The Departed.

"Neskatīties filmu, ja tajā spēlē DiCaprio" ir atcelts. Vīrs gan apgalvo, ka _otro_ reizi skatoties, šis apgalvojums vairs neizskatoties gluži tik pārliecinoši, - bet šī šā vai tā nav filma, kura iegūtu no atkārtotas skatīšanās, īsā laika periodā. Un šā vai tā, daudzkārt labāk par "Gangs of New York". It kā kaut kas līdzīgs, bet daudz labāk.
Par "The Beach" nemaz nerunājot.

Mefistofelisks Džeks Nikolsons. ( Lai gan tieša... )

Thank You for Smoking.

Mazliet vilšanās. Lai gan tur ne tik daudz vainīga filma, kā pārlieku augstās cerības.
Solījās būt filma par lobēšanu - tātad par jurisprudenci ("Džons Grišoms, tikai bez detektīva" - citāts no filmas, labi raksturo to pašu) un reklāmu (bet visiem taču gribas tam mūsdienu okultismam, mūsdienu maģijai solīti tuvāk pastiepties.) - jābūt taču labi?
Kā lai to labāk pasaka...( Patiesībā, tomēr.. )

Masters of Horror I

_{Īsa uzziņa - Masters of Horror ir projekts 'šausmu filmas televīzijai' - Šobrīd 13 dažādas šausmu filmas, kam kopīgs producents un formāts - 1 stunda, mērķauditorija: maksas kabeļtelevīzija. Reklamēts 'viena nepārtraukta stunda' - bet nu, šķiet, ir tur pa vidu arī pārtraukums reklāmai.}

Incident on and off a Mountain Road
(Don Coscarelli)

** - kā šausmu filmai.
****1/2 - kā filmai par šausmu filmām.

Šī nav šausmu filma, kas mēģinātu skatītāju nobaidīt. - kuru gan vēl uztrauc kliedzieni mežā lejpus pa krauju, pēc tam kad trauslā galvenā varone ir avarējusi uz ceļa?

Šī ir 'šausmu filma', kas nedidaktiski, bet vienota stāstījuma veidā gluži vienkārši stāsta par šausmu filmām kā tādām. Pie tam, lielāko stāsta daļu rada nevis dialogs vai konkrēta darbība uz ekrāna, bet tikai līdzības audiālajos un vizuālajos enkuros, gan ar citām filmām, gan starp abām sižeta līnijām ( 'tagadne' - avārija un neizbēgamā sastapšanās ar maniaku un 'pagātne' - paziņa->draugs->vīrs, kas varonei mācījis, kā izdzīvot nepatīkamās situācijās. Nu piemēram, ja tev pakaļ dzenas maniaks.)

Sižets ir līdz banālumam vienkārss. Te nav mēģinājumu skatītāju šokēt vai pārsteigt (vienīgi ķeksītis 'un tad šādas filmas mēģina skatītāju šokēt. To var darīt, piemēram, šādi.)
Tā ir filma, kuras veidotājs ir stāvējis ar garu sarakstu, un vilcis ķeksīšus, izpildot kārtējo žanra nosacījumu, rezultātā radot darbs, kas ir krietni gudrāks un prātu barojošāks, nekā neskaitāmās šausmu filmiņas, no kurām tas izstiepis savas saknes. Elegants minimālisms sižetā komplektā ar neskopošanos dekorācijās. Stāsts mums nepastāsta neko lieku, kam nebūtu vistiešākais sakars ar abu līniju sasiešanu vienā, kas nenotiek pirmajā acīmredzamākajā punktā. Un arī otrajā un trešajā ne.

"Iepriekšparedzams" ir šīs filmas otrais vārds - bet šajā gadījumā tas ir kompliments.

