Visu pēdējā laika vegānu/veģetāriešu uzstādījuma kontekstā iznāca uzskriet pārtikas izmaksām.
Vegāni drīkst aizgriesties, sarakstā rieksus atmetot tādu ēdienu gan nav un saraksts patiesībā ne par to, vienkārši, konteksts utml.
Ieinteresēja tas mani ar kaut ko citu - mazliet atšķirīga pieeja pārtikas cenai. Nevis rēķināt kaut ko uz 100g utml, bet vienkārši pieņemt, ka vienas jebkuras ēdienreizes pamatā nekur no vajadzības pēc 30g olbaltumviela neizbēgt. Un saraksts vienkārši rēķina ēdienu cenas uz tādu ēdiena daudzumu, kurā tie 30g olbaltumvielu ir. (jā, pupiņu tur trūkst akūti, tofu arī, par visādiem sojas un auzu izstrādājumiem nerunājot)
0,23 Auzu pārslas
0,26 Zemesrieksti
0,31 Piena spēks
0,41 Lazdonas siers
0,50 Vājpiena biezpiens
0,52 Vistas fileja
0,62 Holandes siers
0,66 Olas
0,71 Liellopa gaļa
0,71 Tuncis gabaliņos savā sulā
0,90 Laša steiks
1,00 Mencas fileja
1,13 Grieķu jogurts 10%
1,25 Airans
1,65 Mandeles.
Un no sojas trūkuma ne, bet olbaltumvielu trūkums ilgtermiņā var gan radīt visādas sliktas sekas veselībai. novedot līdz absurdam - ja bērniņiem, kas āfrikā mirst badu būtu plaukti pilni kaut ar tiem pašiem sojas produktiem, tad viņi droši vien no bada nemirtu. Protams, tur vitamīni, minerālvielas utt trūktu joprojām, bet es te tikai par olbaltumvielām. (un tiem produktiem kur to ir gana daudz, lai būtu vērts runāt par produktu kā olbaltumvielu avotu, jo nez vai nu kāds regulāri grauž puspaku auzu pārslu iepakojuma vai veselu kāpostgalvu vienā ēdienreizē)
Un vispār, vegāni paši tak lieltopikos izteicās, ka zvēriņus neēd aiz ētiskiem apsvērumiem, nevis tāpēc, ka viņiem garša un faktūra nepatiktu (kas viņus visai uzkrītoši atšķīra no viedokli izteikušajiem veģetāriešiem). Tas man kaut kā liek pieņemt, ka sojas-bāzētus normālo produktu aizvietotājus vegāni kā reiz diezgan daudz patērē.