barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2018-08-06 14:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
seperate wheat from the chaff
Šajā rakstā ir tik daudz košu raksturlielumu, ka empātija plīst pušu.
Auzas modē gan.

Lai arī, piensaimniecība ir viena briesmīgi šmucīga un dārga padarīšana, co2, dzīvnieku labturība, šķērsubsīdijas, utt utt, betiņās, mūsdienu graudkopība- tā nu tomēr varbūt ir pustoni tīrāka vien, līdz ar to, man arguments par "videi turpinošāku"izvēli nešķiet īstais, jo īstais tomēr ir "abet es tā gribu/mums ir izvēle", izņemot medicīniski pamatotus gadījumus, kādi, minēšu tomēr ir mazākumā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2018-08-06 18:41 (saite)
Atkarībā kādas platibas. Mūsu reģionā, likvidējot lopkopību, ietu bojā dabiskie zālāji, kas ir vieni no bioloģiskās daudzveidības stūrakmeņiem (un nē, nevar vienkārši maksāt par to, ka kaut ko plauj, tad to dara pavirši un biotopiem kaitīgi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-06 18:50 (saite)
Interesanti, nezināju! Tad, piemēram, kur mums ir meži vai aizaudzis ir mazāka bio daudzveidība nekā ganībās? Vai vnk savādāka un kopā sasummējas kā lielāka daudzveidība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2018-08-06 23:16 (saite)
Lai mežs sasniegtu augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, vajadzīgi daudzi desmiti, pat simti gadu. Aizaugot zālājam, daudzveidība samazinās, pieaugs tikai pēc ļoti ilga laika, ja mežu liks mierā. Ir vēl robežgadījumi kā meža ganības, kas ir interesantas kā ekosistēma, bet tas ir retums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-07 11:29 (saite)
A tur teiksim nebūtu risinājums ielaist savvaļas zirgus/govis/aitas, lai noēd, bet tad viņi nebūtu jāpiebaro, cerams, būtu mazākā skaitā nekā intensīvās platībās un videi kopumā saudzīgāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:40 (saite)
a mūsu klimatiskajā joslā viņiem ar to vien nepietiek, piemēram, šobrīd Dabas fonds īsteno vienu mobilā ganāmpulka projektu, sak, govis noēd, lai nepareizi nepļautu. tas viss ir labi, diemžēl ziemā zvēriem tāpat nāksies baroties cilvēkspēcināti.

redzu, ka tēmu pacēlu incantu un gribas atrast laiku jēdzīgākiem argumentiem par wiki un "ko vēl ēd govis", bet laika baigi nav. prātā paturēšu un gan jau kontents pats skries virsū. Pagaidām gan gribu turēties pie tā, ka lai arī lopkopība ir dārga, smagnēja, ētisku/morālu jautājumu pārbāzta un resursu ietilpīga, ilgtermiņā mūsu visu (cilvēki/veselība/darbavietas/, zeme, gaiss uc.) ieguvumi no pārejas augu uzturu nemaz nav tik viennozīmīgi pozitīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:41 (saite)
un- žākstīšanās ar mandeļu/lazdu/cituriekstu pienu (ja cilvēkam nav alerģijas) ir aiz pārliek labas dzīves modernajās pilsētās. jo, cik riekstu ar ūdeni jāsamaļ, lai latti aizdarītu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 11:43 (saite)
"labi sader ar espresso skābumu" nav vides/klimata/planētas ilgtspējas arguments, bet tīrākā hedonija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2018-08-07 11:58 (saite)
joprojām nepiekrītu un tiešām domāju, ka vislabākais variants visiem būtu būt par vegāniem. mēs nedzīvojam utopijā, tāpēc nedomāju, ka tuvākajā laikā visi būs vegāni, bet man liekas ir aplam mānīt sevi ar ilūzijām, ka lopkopība jebkādā veidā ir labāka nekā augkopība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-07 12:05 (saite)
viss, kam es nepiekrītu un par ko vēlēšos stīvēties ir "labāka kam"
individuālai (šajos platuma grādos dzīvojošam baltādainim ar noteiktu gēnu kombināciju un ēdiena kultūru) ēdāja veselībai,
lauksaimniecības ekonomikai/
ekosistēmai/
....?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2018-08-07 12:16 (saite)
jā, labprāt uzklausītu tavus pretargumentus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bozena
2018-08-06 19:34 (saite)
Man šķiet, noganīšana pļavu biotopu saglabāšanai der tikai pie tādām nelielām saimniecībām, kur tiešām ārā gana. Intensīvajā lopkopībā nesanāk nekāda tur daudzveidība, apsēj tak ar kādu trīs kultūru miksli un čau pļavas dedestiņai un Co.
Rsp rezultāts no intensitātes, apjoma un alkatības atkarīgs. Bet nu kopumā - laikam jau 7 milj ļaužu ar gaļu un pienu piebarot nevar. Kaut kas jādomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2018-08-06 23:17 (saite)
Nu jā, bet arī to biopļavu tomēr lielāka iespēja, ka nopļaus, ja kādam vajadzēs sienu, un lielsaimniekam ir tehnika u.tml., ar ko to izdarīt. Reģionos, kur neviens vairs netur lopus, pļavas iet bojā gandrīz neatgriezeniski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2018-08-06 23:29 (saite)
Lūk, lūk. Un spekulēšu, minot, ka dārgākā un neilgtspējīgākà piena lopk. nav barošanas, bet pārējo resursu cena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?