Gribēji bērnu brīvdienās palutināt ar nutellas maizīti? Nutella esot fui, mute būšot netīra. Viņai lūdzu princešu sieru. (Rīgā kaut kur nez tirgo?)

Trešdienā palīdzēju meitenei saskaitīt pēc cik gulēšanas reizēm brauksim ciemos pie Lielās Lotes. (Viņai ir sava Mazā Lote kopš gada dzimšanas dienas, tā arī bija labākais draugs bērnu dārza gaitu uzsākšanai).... Nebiju gaidījusi, ka viņa tiešām būs sapratusi un atcerējusies. Jau piektdienas rītā bērns bija pārgaidījies un nevarēja sagaidīt, kad beidzot visi būs izstumti no mājas un sapakoti mašīnā. Bet relaksētā režīmā braucot (un uzzinot, ka Loteszeme tiek slēgta nevis kādos pieklājīgos deviņos-desmitos, bet jau sešos - mainījām plānus, nolemjot uz Loteszemi doties Sestdien. Jo tā īsti vētru Pērnavā nesolīja, varbūt mazliet lietu - un pret mazliet lietu mēs bijām nodrošinājušies. Tā nu piektdiena pagāja ostot Pērnavas rozes, bradājot pa jūru (jo dēļ on-off lietus, iet pēc peldlietām lāga negribējās), ietestējot Pērnavas diezgan iespaidīgos bērnu spēļlaukumus un dodoties uz 'a kur te ar bērniem cilvēki iet' ieteikto picrestorānu.

Lielā meitene centās uzvesties priekšzmīgi. Šajā reizē tas nozīmēja, ka tā vietā, lai 'viss apnicis' skrietu prom no galdiņa (un riskētu būt pa kājām personālam/traucēt citiem apmeklētājiem) viņa vienkārši palīda zem galda. Viņai viss bija lieliski.. varbūt izskatījās dīvaini citiem, bet, hei, tur tiešām vairums bija ar maziem bērniem - gan nedaudz lielākiem par mūsējiem.

Par airbnb naktsmāju saimniekiem meitene arī sajūsmā, visu laiku gribēja aiziet un vēl pasveicināties ar 'onkulīti un tantīti'. Tas nekas, ka kopīgas valodas nav - laikam jau kaut kāds sirsnīgums vai kas tāds viņai iepatikās.

Sestdienas rīts pienāca ar ups, prognozes ir kļūdījušās, ārā ir nevis nedaudz lietus un drusciņ vējš, bet re, te ar saknēm izgāzts bērzs(?), te nolauzta liepa, kas te vēl bija pirms 10 minūtēm, kad braucām pretējā virzienā... Aizbraucām līdz Loteszemei 'varbūt mežā nav tik traki?', pa ceļam tankus un bruņmašīnas apbraucot (awww vīrietis iebilda pret manu vēlmi garām braucot pafilmēt bruņtehniku)... Bija traki. Un kad aizbraucām otro reizi, joprojām bija traki. Meitene piekrita, ka doties peldēties izklausās labāk.

'Peldēties ar mazu bērnu Pērnavā' laikam vienīgā problēma ir izvēlēties, kurp tieši. Bijām garlaicīgi, devāmies uz pludmales Tervise Paradiis (pasildīties akvaparkā ar skatu uz vētru jūrā). Mazbēbīte bija absolūtā sajūsmā. Lotes fane, pēc mazliet sākotnējām šaubām, arī (labi, ka brillītes līdz. Viņai no ūdens acīs bail un īpaši no dušas uz galvas). Trubas šoreiz izpalika un, ja pareizi atceros, Līvu akvaparaka lielākums bija galvenokārt uz to rēķina - tā kā ar 'divi zem trīs' variantā apmeklējamo punktu skaits ir līdzīgs - standartbaseins (neizlaižot bērnu no acīm), straume standartbaseinā, (ar lielāko ne bēbīti), siltā burbuļvanna, bēbīšbaseins (ar slidkalniņu). Ak jā, 'kalnu upe' Tervise paradiis ir mazliet mežonīgāka par Līvu akvaparku.

Pusdienas Baby Ribs (nevajag līdzjūtību nabaga ģimenēm ar bērniem, kam jāpusdieno tirdzniecības centrā. Lietus laikā svešā pilsētā pie tirdzniecības centra vismaz nav jādomā, kā noorganizēt pārkinga apmaksu). Starp citu, kā reiz tur ir lielisku (un vecākiem labi pārskatāma) bērnu spēļistaba. Kaujas par bumbām, jauni draugi, viss-i-labi. Tik, ka pasūti nu bērnam 'simbas makaronus'(makaroni ar sieru, bekonu, tomātiņiem un salātiem.) - protams, šī ir reize, kad bērns izlems, ka vienīgais ēdamais uz galda ir frī kartupeļi pie tava burgera. Tāds lūk, BVĒ.

Svētdien, Lotemaa, trešais piegājiens.
Manas ekspektācijas bija zemas - atsauksmes bija dzirdētas diezgan, ehm, negatīvas, Varbūt tāpēc tāda sajūsma? Vai dēļ pelēkā rīta (un iepriekšējās dienas vētras) mazāks-kā-parasti apmeklētāju daudzums un no tā izrietošs 'maz apmeklētāji uz vienu personālu'?
Katrā ziņā, pirmsskolniekiem tīri forša vieta - jā, ne ar cirku un košiem, izklaidējošiem eksponātiem, kam paved garām vagoniņā - bet rinda lietu, kuras var ar bērniem kopā padarīt. (Starp citu, vienā vīkendā vēl arī Ahaa ieplānot nevajag, mazajiem interesantās atrakcijas Loteszemē un Ahā pārklājas).
Aizkustinošs samulsums un paslēpšanās aiz vecākiem ieraugot vispirms Lāci Ernestu, un tad Lielo Loti. Jo, nu jā, Lote. Mīļākais tēls tomēr. Bet nu neko, vēlāk jau latviešu Muša Rūta piedāvāja nākt pie rociņas un paskraidīties pa stadionu, un ar Sumsumu pavingrot. Un vēl visādi zaķi, mušas un vabolītes. (Mana mīļākā lokācija - Rukšumāja, kur mazruksēniem parāpoties, atrukšoties (pārtinamā telpa) un pierukšoties (ja nu kāds ēd tikai guļus uz gultas, ir arī tāda opcija). Starp citu ieteikums - nestaigātāju līdz ņemot, labāk tomēr ar somu/slinglakatu utml aprīkoties, ne ar ratiem. Teritorija visa ar ratiem ir izbraucama un daļā māju iekšā tikt var - bet tikai pirmajos stāvos. Rati vairāk tādam, kas staigā pats, bet pa visu dienu piekusīs (varbūt ratos pagulēs?) - nezinu, cik ērti velkas parka piedāvātie vagoniņi, bet droši vien arī tā ir opcija.

Īsumā - visi ļoti priecīgi. Un es, lai cik tas smieklīgi nebūtu, pirmo reizi pēdējo 8 mēnešu laikā - izgulējusies.