![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es, tātad, izšķīros. Laikam gribu parunāt par to.
Pēc mēneša būs papīrs, kad IRL neko nemaina, tomēr likās, ka tad ir kā bēres, nu kaut kādam noslēgumam jābūt.
Sarunāties sarunājamies, par nepatīkamo nerunājam, lai gan būtu, ko pieminēt, bet nu ko jau vairs.
Ja visi visam piekrīt un necel materiālas pretenzijas, izšķirties ir kā divus pirkstus apčurāt. To jūs saviem laulātajiem tā arī pasakiet. 15 minūtes un cauri. Vēl vieglāk kà pie musulmaņiem, kur vismaz līdz pilsētas vārtiem jāiet un kaut kas jākliedz.
Faktiski es jau sen tik daudz ko daru vienītī, ka tiešām nekas tāds jau nemainās, tomēr nevaru noliegt, ka brīźiem uzmācas zināma panika.
Man ir strēķītis meistaru, kuri sekmīgi aizpilda mājsaimniecības plaisas tajās kategorijās, kuras pati nemāku. Viņi man kontaktu sarakstā figurē kā Vārds Amats.
Nu tad nesen man bija atbraucis Rihards Metāls.
Rihards Metāls savāc visu ko no metāla, viņam var atdot arī visādus padomju artefaktus, kurus jūs paši negribat turēt sekcijā Daina. Un man te pilna papiņa garāžiņa ar vidu ko.
Atbrauc, tātad, Rihards Metāls, saka, Božena, jums vīrs laikam dikti greizsirdīgs, nevaru jūs sazvanīt. Saku, Rihard, esmu godājama gandrīz šķirtene. Sākam runāt, Metāls stāsta, ka ir jau divreiz šķīries. Bijušas nupat attiecības, bet jutis, ka šausmīgi besī, ka draudzene viņa mājā kko dara, nu viss besī. Laikam kkas neesot ar viņu labi. Nospriedām, ka labi ir saldējuma un kino periods, un, jo mazāk sadzīves dzīvē, jo labāk.
RM saka, ka viņam radies priekšstats, ka sievietes nevarot tā vienas pašas, viņām obligāti vajagot kādu blakus. Vai jums, Božena, arī tā ir, ka vajag kādu blakus?
Es saku, ka nezinu. Laikam nē. Bet es tiešām nezinu.
Baumanes Mans laulību projekts ir tāda vieta, kur liriskā varone redz vīrieti kā lielu drošu valzirgu vai roni vai kas tas tāds par zvēru, un sevi kā mazu ronīti. Tas tā kaut kā piedūra. Es esmu pati sev gan lielais ronis, gan mazais. Bet tas jau tā sen.
Nu kaut kā tā. Toties prātu neviens nepiš. Tikai es pati.
Pēc mēneša būs papīrs, kad IRL neko nemaina, tomēr likās, ka tad ir kā bēres, nu kaut kādam noslēgumam jābūt.
Sarunāties sarunājamies, par nepatīkamo nerunājam, lai gan būtu, ko pieminēt, bet nu ko jau vairs.
Ja visi visam piekrīt un necel materiālas pretenzijas, izšķirties ir kā divus pirkstus apčurāt. To jūs saviem laulātajiem tā arī pasakiet. 15 minūtes un cauri. Vēl vieglāk kà pie musulmaņiem, kur vismaz līdz pilsētas vārtiem jāiet un kaut kas jākliedz.
Faktiski es jau sen tik daudz ko daru vienītī, ka tiešām nekas tāds jau nemainās, tomēr nevaru noliegt, ka brīźiem uzmācas zināma panika.
Man ir strēķītis meistaru, kuri sekmīgi aizpilda mājsaimniecības plaisas tajās kategorijās, kuras pati nemāku. Viņi man kontaktu sarakstā figurē kā Vārds Amats.
Nu tad nesen man bija atbraucis Rihards Metāls.
Rihards Metāls savāc visu ko no metāla, viņam var atdot arī visādus padomju artefaktus, kurus jūs paši negribat turēt sekcijā Daina. Un man te pilna papiņa garāžiņa ar vidu ko.
Atbrauc, tātad, Rihards Metāls, saka, Božena, jums vīrs laikam dikti greizsirdīgs, nevaru jūs sazvanīt. Saku, Rihard, esmu godājama gandrīz šķirtene. Sākam runāt, Metāls stāsta, ka ir jau divreiz šķīries. Bijušas nupat attiecības, bet jutis, ka šausmīgi besī, ka draudzene viņa mājā kko dara, nu viss besī. Laikam kkas neesot ar viņu labi. Nospriedām, ka labi ir saldējuma un kino periods, un, jo mazāk sadzīves dzīvē, jo labāk.
RM saka, ka viņam radies priekšstats, ka sievietes nevarot tā vienas pašas, viņām obligāti vajagot kādu blakus. Vai jums, Božena, arī tā ir, ka vajag kādu blakus?
Es saku, ka nezinu. Laikam nē. Bet es tiešām nezinu.
Baumanes Mans laulību projekts ir tāda vieta, kur liriskā varone redz vīrieti kā lielu drošu valzirgu vai roni vai kas tas tāds par zvēru, un sevi kā mazu ronīti. Tas tā kaut kā piedūra. Es esmu pati sev gan lielais ronis, gan mazais. Bet tas jau tā sen.
