barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2018-08-06 14:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
seperate wheat from the chaff
Šajā rakstā ir tik daudz košu raksturlielumu, ka empātija plīst pušu.
Auzas modē gan.

Lai arī, piensaimniecība ir viena briesmīgi šmucīga un dārga padarīšana, co2, dzīvnieku labturība, šķērsubsīdijas, utt utt, betiņās, mūsdienu graudkopība- tā nu tomēr varbūt ir pustoni tīrāka vien, līdz ar to, man arguments par "videi turpinošāku"izvēli nešķiet īstais, jo īstais tomēr ir "abet es tā gribu/mums ir izvēle", izņemot medicīniski pamatotus gadījumus, kādi, minēšu tomēr ir mazākumā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]panacea
2018-08-06 16:15 (saite)
humm, tev liekas, ka graudkopība ir gandrīz tikpat kaitīga vides saglabāšanai kā lopkopība? atļaušos nepiekrist.

nu, pirmkārt, ir tas, ka no augiem proteīnu (tas tā kā organisma pamatakmens, ko visiem cilvēkiem vaig) iegūst daudz efektīvāk nekā no lopiem. t.i. augus var ēst pa taisno, kamēr lopiem jābaro šie paši augi un daudz potenciālo proteīnu tiek izšķērdēti. kas nozīmē, ka, lai iegūtu vienādu summu proteīnu, augus, ja audzētu vienus pašus, vajadzētu mazāk.

tas savukārt nozīmē, ka jo mazāk augi, jo vairāk mežonīgā daba. plus papildus nost lopkopības platības, kas atbrīvo vēl vairāk vietas dabai.

tāpat arī lasīju zinātnisku rakstu, ka intensīvā augkopšana ir atbrīvojusi milzīgas zemes platības, precīzi neatceros, bet, liekas, krievijas izmērā. kas arī tad paliek dabai. no otras puses bioloģiskās platības šo zemi atņem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antuanete
2018-08-06 18:41 (saite)
Atkarībā kādas platibas. Mūsu reģionā, likvidējot lopkopību, ietu bojā dabiskie zālāji, kas ir vieni no bioloģiskās daudzveidības stūrakmeņiem (un nē, nevar vienkārši maksāt par to, ka kaut ko plauj, tad to dara pavirši un biotopiem kaitīgi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-06 18:50 (saite)
Interesanti, nezināju! Tad, piemēram, kur mums ir meži vai aizaudzis ir mazāka bio daudzveidība nekā ganībās? Vai vnk savādāka un kopā sasummējas kā lielāka daudzveidība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2018-08-06 23:16 (saite)
Lai mežs sasniegtu augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, vajadzīgi daudzi desmiti, pat simti gadu. Aizaugot zālājam, daudzveidība samazinās, pieaugs tikai pēc ļoti ilga laika, ja mežu liks mierā. Ir vēl robežgadījumi kā meža ganības, kas ir interesantas kā ekosistēma, bet tas ir retums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-07 11:29 (saite)
A tur teiksim nebūtu risinājums ielaist savvaļas zirgus/govis/aitas, lai noēd, bet tad viņi nebūtu jāpiebaro, cerams, būtu mazākā skaitā nekā intensīvās platībās un videi kopumā saudzīgāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:40 (saite)
a mūsu klimatiskajā joslā viņiem ar to vien nepietiek, piemēram, šobrīd Dabas fonds īsteno vienu mobilā ganāmpulka projektu, sak, govis noēd, lai nepareizi nepļautu. tas viss ir labi, diemžēl ziemā zvēriem tāpat nāksies baroties cilvēkspēcināti.

