Vienkārši kultūrtelpas maiņa. Katrai kultūrtelpai ir savi šarlatānisma paveidi pietjūnēti, attiecīgās kultūras kodus saprotami izmantojoši, tāpēc arī ticamāki.

Kā vienas, tā otras jau pārsvarā ārzemju, jautājums tikai vai no rietumnieciskās, vai slāviskās pasaules. Vai tad ir mums te kaut kādi ļoti lokāli šarlatānismi?

Un kā petrolejas dzeršana ir absurdāka par sodas špricēšanu, seriously. Vai difterijas dakterēšanu ar ābolu etiķa dzeršanu.

Moments ir ka bīstamāki ir tie, kas pa gabalu izskatās pēc medicīnas, nu tur tā robeža : bioloģiski aktīvas dabas vielas/ to maisījumi vs dabas produkti, kas ir tikai placebo labākajā gadījumā like tas pats etiķis, saberzts degunradža rags, lāča žults utt.

Kas 'pa gabalu izskatās pēc medicīnas' savukārt ir tieši atkarīgs no kultūrtelpas un kultūrkodiem.

(ehm, lāča žults kā reiz ir tas gadījums, kur oficiālā medicīna bez aizspriedumiem lieto to alternatīvo medicīnu, kas tiešām ir efektīva. Izklausās pēc šarlatānisma, protams, bet kā reizi nav. Nu tik, ka lācīšu bendēšana nav obligāta, mākam arī citos veidos pie ursodiola tikt tagad).

šķiet, ka tur der liela daļa šo

https://en.wikipedia.org/wiki/Bile_acid

skābju, bet OK, taisnība. Jā, tāpat kā indiāņu ritālos izmantotajās salvijās tiešām ir salvinorīns, hinas mizā ir hinīns utt. Dabas vielas.

medicīna lieto vienu ļoti konkrētu - https://en.wikipedia.org/wiki/Ursodeoxycholic_acid un tā kā reiz lāčiem ir daudz, citiem ir mazāk (var izdalīt, ja zin ko vajag izdalīt)

Aha, OK.

kā tur Tims Minčins teica 'You know how they call alternative medicine that's been proven to work? medicine'