Vai tā ir laba? Slikta? Novērtēt grūti - tā ir pavisam pilnīgi nekāda.Par spīti tam, vai vabrūt kā reiz tieši tāpēc, tā gandrīz noteikti ir pelnījusi vietu manu iecienītāko filmu sarakstā. Ne pirmajā trijniekā, droši vien arī ne desmitniekā... bet kaut kur tur, ar ķeksīti 'laba'.

Tiem, kas nogarlaikojušies, skatoties šo filmu bez pārtīšanas iespējām, varu piedāvāt izklaidei saskaitīt atsauces uz citu žanra filmu nosaukumiem. Iesākumam kaut vai tikai nosaukumiem. Motorzāģi un urbi pat var mēģināt uzskatīt par savstarpēji aizvietojamiem. Pēc tam var ķerties pie filmā pamanīto citu filmu reklāmas kadru parodiju (? dīvaini šo vārdu lietot filmā, kurā humora nav principā) skaitīšanas. Šādu lietu te ir pilns maiss.
_{*****+: noskatīšanās un tai sekojoši sajūsmas spiedzieni obligāti. Ja tev tā nepatīk, tā ir TAVA problēma. ***** - man ļoti patika. Ja nav kādu principālu iebildumu pret kādu būtisku sastāvdaļu (tēmu, stilu) - vajadzētu patikt arī citiem. **** - Nav slikti, it nemaz nav slikti. *** - Var skatīties. Var arī neskatīties.** - Vajag?}

Visai savdabīga filma, par spīti tam, ka oficiāli ASV nekad nav izplatīta (kas radījis baumas par tās aizliegšanu, vardarbīgā satura dēļ) - visai plaši citēta popkultūrā. Ja vēl pieskaitītu visas ainas, kur kāds biedē pārbijušos pārējos, no zoda apgaismojot savu seju... Bet varētu būt, ka tai ainai pirmavots vispār nav neviena no filmām. Filmas autori atzinuši, ka ideju aizņēmušies no Ričarda Bahmana (šad tad darbus parakstoša arī ar vārdu Stīvens Kings) "The Long Walk".


Par ko: propogandas mērķiem ir pieņemts likums par "Battle Royale" programmu dalībai kurā katru pavasari tiek izvēlēta viena 9. klase (no 47'000, vai apmēram tāda kopēja skaita). Skolēniem izdala somas ar trīs pudelēm ūdens, klaipu maizes, karti, rakstāmo, kompasu, un vēl vienu random priekšmetu (no papīra vēdeklīša līdz kevlara vestei, uzi vai skenerim, kas norāda pārējo atrašanās vietas), palaiž uz evakuētas salas (10 km apkārtmērs) un paziņo, ka viņiem ir 3 dienas, lai savstarpēji izrēķinātos. Ja pēc 3 dienām dzīvs ir vairāk kā viens, visi atlikušie tiek nogalināti.

Kopumā filma (un romāns, pēc kuras tā uzņemta) it kā mēģina parādīt pusaudžu atšķirīgo reakciju šādā, visnotaļ ekstrēmā situācijā - savstarpējo šaubu pieaugumu līdz eksplozīvai paranojai, vainas apziņu, pārliecību par savu neievainojamību, atteikšanos noteikošo pieņemt kā realitāti, bezcerīgu padošanos, atteikšanos no vardarbības, bara savstarpējo drošības un pašattaisnojuma efektu....

Un tomēr - neizdodas noticēt uz ekrāna notiekošajam. Visa situācija šķiet pārāk esktrēma un sirreāla - un tās skolas formas un sarkanās kaklasaites... kaut kā to visu pastiprina. Laimīgā smaidīgā meitenīte, kas labākajās filmiņu 'labo aktīvo gariņu' tradīcijās izklāsta programmas noteikumus arī nepalīdz. Nu jā, tiek uzsvērts, cik ļoti attālināti no realitātes to uztver organizētāji, kontrastā pret to, cik reāli tas šķiet pašiem dalībniekiem - bet ja dalībnieku realitātei noticēt neizdodas šā vai tā?

