Visa pēdējā haja gadījumā, gribētu vērst uzmanību uz šo norakto likumprojektu, par jauna, 1403.a panta iebadīšanu Civillikumā.
'Publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar publiski piedāvātas preces atsavināšanu vai pakalpojuma sniegšanu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.
Atšķirīga attieksme (izņemot personas aizskaršanu) saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir pieļaujama tikai gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona īsteno savu tiesību aizsardzību saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai, personas aizskaršanai, norādījumam minēto personu diskriminēt vai nelabvēlīgu seku radīšanai, aizskārējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts."'
http://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP1291_0.htmTehniski arī šobrīd šo var izmargot, kā spēkā esošu saskaņā ar Satversmes 1. panta, 91. panta un varbūt preambulas ceturto/piekto rindkopu, un pantiņš būtu tik tā, precizējums.
Atslēga visā hajā ir 'publiskais piedāvājums'. Ne jebkurš darījums ir saistīts ar publisku piedāvājumu, bet konkrētais, pēc visa spriežot, bija gan.
Ir izņēmumi, kad atkāpties var, protams.
Lai atkāptos, jāpierāda kāds no: maldi, draudi, spaidi, darījumu priekšmeta kļūšana par neiespējamu, vai izņemšana no privāttiesiskās apgrozības, vai, un šis tev īpaši patiks, es jau zinu darījuma priekšmeta kļūšana par 'Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu'.
(pierādījuma pienākums, par to, ka divu sieviešu un bērna fotografēšana ir pretēja reliģijai gan kristu uz fotogrāfi )
Ec, ja likumā tas atšķirīgās attieksmes aizlieguma pants būtu iemests, tad vismaz tas būtu kaut cik zināms un nebūtu visa šī ņemšanās ar domeksperimentiem.
Tāpat, kā redzi, daudzi intuitīvi secina 'labāk būtu samelojusi'.
Tehniski - nevis samelojusi, bet padomājusi, vai ir kāds iemesls, kāpēc nevar, un ja ir, tad lietot šo iemeslu. Vairums no iemesliem, ko viņa varētu lietot, būtu zem 'darījuma priekšmets kļuvis neiespējams'. T.i, 'es bildēšu jebkurā laikā', 'nobildē mūs sestdien''oi, nē sestdienā es nevaru' - luc tev vienkārš 'darījuma priekšmets ir neiespējams'. Objektīvs, nevis subjektīvs iemesls). Ne gluži samelošana.