Daudzi pacienti lieto alternatīvo medicīnu, un farmaceita pienākums ir sniegt atbalstu šiem pacientiem. Par homeopātiju ir skaidrs, ka tā ir tikai placebo, un tās riski vai ieguvums būs atšķirīgi, teiksim no jogas, kas būtu piemērojama citos gadījumos. Galvenais ir nesākt ar pacientu nosodīšanu vai viņa izvēlētās metodes kritiku, jo tad viņš neklausīsies. Mūs māca, ka noderīgāk ir likt apzināties, kādi ir metodes riski un ieguvumi, un ļaut pacientam pašam izdarīt izvēli un iesaistīties lēmumu pieņemšanā par savu terapiju.

Nu bet ja viņš ieteiktās operācijas vietā taisās meditēt vai braukt uz indiju vai ēst svaigus dārzeņus, tad viņam tā kā vajadzētu izstāstīt, ka tas nelīdzēs un viņš nomirs nafig.

Jā, bet tā ir cilvēka autonomija, kuru nevar ierobežot. Izņēmums būtu, ja tā ir ļoti lipīga slimība kā ebola. Bet arī tad tas nav ārstu, bet policijas uzdevums ierobežot šī cilvēka brīvību.

Runājot par vēzi, ir lietas, kuras var ļoti labi ārstēt, un tad būtu muļķīgi atteikties no šādas terapijas. Un ir lietas, kuras ne pārāk. Un diezgan bieži smagas terarapijas ir dārgas, sāpīgas un mazefektīvas. Piemēram, 3 mēnešu dzīvildzes pagarinājums tiktu uzskatītu par samērā efektīvu terapiju, lai gan reāli pacienta dzīves kvalitāte šajā papildu dzīves laikā varētu būt vēl sliktāka, nekā tad ja viņš tā vietā piepildītu savu dzīves sapni aizbraukt uz Indiju pameditēt.

//nekā tad ja viņš tā vietā piepildītu savu dzīves sapni aizbraukt uz Indiju pameditēt.//

Jā tikai tas neattiecas uz ārstēšanu, protams, ka persona var atteikties no ārstēšanas un darīt ko grib.