Ever After

Objektīvi novērojumi liecina, ka ciba ir dzīvāka nekā jelkad pēdējā laikā. Ir sākusies jauna ēra (varbūt pat divas): 1) parodijkonti par parodijkontiem un 2) flešmobings -- traktori mobo psiho pūķu princesi, orki mobo visus (leitestus), geju orki un dubļufrīki mobo Resort nenormāli asprātīgās komūnas utt.)

Latvijā piektdiena jau ir beigusies, tomēr visā pasaulē Bandcamp Piektdiena vēl joprojām turpinās. Atgādinu, ka, iekams tu nesāc par mūziku maksāt pa taisno vai somewhat pastarpināti, bet tomēr mākslinieka maciņā un klausies tikai jūtūbu vai radio, vai pat mierini sevi ar domu, ka ar spoķika abonementu pietiks, lai tavam iecienītajam un vairākklausītajam mūziķim tie kapitālisti ko vērā ņemamu atlicinās no tavas labticīgās straumēšanas viduvējā kvalitātē, tu esi objektīvi sliktāks mūzikas patērētājs par mani, kas to dara visu laiku. Par exclusively pirātiem, jūtūbistiem u.c. piesūcekņiem tur vispār nav ko runāt. Varu derēt, ka Circene arī nemaksā par mūziku.

No otras puses, man mūzikas pirkšana Bandcamp ir tas, kā es iztēlojos "šopingu" terapeitiskos nolūkos. Šajā Bandcamp piektdienā jau paspēju iegādāties 7 albumus un patlaban esmu nolēmis apstāties, jo šodien jau pasūtīju arī jaunu laptopu (MSI GF63 Thin 10UD-258XPL) un nu gan jūtos pietiekami apdāvinājis sevi šajā dāvanu sezonā. Laiks domāt par dāvanām citiem. Circenei man gan nav ko dot, viņa pati man nav atdevusi vienu veipu un vispār kā melnais caurums iesūc sevī tādas lietas, nistagma hookah, svešas grāmatas un gan jau ne to vien. Beware

Viens no nopirktajām mūzikām:

LA MORT

Smieklīgi, bet tas tvīts, par kuru runāju pukstā par Kavinski, izrādās, visu laiku stāvēja man uz desktopa, iejucis starp 200 geju orku porno bildēm. Likt vai komentēt to tagad klāt oriģinālajam pukstam būtu bezjēdzīgi, jo neviens to nemeklēs, manas sākumlapas saturs nomainās divu diennakšu laikā, bet savus tagus izmantoju tikai es. Lūdzu, nav Kavinskis nekāds vilnis. Man liekas, viņš visus šos 10 gadus brīnišķīgi apzinājās, ka neko labāku un paliekošāku par Nightcall radīt nespēs, un ir diezgan stulbi zināt, ka u have peaked already and can only lose from now on. Bet Ciba, as for me I have not even begun

Nenormāli izdevīga diena. Vienā rāvienā nopelnīju/ietaupīju 130 eiro, jo SONY centrā pašas dārgākās austiņas izrādījās par 130 eiro lētākas, nekā biju rēķinājies. Proti, modelis -M4, uz kuru noskaņojies gāju tam pakaļ, vismaz pie viņiem izrādījās izpirkts un par to, ka absolūti negribēju gaidīt vispār neko un necik (citādi jau es pasūtītu pa pastu no ES), bez pārāk ilgas domāšanas iegādājos M3 (par 244 vai 249, kas noteikti ir tik, cik M4 maksās pēc 2 gadiem, tāpēc who cares). M3 tāpat ir 100x megakrutākas par jebko, kas man ir piederējis līdz šim, un MDFD jau te pirms brīža bija spiesta piesaistīt manu uzmanību ar skaļu kliegšanu un roku vicināšanu, jo VISS. Noizs. Tiek. Kancelēts.

Influencere: kino persona un mūzikas blogere Inga

Pareizi, vēl viens tematiskais, pirms paceļu otru uz veselību, slēdzu iekšā Strāviņu un aidā. Šis par mūziku, nevis sadismu. Tā gan nav mana scēna: ne trapmetāls, pat ne death trap, jebšu vienu miksteipu 9102. gada Lieldienās uztaisīju (meklēt manā miksmākonī). Tur ir daudz negāciju, pat kaut kāda tāda inceliska vaiba, kā arī viduvēja treša tajā žanrā (iztēlojos, ka šādas mūzikas producētāji ir ļoti jauni un sevišķi bieži savu guļamistabu vecāku mājās nepamet), bet šī ir viena no pērlēm (ar visu tekstu)