redzu, ka tēmu pacēlu incantu un gribas atrast laiku jēdzīgākiem argumentiem par wiki un "ko vēl ēd govis", bet laika baigi nav. prātā paturēšu un gan jau kontents pats skries virsū. Pagaidām gan gribu turēties pie tā, ka lai arī lopkopība ir dārga, smagnēja, ētisku/morālu jautājumu pārbāzta un resursu ietilpīga, ilgtermiņā mūsu visu (cilvēki/veselība/darbavietas/, zeme, gaiss uc.) ieguvumi no pārejas augu uzturu nemaz nav tik viennozīmīgi pozitīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:41 (saite)
un- žākstīšanās ar mandeļu/lazdu/cituriekstu pienu (ja cilvēkam nav alerģijas) ir aiz pārliek labas dzīves modernajās pilsētās. jo, cik riekstu ar ūdeni jāsamaļ, lai latti aizdarītu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:43 (saite)
"labi sader ar espresso skābumu" nav vides/klimata/planētas ilgtspējas arguments, bet tīrākā hedonija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2018-08-07 11:58 (saite)
joprojām nepiekrītu un tiešām domāju, ka vislabākais variants visiem būtu būt par vegāniem. mēs nedzīvojam utopijā, tāpēc nedomāju, ka tuvākajā laikā visi būs vegāni, bet man liekas ir aplam mānīt sevi ar ilūzijām, ka lopkopība jebkādā veidā ir labāka nekā augkopība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 12:05 (saite)
viss, kam es nepiekrītu un par ko vēlēšos stīvēties ir "labāka kam"
individuālai (šajos platuma grādos dzīvojošam baltādainim ar noteiktu gēnu kombināciju un ēdiena kultūru) ēdāja veselībai,
lauksaimniecības ekonomikai/
ekosistēmai/
....?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-07 12:16 (saite)
jā, labprāt uzklausītu tavus pretargumentus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bozena
2018-08-06 19:34 (saite)
Man šķiet, noganīšana pļavu biotopu saglabāšanai der tikai pie tādām nelielām saimniecībām, kur tiešām ārā gana. Intensīvajā lopkopībā nesanāk nekāda tur daudzveidība, apsēj tak ar kādu trīs kultūru miksli un čau pļavas dedestiņai un Co.
Rsp rezultāts no intensitātes, apjoma un alkatības atkarīgs. Bet nu kopumā - laikam jau 7 milj ļaužu ar gaļu un pienu piebarot nevar. Kaut kas jādomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2018-08-06 23:17 (saite)
Nu jā, bet arī to biopļavu tomēr lielāka iespēja, ka nopļaus, ja kādam vajadzēs sienu, un lielsaimniekam ir tehnika u.tml., ar ko to izdarīt. Reģionos, kur neviens vairs netur lopus, pļavas iet bojā gandrīz neatgriezeniski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-06 23:29 (saite)
Lūk, lūk. Un spekulēšu, minot, ka dārgākā un neilgtspējīgākà piena lopk. nav barošanas, bet pārējo resursu cena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Brutalizējot, bet
[info]barbala
2018-08-06 22:55 (saite)
Lai iegūtu auzu pienu, tās tiek audzētas (augsnes sagatavošana, sēkla, mēslošana, bagātināšana) novāktas, maltas, "bagātinātas ar enzīmiem", pievienots ūdens, apstrādātas, uht- izētas, iepakotas sūdīgajās tetrapakās un fossilintensīvi loģistikotas.

Govi/ citu pienzvēru var slaukt visu tās ražības laiku, auzas sēj-audzē-samal-sēj.

Es saprotu piena svītrošanu no ēdienkartes. Jā, 7 miljards ar pienu un pašu olām nepadarot, bet no argumentācijas rakstā neredzu trad. piena aizstāšanu kā saudzīgāku alternatīvu un - kas raksturīgi pārtikas haipam šajā nelīdzsvarotajā (no iespēju viedkļa) pasaulē- aizstājēju ietekmi uz veselību, piegādes ķēdēm, ne vien imagināro "globālo piena industriju", kura strādā ar atšķirīgām izejvielām un tehnoloģijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Brutalizējot, bet
[info]barbala
2018-08-06 22:56 (saite)
Labots- miljardi, nepabarot

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: Brutalizējot, bet
[info]panacea
2018-08-07 00:00 (saite)
Hmm, bet, ar ko tad tos liellopus baro? No zāles un siena viņi tāpat vien nepārtiek - ēd tās pašas auzas, graudus & citu barību, kas tā arī tiek apstrādāta, kā tu apraksti pirmajā rindkopā. Piemēram, šeit ir doti barības pārvēršanas lielumi & gaļas govīm tas ir 6x (vajag 6 kg augu barības, lai dabūtu 1 kg gaļas). https://en.wikipedia.org/wiki/Feed_conversion_ratio

Būtībā jau govis arī nevar slaukt visu laiku - piens viņām nāk tikai uz teļa piedzimšanu & kā rakstīts šeit https://en.wikipedia.org/wiki/Dairy_cattle#Milk_production_levels tad no katriem 12-14 mēnešiem piens ienākas tikai 10 mēnešus, plus maksimālo līmeni sasniedz ~1 mēnesi pēc dzemdībām & tad tas piena līmenis visu laiku krītās. Bet ēst vērtīgo barību ēd visu laiku.

Jāsaka, ka es nesaprotu to punktu par auzu apstrādi, iepakošanu un transportu, nu, jo piens jau arī tiek apstrādāts, iepakots un transportēts.

Pamatproblēma ir tā, ka lopi paņem ļoti daudz vides resursus - savvaļas platības, augu pārtiku & līdz ar to zemes platības, tāpēc man liekas, ka tas vairs pat nav viedoklis, bet fakts, ka videi labāka ir augkopība, pat ja intensīva vai GMO, vai vienalga kāda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Brutalizējot, bet
[info]usne
2018-08-07 10:29 (saite)
Es tomēr gribētu ļoti precīzus aprēķinus šajā sakarā, nevis saiti uz Vikipēdiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Brutalizējot, bet
[info]panacea
2018-08-07 11:25 (saite)
Diezgan labs resurss, kur meklēt info uz šāda veida zinātniskiem rakstiem ir https://www.sciencedirect.com