Aziriss Nuna

Filmiņa bērniem pēc 'Šodien māmiņ' motīviem. Jā, izrādās ir vēl šis tas Lukjaņenko sarakstīts, ko nebiju lasījusi.
Neejiet uz "Nakts sardzes" autora darba ekranizāciju. Šī ir tāda mierīga pasaku filmiņa, kur nekas briesmīgs nenotiek un bērnu aktierdarbam pieaugušajiem brīžiem ir visai pagrūti noticēt. Specefektu daudz, bet tādi, nu.. televīzijas seriāla līmeņa. Tos vien iet skatīties noteikti nav vērts.
Ir vērts aiziet vienīgi, ja ir kādi bērni aizvedami. Un jā, vispār jau man šad un tad patīk bērnu filmas skatīties - bet šis īsti nebija tas gadījums. Lai gan sfinikss nenoliedzami jauks un atraktīvs.

Ivans Muļķis

Neraža. Kā atklājās, svētdienas vakara seanss bija pēdējais un vismaz šī festivāla ietvaros to vairāk nerādīs.
Savdabīga filma. No tām, kur īsti neizproti, kas notiek, un kas tur īsti bija ar sižetu. Bet dīvainā kārtā - tas ir tā ļoti pozitīvi vienaldzīgi, nepaliek tā nepatīkamā sajūta, ka filmas veidotāji būtu dziļiem un intelektāliem paņēmieniem tur iepinuši kaut ko tev neaizsniegtu.

Un paņēmieni izvēlēti interesanti - tur iztiekot ar shematisku zīmējumu skaidrojumu vietā, tur - filmas lielās un briesmīgās cīņas parādīšanas vietā demonstrējot ļoti atraktīvu aculiecinieka-policista atstāstu.

Grāmatu kaudze, ko galvenais varonis iegādājas - gan Kukas romāni, gan Sapkovska "Elfu asinis", gan noteikti vēl šis tas no tava grāmatplaukta - jutājums tikai, cik no tā paguvi ieraudzīt.

Vai pilnīgi sarūsējis mašīnas vraks, kam vismaz signalizācija joprojām dabrojas.

Vai modificēta mīkstā bitīte Maija ar skārda spārniem un sarkanu lampiņu deguna vietā - smadzeņu urbējs.


Un pat nezinu, vai pārsteidzošā filmas efekta rezultāts, vai veiksmīgs kastings - bet gandrīz visi tēli, izņemot varbūt pašu Ivanu šķiet kaut kur redzēti. Daži šķiet atpazīstamāki - kā zvaigžņu karu Leijai sejā līdzīgā aktrise guļošās skaistules lomā, gan Kerijam līdz pat žestiem un mīmikai līdzīgais sludinātājs. Daži - pilnīgi noteikti redzēti, bet kas to zin kur - kaut vai 'ģenerāļa dēls', kura pārspīlējumiem pilnā daiļruna aktierspēles vietā gandrīz droši garantē, ka šis aktieris jau nu nez vai kādā citā redzētā filmā piedalījies.

Filma pilnīgi šizo. Bet ļoti pozitīva un dzīva.

(http://klab.lv/users/crescendo/144057.html)

Beidzot noskatījos īsto filmu.



It doesn't quite live up to the expectations.

Tādēļ labi, ka gaidām ļāvu nostāvēties, un tās netraucēja skatīties pašu filmu.

Jā, šāda tipa komēdijas man patīk. Varbūt mana izpratne par komēdijas žanra saturu ir izkropļota - bet kāda nu tā ir, tāda tā ir, un šādas filmas tajā top ierakstītas ar pieklājīga izmēra plus zīmi.

Jaunā Rozā Pantēra, savukārt, izpelnās mīnusu.