Nu kaut kā tā. Toties prātu neviens nepiš. Tikai es pati.
Būtu jau labi, ja trāpītos "Lielais ronis vai Valzirgs", bet pieredze rāda, ka ietrāpās vēl maziņāks ronītis un liels smadzeņpisējs. Un to nu labāk es pate, lieliski sanāk. Es te domāju smadzeņpišanu.
https://youtu.be/cr0ktKa7SaQ
https://youtu.be/ME1Uglk9bLY
Bet vispār emociju menedžmentam ļoti iesaku Mirandas Lambertas Crazy Ex-Girlfriend albumu
https://youtu.be/aWQdEDtveB0
Bet vienojāmies, ka abi ar exu ies pastaigās.
Bet tak laikam kāds krietnāks laiks kopdzīvē pagājis, nekā pēc tam neoficiāli savrupināti? Tur jau vēl, vai ko vajag vai nē, diez vai var tā uzreiz pateikt.
Tik daudz tak pat par slepkavību vairs nedod! ;)
Tā ka savā ziņā, izklausās, drusku mierīgāk esi tikusi vismaz līdz šim punktam.
Es jums saku, tā pasaule iet uz galu!
Es gan nepazīstu daudz cilvēku, bet radies priekšstats, ka tieši vīrieši ir tie, kam vajag kādu blakus, un ne tikai dēļ seksa. Es te ne par jaunajiem jauniešiem.
Forši, ka vari būt sev arī mazais ronis, to ne visas var atļauties :)
Man gan vienmēr ir patikušas manas līdzceļotāju kompānijas, un tie visi ir bijuši brīnišķi mirkļi, bet savas dievīgās vienatnīgās Gruzijas un Turcijas tūres es nemainītu ne pret ko!
Vienatnes ceļojumiem ir savs īpašais šarms, un ik pa brīdim ir labi tādus atļauties.
par šo un vispār
Paskat, piecpadmit minūtes un cik tur darbadienas, pret visiem tiem gadiem, filmām un lomām, ne?
nav obligāti jāškirās un pēc tam jāpaliek vienam 🤷🏻♂️
(Es tagad izlaidīšu banalitātes par to, ka ikvienas beigas ir kaut kā cita sākums utt.) Tu esi forša un saprātīga un Tev viss bus labi.
Nezinu,vai jāapsveic, vai jāpaskumst kompānijā līdzi, tikai atzīmēšu, ka es, piemēram, esmu izcili priecīga būt solo! Tik labi, ka nesaprotu, kādā sakarā vispār iespēlēju tajās attiecībās un ģimenē un tagad ļoti apzināti izvairos no iespēlēšanas atkal (tas netraucē labi pavadīt laiku ar pretējo dzimumu. Visās nozīmēs, nevis tikai sxs). Ar bažām gan skatos vecuma virzienā, bet tur parasti veči nekopj savas mirstošās madam, tā kā - cik garš, tik plats :)
Būs forši, varēsi pa vakariem uz kino festivāliem un teātra galā iet!!
Noteikti, ka viss uz labu, ko mēs viens otru vairs nepadarījām par labākiem cilvēkiem, tikai karmu bojājām.
Kaut kā no Taviem ierakstiem nolasījās "esmu bez roņa mājās" vaibs.
Skauju.
Turies, božiņ. iedzer šampi un tad tā palēnām ieriktē savu labsajūtu kā tev prasās.
Zini kā, mēs te tiešām daudzi domājam, ka jūs jau sen esat šķirti. :( Es pati jo cieši sargāju vīra privātumu, rakstot par viņu ļoooti reti, bet, izrādās, tu esi Visu Datu Vislabākais Pārraugs un neizpaud itin neko :D
Labā ziņa tajā mūsu neinformētībā ir, lūk, kāda - ja mēs jau sen domājam, ka božena ir šķirta, pašpietiekama un brīžiem pat apmierināta ar dzīvi, tad esam to spēcīgi manifestējuši visumam un tā arī būs. :*
Sadzīviskos jautājumos Ciba ir neizsmeļams padomiņu avots, galu galā, nav jau tik daudz un tik bieži to lietu, ko parasti dara Vīrieša Rokas, kā to labi zina ikviena attiecībās esoša sieviete :DDD
Tas laikam par kaut ko arī liecina.
Neesmu nekāds psihoterapeits, bet izklausās, ka varētu palīdzēt viens garš vakars kādas draudzenes kompānijā, kur iziet cauri visam nepatīkamajam, lai sirds vieglāka. Varētu būt arī tīri uzjautrinoši.
Es biju precējusies aptuveni 10 gadus, tad aptuveni 20 dzīvoju kā laimīga šķirtene, nu nosacīti, protams, bet, ja kādu brīdi bija nelaimīgums, tad ne jau vīra trūkuma dēļ, bet dēļ saviem tarakāniem. Un es tā domāju, ka laikam esmu no tiem cilvēkiem, kas nav radīti būt attiecībās. (Nu jau vairāk kā 3 gadus tas ir mainījies, bet tas cits stāsts :)) Bet nu ir forši dzīvot, kad neviens nepiš prātu. Izbaudi to!
Un, jā, es arī ielūdzu tevi ciemos pie mums uz Jorkšīru: nu tur rindu mājas, aitu ganāmpulki visās malās un dikti garšīgs Čedaras siers :)