprotu domu), tad izvēle novārās uz ``dzīvot mūžīgā nepārvaramā stresā vs cieņpilni nomirt`` un tad tas vairs nav tik vienkārši. Vienīgā atbilde kas nāk prātā šeit ir - visas šīs pārlādes/ augšupieldādes/ citādas radikālas pārkārtošanās lietas var būt brīvprātīgas un tikai brīvprātīgas. Bet tas ir triviāli. Vai būs postcilvēki, kuri nevēlēsies turpināt dzīvot un nevēlēsies arī lai viņus no šīs nevēlēšanās atbrīvo? Iespējams un citiem nāksies to respektēt. Te gan jāpiebilst, ka viss atkarājas no mūsu iespējām novērst stresa/ ciešanu cēloņus, katrā konkrētajā gadījumā.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 22:57 (saite)
eu, nu, [info]mindbound man vispār to H+ ideju nopārdeva tikai ar apakštēzi "brīvprātīga savas eksistences izbeigšana ir ikviena saprāta tiesības un posthumānā situācijā jau pavisam, fuck moralizētājus un ņerkstētājus"*, es ceru, ka tas nebija tikai reklāmas rullītis :)
*brīvs citāts

nu tbš es biju izgājusi no pieņēmuma, ka pie de facto nemirstības parastajam cilvēkam mulsinošākais liekas fakts, ka reālistiski, lai nomirtu, viņam būtu jāizdara pašnāvība (kas esošajā sistēmā parasti tiek uzskatīta par nekošeru risinājumu + ir tehniski grūti izpildāma, neriskējot ar samazinātu dzīves kvalitāti un/vai pēkšņām apkārtējo ciešanām), un ka pret to strādā arguments "ar laiku taču sabiedrība sapratīs, ka tā vienkārši ir, un atmetīs esošos iebildumus pret šo risinājumu, un laika pašam pierast pie šīs domas arī pietiks", vārdsakot, man bija šķitis, ka brīvprātīga nomiršana ir integrāla H+ sastāvdaļa, ko, protams, visādi saulstariņi drīkst neizvēlēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 23:08 (saite)
[brīvprātīga savas eksistences izbeigšana ir ikviena saprāta tiesības]

Bet protams. Citādi tas viss šausmīgi ātri pārvēršas nebeidzamā horrorā, kas jau velk uz slimajām fantāzijām par elli.

Saprāts pats ir vienīgais saimnieks pār sevi, nosaka visu - turpināt eksistēt, neturpināt, izvēlēties tos vai citus eksistences vaids un virzienus.

Tikai pats.

Tas čotko izriet no imperatīva, ka saprāts ir suverēns un nevienam nevar piederēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-10-12 23:08 (saite)
Nēnubetprotams – ja "cieņpilnas nāves" meklētāji varēs klusi, godīgi un bez lieliem ārējiem šķēršļiem savu atrast, jo mazāka būs iespēja, ka kādam no viņiem varētu uznākt iekāriens ar to uzplīties tiem, kas to acīs nevēlas redzēt. Līdz ar to, labāk mums un viņiem.

Ja nopietni, tad protams, ka plāni par neierobežotu mūža ilgumu neietver uzspiešanu turpināt eksistēt (vai vismaz konsenss transhumānistu vidū ir šāds). Es pat neteiktu, ka tā ir transhumānisma sastāvdaļa; par indivīda tiesībām lemt par savu eksistenci un tās turpināšanu iestājas jau parastais humānisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:54 (saite)
Heh un par ``zinātu kāda ņemtne, nesāktu``- Marsietis. Ja viņš tūlīt stādītos priekšā visu. Droši vien turpat arī nomirtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 22:57 (saite)
nahren nebrauktu uz Marsu, sāksim ar to :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-10-12 21:29 (saite)
case in point, vienā LV lugu izlasē - šķiet, ne "Virtusā", bet tajā, kas saucas "Intervijas" bija diezgan ekselenta Zeibota luga par tēmu. nu tipa puisis un meitene nonāk stacijā, kurā viņiem piezvana viņu "es" no nākotnes un norāda, kādas izvēles lai neveic (jo nekas labāks beigās tāpat nebūs), līdz viņi - pēc kādiem 5 savas dzīves sačakarēšanas variantiem - pasūta viņu dirst :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 22:41 (saite)
Tas tiesa, ja man kāds (piemēram es) piezvanītu no nākotnes un teiktu lai es nedaru to vai citu (ko man tajā brīdī, protams, gribas) tad tā nu vis nebūtu, ka es no kaut kā atteiktos. Drīzāk es to informāciju mēģinātu izmantot lai salauztu sliktos scenārijus kaut kādos ortogonālos veidos. Mēģinātu domāt kā hakeris. Tie paši mērķi, citi ceļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?