Rachael: Do you like our owl?
Deckard: It's artificial?
Rachael: Of course it is.
Deckard: Must be expensive.
Rachael: Very. I'm Rachael.
Deckard: Deckard.
Rachael: It seems you feel our work is not a benefit to the public.
Deckard: Replicants are like any other machine. They're either a benefit or a hazard. If they're a benefit, it's not my problem.
Rachael: May I ask you a personal question?
Deckard: Sure.
Rachael: Have you ever retired a human by mistake?
Deckard: No.
Rachael: But in your position that is a risk?

Perfekts dialogs.
Un tik perfekti parāda filmas stāsta atšķirību.... Stāstā, kas vaicā vai androīdi vēlētos mākslīgas aitas, pūces bija pirmie dzīvnieki kas radiācijas dēļ izmira.... Mākslīgā pūce tur bija lēta, lētāka par īstu dzīvu vardi vai īstu dzīvu zirnekli, par žurciņām neruņajot. Dzīvs mājdzīvnieks bija prestiža jautājums, spēja rūpēties par dzīvu mājdzīvnieku - acīmredzamākā atšķirība starp īstu cilvēku un mākslīgu.


Iespējams, šī filma ir tikusi pie labākās mūzikas, kādu jelkad kāda filma ir saņēmusi....

Kiss Kiss Bang Bang skatījios ar pārliecību, ka nu tik būs stilīgs šedevrs, ainas no kura liks par sevi atcerēties un vēlreiz - nu ne gluži Sin City groteskums - bet tik un tā, kaut kas.. nu kaut kas Tāds.

Kā tas nereti beidzas - lielas cerības nes pamatīgu vilšanos.

Pamatīga vilšanās. Filma varbūt nav neglābjami briesmīga - bet tā nu nekādi nebija tas, ko biju gaidījusi. Tik ļoti ne tas, ka pat līdz beigām nenoskatījos.



Iespējams, nelaime tajā, ka noskatījos nevis 2005.gada filmu, bet 2000. Jā, to sauc tieši tāpat. Nē, atskaitot nosaukumu un (aiz matiem pavelkot) žanru tām nav daudz kopīga.


2000. gada filmu atšķirt no 2005. ir krietni grūtāk, nekā, piemēram, 2005. gada Aleksandru no 1956. gada 'Alexander the Great' ar aizkustinoši košajiem Persiešu valdnieku dzelten-sarkanajiem tērpiem, pudeļbirstēm kā ķiveru dekorācijām un no mīkstas gumijas gatavotajiem šķēpiem (nerunājot par ainām, kur tie viegli šūpojas vējā, ir arī tāda, kur šķēpa uzgalis viegli pieskaroties zirga spožajam sānam glīši saliecas un atkārto zirga sānu kontūras).

Tā gadās.

***


Bet, ņemot vērā cik labs bija seriāls, grūti neielikt **.

Negribat jūs to filmu redzēt. Vienalga cik ļoti patika seriāls.
Ticat man.

Nu negribat.

Jā. esmu vīlusies.

Slimošanas un brīvdienu bilance:
Valiant.
 Island.
Nightmare before Christmas
Witch Hunter Robin

( vairāk par katru filmu )

1) Sin city. Noskatiijos shodien uz lielaa ekraana paarmainjas peec.
Joprojaam nespeeju uztvert kaa iipashi vardarbiigu filmu. Kad vardarbiiba ir tik stilizeeta, to vienkaarshi nav iespeejams uztvert kaa iistu... Bet filma - arii jau dazhas reizes redzeeta, savu pievilciibu vienalga nezaudee.