WELCOME

Šodien saņēmu paciņu. Ļoti patīk saturs (te saturs ir aprakstīts). Lūk, kā izskatās saturs:



Sevišķi priecājos par uzlīmēm un jau zinu, kur līmēšu to synth religion (tas laikam ir kāds distro, jo šim EP nav leibla; nezinu, pasūtīju no grupas bendkempa). Jebšu bilde ir par tumšu, uz didžapakas vāciņa ir arī mākslinieču paraksti <3MM

Kavinskis ir viens no tiem dažiem, kuri visvairāk atbildīgi par 80. synthwave, retrowave, outrun u.tml. atdzimšanu un uzplaukumu š. gs. 10. gados, citiem vārdiem sakot, viens no sintezatorviļņa otrās ēras pirmajiem influenceriem, kurš patiesībā vispār tajā scēnā necik nepiedalījās ne tad, ne arī vēlāk un kura vienīgais nopelns bija lejākā skaņdarba iekļaušana negaidīti lielu (galvenokārt jau pateicoties Raienam Goslingam) popularitāti ieguvušās 2011. gada kinofilmas Drive saundtrekā. Stilīgas tačkas, neona gaismas, zamšādas cimdi, sterils smūtīness, šalants nonšalantums un viss tas.

Šoruden Kavinskis izsludinājis atgriešanos (19. novembrī parādījās pirmais singls no gaidāmā albuma Reborn), turpinot likt mīksto uz to, ka daži lohi viņu tur teju vai sintezatorviļņa dieva godā (man kaut kur jābūt pieglabātam vienam nievājošam tvītam), un skaidrs, kāpēc, jo tas vienkārši ir funky 21. gadsimta 20. gadu ciparpops. Pirms gada vai diviem daži pāris mēnešus sw klausījušies čajņiki sajūsmā spiedza par "sintezatorviļņa" (īstenībā sintpopa) elementiem Spotify ka tik ne klausītākā mākslinieka The Weeknd tabu un tabullauzī Blinding Lights, bet, manuprāt, pārspīlēti, jo arī tas ir tikai 21. gs. 20. gadu ciparpops ar sintezatorvilnīgu produkciju. Ja uzreiz pēc tam paklausās A-ha klasisko Take on Me, līdzības kā dziesmas melodijā un taktsmērā, tā sentimentā nevar nepamanīt. Bet A-Ha ir tipisks sintpops.

It's not like I'm playing a gatekeeper here though, jebšu darksynth (= dark synthwave) nemitīga jaukšana ar darkwave jau ir žanra klasika... vai klīnika (esmu FB DarkSynth kopienas moderators un actually it is mostly geitkīpings I do there)

Audiatūras saraksts:

Kavinsky - Nightcall (Blade Runner 2049 edit)
Kavinsky - Renegade (Reborn, 2021)
The Weeknd - Blinding Lights (After Hours, 2020)
A-ha - Take on Me (Hunting High and Low, 1984)

Nahvalr
Mieriņam

MDFD apskatījās manu cibu un ieteica dažādot saturu, jo rodoties iespaids, ka es visu laiku cepos par vienu un to pašu, bet komentāros nekādas diskusijas nenotiek un no malas izskatoties nesaprotami. Es gan iebildu, ka mana žurnāla sākumlapas saturs pilnībā nomainās divu diennakšu laikā un, manuprāt, piedāvāju salīdzinoši daudzveidīgas tematikas ierakstus, bet labāk paklausīšu, jo baidos no strapona varētu jau ielikt arī vēl kādu mūziku, ko pēdējā laikā esmu iegādājies, piemēram, šo divu Francijas meiteņu industriālo projektu, kuru EP šodien pasūtīju taustāmā formā, jo man patīk tādi līdz galam nostrādāti produkti. Tur katra no 4 dziesmām ir hits, bet šī mani pavelk visvairāk. Es domāju, ka liels pluss ir labi saprotamā lirika (ja cilvēks vispār saprot angliski). Lūdzu, iesaku:

Lovers of the Night
(FYI klipa protagoniste/s nav balss īpašniece/x, tas ir "aktieris", tur visi ir aktieri)

Tomēr sajutos mēreni turīgs un pasūtīju tos abus Black Hop eposus kompaktdiskos. Būs ko mašīnā vienam klausīties, jo MDFD ilgi neiztur un pat nistagms sagurst! Tas laikam krievu valodas dēļ, bet, nu, jā, nesaprotot vārdus, 50% efekta pazūd. Te tad nu pats pirmais viņu megagrāvējs (otrais vispār), kuru man parādīja neviens cits kā zazis. Pawdiesz!6!6!6!

