tāds ir šibrīža /laikmeta/ dzīves ritms.
Cilvēki vairāk domā par karjeru /biznesu/, bet tai pat laikā viņi arī vairāk sākuši domāt par nemateriālām vērtībām.

no tava teiktā izriet, ka cilvēki vispār ir sākuši vairāk domāt - un šitai domai gan es īsti nevaru piekrist ;P

Ir sākuši vairāk domāt. Cilvēki ar ko esmu runājusi par šo tēmu /tiešām esmu!/ arī to apgalvo. kaut nenoliedz , ka joprojām ir tādi, kas "nedomā".

Atļaušos apšaubīt.

to, ka vairāk domā vai to, ka nedomā?

to, ka kopumā domā vairāk.

Vienīgās nemateriālās vērtības, par kurām domā ir savas vērtības un neatkārtojamības apzināšanās.

Lieliskās frāzes 'es esmu to vērta' un 'es zinu, ka esmu pelnījusi ko labāku'.


Un kurš gan būs tik drosmīgs pateikt, ka vērtīgs nav tas viens?

saucu to par "sevis mīlēšanu caur kādu citu", un, nudien, vairākumam tas ir raksturīgi.
ja pārāk grūti kļūt pašpietiekamam, tad tiek izvēlēts vieglākais ceļš, un iemīlēties tak nav grūti.

Egoisma augstākā forma.