1)Ministri neizdod likumus, un ministra rīkojums nav likums, nedz arī tam pielīdzināms vai jelkad par likumu uzskatāms. Attiecīgi neviens likums nav ticis nedz pārkāpts, nedz ignorēts.
2) IZM šajā gadījumā ir pasākuma galvenais organizētājs. Atsaucot gājienu, organizētāji norobežojas no savas atbildības par to, bet neaizliedz kādam tajā piedalīties.
3) Kas attiecas uz noteikumiem par masu pasākumiem - šajā gadījumā visas nepieciešamās atļaujas, saskaņošanas, atbildīgo dienestu piesaistīšanas u.c. jau sen bija nokārtotas, un ministres rīkojums tās neatcēla. Resp., gan satiksmes ierobežojumi, gan ātro palīdzību un policijas dežūras būtu neatkarīgi no šī rīkojuma, jo izglītības ministrs neizrīko nedz Rīgas pašvaldību, nedz mediķus vai policistus.
Respektīvi - no juridiskās puses, protams, ir sanācis smieklīgs haoss, taču pārkāpts nekas nav.

Par pārējo saturisko pusi tev piekrītu. Žēl, ka bērniem šis pasākums ir tāds, kāds tas ir, nevis tāds, kādu mēs to gribētu redzēt.