nu par to jau ir runa, ka, imo, izskatās diezgan neiespējami šeit un tagad. pie mums feminisms un dzimumu lomas vispār ir veidojušās ļoti atšķirīgi jau no padlaikiem, diskurss par dzimti un seksualitāti ir ļoti atšķirīgs un jeibogu es nevaru iedomāties piediatru vai skolotāju, kas šādu jautājumu paceltu šādā veidā un vēl bērna klātbūtnē.

Bet es zinu vismaz 4 pirmsskolas pedagoģes, kas labu gribēdamas, to totāli varētu izdarīt. Rīgā.

Un es pati saviem bērniem ko līdzīgu nejauši negribu izdarīt, un viņu spēļbiedriem.

nu var nedarīt :) man šķiet, ka saruna par dažādām dzimumlomām nenozīmē, ka pēc definīcijas nevar vienlaikus pastāvēt saruna par dažādām dzimumidentitātēm, ka tu saskati universālu korelāciju tur, kur tās nav.

nu tb imo problēmu "netiek gana daudz runāts par dažādām dzimumlomām" risina, nevis ignorējot/nerisinot citas problēmas, bet runājot par dažādām dzimumlomām. ko es, piemēram, daru un nejūtu kognitīvo disonansi ne savos tekstos, ne cilvēku atbildēs.