Šo lasīji? http://www.delfi.lv/calis/enciklope | |
Nē, Stradiņos visi ir apmāti ar naudas ietaupīšanu. Es pirmo grūtniecību varēju pakāst, jo Stradiņos dakteriem bija žēl paņemt analīzes kuras maksāja mazpadsmit euro. Un nedēļu baroja ar ļoti lētām zālēm, kurām kā galvenais blakusefekts bija spiediena pazemināšanās, pie mana jau tā standarta 90/60. | |
Nu bet kur tad? Par Bulduriem ir tikpat neviennozīmīgas atsauksmes, un tad jau paliek tikai mazās slimnīcas, kuras no laba prāta es neizvēlētos. (nu labi, šis kādus gadus vēl nebūs aktuāli, varbūt kas pamainīsies) | |
NAV tādas ideālās un drošās vietas, kur viss visiem būtu ideāli. Es Stradiņos iepriekšējā grūtniecībā sabiju 2x. Abas bija ar ļoti negatīvu pieredzi. (tā kā nestrādā arguments, ka 1x nedēļu tur noguļot nepaveicās). Savukārt ar RDzN bija pilnīgi pretēja pieredze, gan guļot uz saglabāšanu, gan dzemdējot tur. Par katru vietu katram ir sava pieredze. Un patiesībā jau arī šajā stāstā ir paskaidrots, ka risks bija 0,5%. Bet sū gadās arī tām, kurām pirms tam nav konstatēti nekādi riski. Vienīgais par ko es stāvu un krītu - ka vīrietim ir jābūt blakus. Neba nu viņš izspiest palīdz, bet, gadījumā, ja ir dzemdību laikā kāds čp, lai ir blakus kāds, kurš var aizstāvēt dzemdētājas viedokli, kamēr viņai pašai nav spēka to darīt. | |
0,5% nav nemaz tik mazs risks, un nekas nebūtu noticis, ja uztaisītu ķeizaru 40. nedēļā, nevis vilktu gumiju. Pasaulē pieejams pietiekami daudz datu par to, ka vispār visdrošāk (arī bez iepriekšēja ķeizara) ir dzemdēt līdz 40. nedēļai, pat ja ir jāierosina, jo riski bērnam aug ar katru dienu. Kā arī, viņai neviens, cik no stāsta noprotams, vispār nepastāstīja par iespējamajiem riskiem ABIEM dzemdību veidiem un neļāva pašai izvēlēties, ar ko tieši riskēt (un tā vispār ir sistēma ne tikai vienā slimnīcā un pie mums, un ar nelāgām tiešām un netiešām sekām). | |
Es tam piekrītu un nesaprotu kā vispār jau pagarinātu termiņu varēja vēl pagarināt. No šitā vispār man baigi bail. Un vēl šokē, ka med personāls nekad, nekad netiek sodīts par kļūdaini pieņemtiem lēmumiem. man šķiet, ka tas arī viņiem dod zaļo gaismu izšļūkt uz "gan jau būs labi, bet, ja nebūs, man par to nekas nebūs". ja viņi zinātu, ka kļūdaisn lēmums var maksāt darbu vai vispār licences anulēšanu, domāju bezatbildīgo lēmumu būtu daudz mazāk. | |
Jā, mums pietrūkst medpersonāla civiltiesiskās apdrošināšanas. Tas daudz ko saliek pa plauktiņiem - ārsti un slimnīcas ir spiesti sekot līdzi riskiem, jo citādi var iedzīvoties paaugstinātās apdrošināšanas prēmijās, savukārt, pacienti var uzreiz saņemt atlīdzību, ja kaut kas noiet greizi, un tālāk apdrošinātājs jau noņemas ar slimnīcu. Protams, ir savi mīnusi, kad ārsti var vispār atteikties no riskantiem pacientiem, bet tas arī ir risināms. | |
Par rētas plīšanu zin visas. Nezin, ka tas nozīmē 'bērns nosmaks' nevis 'pati nomirsi', bet zināt zin. Tbch katru gadu kādiem 5 gadījumiem lv būtu jāsanāk. | |
Šis gadījums Strados izspēlētos analogi. Viņi arī atkārtotu nozīmē max vēlu, ja nav kāda iemesla tā nedarīt, prezumējot, ka visas grib pašas. Viss pēc vadlīnijām, monitorings bija, māte gribēja TOL, dabūja. Ja viņa plānoja vēl bērnus, tad šis risks vienkārši pārnestos uz nākamo grūtniecību un jau lielāks, kopā ar vēl pāris riskiem. Rētas plīst ne tikai dzemdību laikā. | |