Kiss Kiss Bang Bang skatījios ar pārliecību, ka nu tik būs stilīgs šedevrs, ainas no kura liks par sevi atcerēties un vēlreiz - nu ne gluži Sin City groteskums - bet tik un tā, kaut kas.. nu kaut kas Tāds.

Kā tas nereti beidzas - lielas cerības nes pamatīgu vilšanos.

Pamatīga vilšanās. Filma varbūt nav neglābjami briesmīga - bet tā nu nekādi nebija tas, ko biju gaidījusi. Tik ļoti ne tas, ka pat līdz beigām nenoskatījos.



Iespējams, nelaime tajā, ka noskatījos nevis 2005.gada filmu, bet 2000. Jā, to sauc tieši tāpat. Nē, atskaitot nosaukumu un (aiz matiem pavelkot) žanru tām nav daudz kopīga.


2000. gada filmu atšķirt no 2005. ir krietni grūtāk, nekā, piemēram, 2005. gada Aleksandru no 1956. gada 'Alexander the Great' ar aizkustinoši košajiem Persiešu valdnieku dzelten-sarkanajiem tērpiem, pudeļbirstēm kā ķiveru dekorācijām un no mīkstas gumijas gatavotajiem šķēpiem (nerunājot par ainām, kur tie viegli šūpojas vējā, ir arī tāda, kur šķēpa uzgalis viegli pieskaroties zirga spožajam sānam glīši saliecas un atkārto zirga sānu kontūras).

Tā gadās.