Vai ir kāds likums, kas aizliedz cilvēkiem, kuri nodomājuši aiziet no punkta A uz punktu B, to darīt?

Atbildīgās ministres lēmums šajā kontekstā būtu uzskatāms par likumu, viena no šī vārda juridiskajām nozīmēm.


Vēl, vispār jau ir arī zināmi noteikumi par masu pasākumu rīkošanu un zināma atbildība par to neiievērošanu. Tas vairāk organizētājiem.

1)Ministri neizdod likumus, un ministra rīkojums nav likums, nedz arī tam pielīdzināms vai jelkad par likumu uzskatāms. Attiecīgi neviens likums nav ticis nedz pārkāpts, nedz ignorēts.
2) IZM šajā gadījumā ir pasākuma galvenais organizētājs. Atsaucot gājienu, organizētāji norobežojas no savas atbildības par to, bet neaizliedz kādam tajā piedalīties.
3) Kas attiecas uz noteikumiem par masu pasākumiem - šajā gadījumā visas nepieciešamās atļaujas, saskaņošanas, atbildīgo dienestu piesaistīšanas u.c. jau sen bija nokārtotas, un ministres rīkojums tās neatcēla. Resp., gan satiksmes ierobežojumi, gan ātro palīdzību un policijas dežūras būtu neatkarīgi no šī rīkojuma, jo izglītības ministrs neizrīko nedz Rīgas pašvaldību, nedz mediķus vai policistus.
Respektīvi - no juridiskās puses, protams, ir sanācis smieklīgs haoss, taču pārkāpts nekas nav.

Par pārējo saturisko pusi tev piekrītu. Žēl, ka bērniem šis pasākums ir tāds, kāds tas ir, nevis tāds, kādu mēs to gribētu redzēt.

Kāda ir juridiskā (ne saturiskā) jēga IZM paziņojumam par gājiena atcelšanu, tavuprāt?

Manuprāt, analoga kā paziņojumam, ka laika apstākļu dēļ skolēni drīkst neapmeklēt mācības skolā - t.i., neuzliek par pienākumu ierasties un piedalīties stundās, bet arī neaizliedz to.

Gājiens apriori nav obligāts. Atšķirībā no stundu apmeklējuma skolās.

Protams, neviena analoģija nav simtprocentīga.:)