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Brutalizējot, bet
[info]usne
2018-08-07 11:35 (saite)
kāpēc tad tu izmantoji rakstus no vikipēdijas ne no šī resursa? Piedod, ka piekasos, bet tiešām interesanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Brutalizējot, bet
[info]panacea
2018-08-07 11:55 (saite)
Tāpēc, ka vikipēdija dod ātru, visiem pieejamu un precīzu informāciju par jautājumu. Zinātnieku vidū vikipēdija plaši tiek izmantota kā ātrs jautājuma ieskata resurss. Dziļākai izpētei izmanto ScienceDirect, PubMed u.c. atkarībā no nozares, kad lasa rakstus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vedjmah
2018-08-06 22:38 (saite)
Jā, dienas tegs. Mirkliti pēc šī man uzservēja
https://mashable.com/2018/07/05/which-milk-should-i-use/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-06 23:02 (saite)
Es izlasīju arī saiknēto rakstu "salads without leaves".
Mjā. Lēmumi, tik daudz lēmumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2018-08-06 22:57 (saite)
"soja vs piens" mēme

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-06 23:04 (saite)
Sviests ir ļauns, lai dzīvo margarīns!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-08-06 23:31 (saite)
... margarīna vārdā nosauktais palmu eļļas izstrādājums

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]starro
2018-08-06 23:28 (saite)
Vai OIK ir ļaunums? Nu no globālas ilgtspējas perspektīvas? Mūsdienu laucinieka eko pēdas nospiedums ir krietni lielāks nekā caurmēra pilsētnieka. Dzīve laukos ir nesalīdzināmi energoietilpīgāka un energoneefektīvāka kā pilsētā. Tāpēc lauku labumu pirkšana un patērēšana nozīmē atbalstu planētas resursu šķērdētājiem

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]barbala
2018-08-06 23:30 (saite)
OIK atmetam, bet precizējam lauku labumu: govs, piens, auzu pulveris, keils, sojas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]starro
2018-08-07 00:02 (saite)
1. Bioeko lauksaimniecība vispār ir energo un resursu ietilpīgāka. Uz hektāru / uz cilvēkstundu / uz ielikto € / uz produkcijas vienību. Salīdzinot biopienu ar neekopienu. Vai organic auzas un parastās auzas.
2. Labums ir tas, kas dod labāko labumu par mazāko iztēriņu, nevis vecmammas audzēto pupiņu maišelis.
3. Ar lauku labumu es saprotu pārtikas produktu, kura iegūšanai izejvielas vismaz 90% iegūst izmantojot zemes resursu - to skaitā lopbarības izejvielu audzēšanai. Neatkarīgi vai no monokultūru plantācijām vai no dobītes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]starro
2018-08-07 00:17 (saite)
Un ja par individuālo atbildību ēdienkartē un izvēlēs, tad es cenšos pieturēties pie raciona, kur nedēļā ir divas brīvdienas no gaļas; auzu putru briedinu pienā, aizdaru ar augu tauku / sviesta maisījumu; kartupeļi 1x nedēļā; ikdienā makaroni rīsi putriami, griķi ar sīpoliem un burkāniem un kabačiem vai ķirbjiem. 1x nedēļā pupiņas ar krējumu tomātu selerijas kātu papriku. Pusdienas slapinu ar marinējumiem. Maizi lietoju pa pāris donām nedēļā. Dažreiz cepumi, rieksti, žāvēti augļi. Un tas pie ikdienas fiziskām slodzēm un fiziskas nodarbinātības.
Mana izvēle ir racionāla un drusku politiska, tur maz modes vai laifstaila bloga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]starro
2018-08-07 00:28 (saite)
Apkures sezonas laikā racionä parādās speķis un buljonzupas visādas. Olas - ļoti reti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: Mušas atsevišķi, kotletes atsevišķi
[info]barbala
2018-08-07 11:47 (saite)
apsveicami. neredzu gan pretrunu ar sevis augstāk sacīto, ka riekstu rīsu uc pieni ir modes un mārketinga diktāts, "h&m"corporate responsiblity, nevis savas pēdas klimatiskajos nospiedumos.

un slava olām un zupām :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]japaniete
2018-08-13 19:18 (saite)
tā kā pie raksta nevar, bet ļoti gribas pateikt, ka kādam internetā nav gluži taisnība - ja A/S, PLC vai Inc izmanto ķīniešu darbaspēku par 150, nevis kādā valstī pieejamo par 450. tad viss kārtībā?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-13 19:22 (saite)
tagad var arī tur, bet īsā atbilde: nē. arī tad nekas nav kārtībā. pelnoša, sgtarptautiska biržas uzņēuma sūkstīšanās par to, ka nevar atrast mazkvalitficētu darbaspēku produktu ražošanā, manuprāt, norāda uz nevēlēšanos ieguldīt tehnoloģijās/optimizācijā un izskaust mazkvalificēta darbaspēka vajadzību kā tādu, bet apstiprina vēlmi "lēti pirkt".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?