Neesmu dzirdējis, ka jel kāds būtu nomiris no sojas izstrādājumu trūkuma organismā.

Tā liste vairāk ir 'kādas olbaltumvielas cilvēki ēd', nevis 'bez kādiem produktiem cilvēki nevar iztikt'. Tāpēc arī sojas produktu un pupiņu (ok, un dažu graudaugu) iztrūkums tur ir visai manāms.


Un no sojas trūkuma ne, bet olbaltumvielu trūkums ilgtermiņā var gan radīt visādas sliktas sekas veselībai. novedot līdz absurdam - ja bērniņiem, kas āfrikā mirst badu būtu plaukti pilni kaut ar tiem pašiem sojas produktiem, tad viņi droši vien no bada nemirtu. Protams, tur vitamīni, minerālvielas utt trūktu joprojām, bet es te tikai par olbaltumvielām. (un tiem produktiem kur to ir gana daudz, lai būtu vērts runāt par produktu kā olbaltumvielu avotu, jo nez vai nu kāds regulāri grauž puspaku auzu pārslu iepakojuma vai veselu kāpostgalvu vienā ēdienreizē)

Un vispār, vegāni paši tak lieltopikos izteicās, ka zvēriņus neēd aiz ētiskiem apsvērumiem, nevis tāpēc, ka viņiem garša un faktūra nepatiktu (kas viņus visai uzkrītoši atšķīra no viedokli izteikušajiem veģetāriešiem). Tas man kaut kā liek pieņemt, ka sojas-bāzētus normālo produktu aizvietotājus vegāni kā reiz diezgan daudz patērē.

ja tēma interesē, nesen žurnālā "Latvijas Ārsts" bija raksts: Ol­bal­tu­mi ve­gānu­ u­z­tu­r­ā.

Ok, paldies. Vispār jau drosmīgi tādu pētījumu likt lapā - ja beigu secinājumi būtu aizsegti, tad rēķināt spējīgajiem šo izlasot vajadzētu diezgan nobīties no vegānās ēdienkartes sastādīšanas grūtībām.

Bet, proams, ir priecīgais beigu secinājums 'vispār veselīgi ēst ir iespējams' un vegāns jau tāpēc ir cilvēks, lai būtu pārliecināts, ka atšķirībā no visiem citiem vegāniem visu izdarīs pareizi.

Ironiju atmetot - principā izskatās, ka tabulas un teksts pa lielam atbalsta to, ko arī domāju - bez sojas ievērot balansu ir grūti, jo pietiekamam olbaltumvielu daudzumam nepieciešams diezgan liels kcal daudzums. Un ja kcal dauzums vēl būtu pusbēda, ieraugot attiecīgo produktu daudzumu savā šķīvī vairums cilvēku pašausmināsies, kā vispār tik daudz var apēst. Rīsus un kartupeļus tik daudz laikam ir pieēduši ēst daudzi - bet tad atkal kaloriju problēma. Pistācijas ir vienkārši ārprātā dārgas, toties interesants piemirsts pavērsiens ir ķirbju sēklas - nu jā, mana kļūda pirmīt. Iesēdies prātā, ka ķirbju sēklas ir forša uzkoda, bet par ēdienreizes sastāvdaļu nebija ienācis prātā to uzskatīt. Bet tas arī piedodams, es tomēr domāju citās ēdiena kategorijās, jo kā reiz neesmu vegāns.

Rezultātā, spriežot pēc rakstā minētā iznāk - vegāni acīmredzot nevis apēd visu to kvantumu (pietiekami OB, pārāk daudz kcal), bet, kā ar veselīgu apētītes kontroli apveltīti cilvēki apēd pietiekamu kcal daudzumu, bet uzņem nepietiekamu daudzumu aminoskābju. Kā arī ar ļoti lielu iespējamību ēd soju, daudz sēklas un rupjmaizi (kuras ciparu pētījumā nav, acīmredozt tāpēc, ka USDA rupjmaize nav iekļauta.). Pie 'daudz sēklas' sajūsmu par 'bet nav holesterīna' gan tā īsti nesaprotu, bet nu tas ir atsevišķs temats.

Vēl piebildīšu, ka piedāvātās OB normas ir diezgan zemas. Varbūt domātas minimālās droši rekomendējamās indivīdiem bez vērā ņemamas fiziskās slodzes? Un, nu jā, rada jaunu vielu pārdomām par stereotipu par vegāniem kā sausnejiem, neliela auguma cilvēkiem - metaboliskā kcal bāze pie zemāka svara nesamazinās tik strauji, kā olbaltumvielu bāze pēc šiem aprēķiniem - līdz ar to maza auguma cilvēkiem tīri fizioloģiski varētu būt vieglāk pielāgoties vegānismam.