Black Hop на районе

Nesen biju mērenā sajūsmā, jo pamanīju, ka HATARI šogad iznācis Neyslutrans ("patērētājtranss") remiksu albums, bet nevis tāds kā parasti, kur draugi paši izvēlējušies, kura skaņdarba stemus pārkārtot un izvarot pēc savas patikas, bet pa vienam remiksam katrai dziesmai, precīzi tādā pašā secībā kā oriģinālajā platē (jebšu vienīgais sūdīgaiskaitinošais gabals tik un tā jāskipo). Bet te mana favorīts oriģinālajā versijā, sadarbība ar islandiešu hiphopa riotgurrlām CYBER, gan vecajos, gan jaunajos ritmos

RUN
RUN 2

Labrīt! Šodien būs 6, 1 vai 11 ieraksti (tā man ir gandrīz visu novembri, patīk zīmēt 666iekus kalendārī). Sākšu ar dziesmu, kas skanēja galvā pamostoties, jebšu nesaprotu tajā neviena vārda:

Europe Will Crumble
Iepukstēju un tikai tad pamanīju, ka klipam ir titri/tulkojums =)

Vispār tur ir storijs, kam nezina: šo sadarbību ar palestīniešu mūziķi Hatari realizēja/publiskoja laikā, kad piedalījās Eirovīzijas finālā Izraēlā, par lielu sašutumu mājinieku orgāniem vai kam tur, man pat šķiet, ka tika apsvērts Hatari no tās šmīzijas izbanot. Anyway, pagāja 2 gadi un pateicoties Eirovīzijai, atkal vēl viens brīnišķīgs atklājums: ukraiņu Go_A

Daudz laimes valsts dzimšanas dienā un pilnmēnesī! PotatoSparklesFlag of Latvia

Magic
(no drīzkautkadnākošā LA RÉPLICANTE FATALE sērijas speciālā minimal synth miksteipa)

Lielās Cerības
https://pukis.bandcamp.com/album/noziegums-un-gods

p.s. mazliet arī sinhronitāte, jo paskat, kā sauc albumu un par ko ir mans iepriekšējais puksts, kuru izdomāju sekundes pirms videoklipa pamanīšanas :0

Ou, tikai tagad sapratu, uz ko atsaucas gobzems pirmā puksta Mirdzēt vai dirst...

Šeit ir vietā tās baltkrievu opozīcijas mēmes par nebeidzamo dibena (дно) nesasniegšanu. You have been warned. Zemcilvēku hitparāde:

Skarbi
Antigramatiskās beigas ir odziņa uz tortes. Bļe, tur tai brīdī tā prasās to visu pasaules tētu pašapmierinātā tupuma iemiesojumu AB ieprankot ūdenī, lai pavimhofo, nevis vēdinās, viņam jau manāmi tur sen viss ir izvēdinājies >:)

Bet tagad pārmaiņas pēc reāls lāčciparplēšmuzons (šodien esmu likumsakarīgi ieplānojis precīzi 11 autentiskus pukstus). Pagājušā Lāčplēša dienā pabeigts un publicēts miksteips/izlase ar 20 x 2020. gada tumšā sintezatorviļņa skaņdarbiem, kas par godu asinssvētkiem pārsvarā atlasīti pēc kareivīguma un mītiskuma principa. Atsauksme no mana 58-gadīgā Mixcloud francūžu draudziņa: Ouch !! This one is a real kick in the balls !!

https://www.mixcloud.com/nefolk/welcome-to-the-last-days-vol-v-battlesynthtornado-22x00/



Šo gan labāk klausīties no rīta, ja vispār

[Rokoperas "Lāčplēsis"] Pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā. Saskaņā ar Māras Zālītes mājaslapā sniegto informāciju, pavisam bijušas 43 izrādes, kuras ik reizi noskatījās 4 000 skatītāju; pieskaitot koncertuzvedumu skatītājus, skaits pārsniedz 180 000.

