Mani labu brīdi mulsināja ēdienreizes "lunch", "dinner" un "supper".

Gadus padsmit atpakaļ, sākot apgūt šo dīvaino mēli, vārdi tika virknēti :
Dinner – pusdienas – lielā ēdienreize dienas vidū.
Supper - Vakariņas – ēdienreize vakarā.
Lunch - Launags – parasti izlaista ēdienreize kaut kur starp pusdienām un vakariņām. Vārdnīca tam piekrita.

Ar laiku, ciemojoties zemēs, kur angļu valoda bija vienīgais savstarpēji lietojamais saziņas līdzeklis, un vēl vēlāk – jau apgūstot (pārsvarā angliskās) tīkla āres nācās secināt, ka kaut kas sen, kopā ar valodas pamatiem apgūtajā nav īsti kārtībā.
Lunch kļuva par vieglu maltīti dienas vidū. Dinner – par lielo maltīti vakarā. Un Supper... Supper tika atmests kā maltīte, kas acīmredzot eksistē tikai agrās postpadomijas mācību grāmatās.

Nu jā.
Galu galā, arī tas izrādās ne vienīgais pareizais variants – pārāk dažādas angliski runājošo zemju tradīcijas, pārāk atšķirīga izpratne par to, ko īsti sevī ietver jēdziens ‘dinner’...
Vairāk informācijas šeit