2) jau maajaas. Kingdom of Heaven. (labi ieskanjota krieviski)
Parunaajot par filmu ar tiem, kas redzeejushi agraak rodas iespaids, ka dazhaadas filmas esam redzeejushi...
Es redzeeju filmu par brunjiniekiem un vinju principiem, kas vienaa vai otraa veidaa atnes nelaimes tiem, kas ar vinjiem saistiiti. Vai tas buutu Baelans, kas negribeeja pienjemt mazo ljaunumu (un nogalinat Sibillas viiru, ienjemot vinja vietu un sekojoshi kljuustot par naakamo karali), vai taa pasha Sibillas viira, kam tik ljoti bija nepiecieshams karsh un pieraadiijums, ka kristieshu Dievs vienmeer paliidzees...
Un, ka shajaa filmaa kaads speej saskatiit sievietes ambiicijas... tas paarsteidz. Patiesi.

Noskatījos War of the Worlds.

Negribēju es to filmu skatīties patiesībā.. Tāpat kā I, Robot negribēju skatīties ne pirms filmas skatīšanās, ne skatīšanās laikā, ne pēc.


Nē, nē.. War of the Worlds ir labāka, par I, Robot, tur nestrīdēšos.

Bet galvenie secinājumi par manas uztveres traucējumiem:

1) Maza meitene ekrānā. Bļauj. Mana reakcija "Nogaliniet taču viņu kāds beidzot. Cik vēl aizies viņas dēļ bojā? [i]Un varam tikai minēt, vai šī reakcija ir joprojām nepārgājušas [i]Grave of the Fireflies[/i] sekas, vai arī [i]Grave of the Fireflies[/i] vienkārši bija pirmā filma, kad šī novirze tik spilgti parādījās? Katrā ziņā viens ir skaidrs - es nespēju skatīties filmas ar mazām stulbām meitenītēm, kas ik pa brīdim iracionāli bļaustās un traucē dzīvi visiem citiem. It īpaši, ja filmas vide ir dzīvību apdraudoša.

2) Lielie trīskājainie staigājošie monstri. Un mazie suņveidīgie pēc tam.
Kāds ir nozadziz manu bērnības murgu sajūtas un iestādījis tās filmā. Nē nē, sapnī tie bija suņi, dobermaņi, ja būsim precīzi.. bet vienalga. Tas nav godīgi.
Pārāk precīzi tas iedarbojas... Un man ir sasodīti bail. Nedrīkst zagt manu sapņus, un likt man tos skatīties vēlreiz.

Bet filma neslikta.... Lielākās cilvēku briesmas ir paši cilvēki, krituši panikā, zaudējuši spēju normāli domāt. Viss pārējais ir pakārtots. Par spīti specefektiem -tas ir parādīts precīzi... un tāpēc filma ir laba.


Ak jā...
Happy ends ir muļķīgs. Ļoti muļķīgs. Un ļoti acīmredzami happy-end.

cauri.
Atkal tieku klāt cibai...
Tā arī pa visu nedēļu tikai trīs filmas noskatījos... tā bija domāts beidzot pasēdēt un paskatīties to visu, kas atlikts kaudzītē "kaut kad".  Protams, nenoskatījos neko no tā...


Toties redzēju Grave of Fireflies.
( un ko es par to domāju... )

Rambler publicējis gada kopsavilkumu par populārākajiem cilvēkiem 2004. gadā.

Pēc mekētāja rezultātiem, vai balsošanas kaut kādas - nav ne jausmas.

Heh, sīkums par pārējo, bet 9. vietā - Sergejs Lukjaņenko. Tikai vienu vietu aiz Džordža Buša popularitātes ziņā, heh.

Ehh, bet ne jau par man mīļo literatūru tauta aiz robežas pēkšņi būs sākusi interesēties... vainīga jau noteikti Filma.

Nu, tā, kas šķiet bija pagājušā gada līderis kases ienākumu ziņā iekš KF (16 000 000 $), un kuru Krievija nolēmusi izvirzīt kā savas valsts filmu Oskara "labākā ārzemju filma" kategorijai. (tur katra valsts var kādu filmu izvirzīt. Gan tikai vienu - pēc tam jau Oskara komiteja lemj, kuras piecas tiešām nominēt....)