Uz vienu no šīm izrādēm biju arī es, bet atceros vienīgi māti (iespējams, nevienu citu no ģimenes tas arī neinteresēja) un to, ka Kangars bija reāli foršāks par Lāčplēsi, bet Jumprava tāda meh, jo par maz (un nemelodiski). Izrādes notika Sporta manēžā Ķengaragā, kuru sasniedzām ar tramvaju, bet pēc tam deviņdesmitajos apsēda importa drēbju un apavu tirdziņi. Tur tad vēlāk es arī tiku pie pirmajām lielajām baltajām botām, kas noteikti saviļņoja mani vairāk par strauji norietošo veco estrādes zvaigžņu repertuāru manas tālaika muzikālās gaumes kontekstā. Piemēram, Lāčplēša vinils manā Melodija Records kolekcijā tā arī neparādījās, lai gan atceros, ka tika apsvērts, bet jau tad likās kā šis milzis ir izgājis no modes Baušķenieka nazālajā intonācijā

Omg, īstenībā reāla eiforija pēc 2018. gada Lāčplēša kavera uzlikt oriģinālo 1988. gada iestudējumu, kam ir arī reāli kāds sakars ar jēdzienu roks vārdā rokopera. Kkāds kultūrkontrastu eargasms pillnīgi, pat tie nebeidzamie nemelodiskie Liepiņa jodu un velnu džezbūgija filleri ar vienas nots piedziedājumiem cēlienu sākumos nešķiet tik kaitinoši un nogurdinoši. Kad Igo atver savas slūžas pēc Dona sažņaugtā kaut kā, nevar nenovērtēt atšķirību, Brīze vēl jauns un konkrēts kings, nav nodzēries, apprecējis Veidemani un nomiris, bet Vanzovičam, izrādās, ir nenormāli skaista un vitāla balss, kā arī daudz vairāk nešpetnuma un harismas, jebšu mazāk slīdenības nekā Martam Kristiānam. Lūsēnas vellatas mati mega jocīgi, bet balss līmenī, Grauba gan astoņdesmitajos svepstēja stiprāk, bet varbūt pēc tam varēja atļauties logopēdu un tad jau ar laiku (& TAS IR LAIKS!!!) nopičot sevi Ēķim kā kinorežisoru, un, re, šovakar visa Latvija, kurai nebūs nekā labāka ko darīt, valsts pirmajā kanālā jau trešo? reizi varēs skatīties viņa YA/leather porn netrilleri Nameja gredzens

TAS IR LAIKS!!!

Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam bērnībā bijusi ļoti stingra mājskolotāja. Viņai esot paticis mazo audzēkni iepērt bez nekāda nopietna iemesla. Tā, piemēram, kādā reizē, kad viņš apguvis rakstu darbus, viņa viņam zvetējusi pa muguru ar lineālu, bet Jānim esot bijis skaļi jāskaita līdzi tam, ko viņš uzrakstījis: "Pī-le. Vī-le. Mī-le." Tas tamdēļ, lai blakus istabā sēdošajai mātei, kura allaž klusi adījusi, nerastos nekādas aizdomas.

Tomēr šī rūgtā pieredze Mediņam kalpojusi par pamatu paša rakstura stingrībai tālākajā dzīvē.

Tā man stāstīja viena muzejniece komponista lauku mājās, viņa memoriālajā istabā.
Sapnī.
Pagājušajā naktī.

Es atkal visu laiku lasu tos mūzikas skolotāju sludinājumus Darbs nevakcinētiem. un redzu, ka ar tiem ir visbēdīgāk, jā, tieši mūzikas skolotājiem kaut kādā provincē, ģitāras privātstundu pasniedzējiem, līnijdeju koučiem un visādām vienreizēju ideju ģeneratorēm no lauku mazpilsētām, nu, ir vēl dažas kategorijas, bet tagad jau ir arī labs noiets un arī atsaucīga mērkaķauditorija, spriežot pēc komentētājiem. Tas ir, ES GRIBĒJU TEIKT, ka muzikalitāte un talants, kā arī pedagoģiskas noslieces varētu pat būt RISKA FAKTORS, piemēram, paskaties uz Vestrtardu Šimkusu ;(

Mediņa bildē arī, ja ielūkojas ciešāk, ir kaut kas no tā Ciekura viegli pasistā skatiena. Ilgi skatīties nav ieteicams, var ievilkt gaismas tīmeklī (tunelī?) brr

Pirmais oktobra miksteips ir klāt:

http://klab.lv/community/muzons/989755.html

Eu es tikai otro reizi skatoties pamanīju, cik tur apakšā skābs muzikālais pavadījums

Atvainojies!

Ar ko man asociējas Rīgas Radio Rūpnīca (RRR) Radiotehnika? Ar šo, jo tas bija pirmais apzinātais saturs, kas komplektā ar ikvakara pasaciņām plkst. 20.50 sasniedza manas jaunās šī sovoka elektronikas un akustisko sistēmu ražošanas giganta produkcijas paterētēja ausis

Eolika - Popūrijs