pajautā! -

Izlasīju TO grāmatu.
Atmetu.
Bet tad pienāca Jāņi.

ja kas, atmetu ļoti viegli. Lomkas bija kkādā 4. un 5. dienā, bet ne izteiktas.

Biju smēķētājs 8 gadus līdz atmetu. Atzīšos, arī izlasīju to "kruto" smēķēšanas atmešanas grāmatu, bet neko jaunu neizlasīju kā vien tik atgādināju sev visus faktus, bet arī īsi pirms atmešanas pārgāju uz vieglākām cigaretēm(ka beigās pīpēju visvieglākās Marlboro) mazliet jau piepalīdzēja laikam, jo lomku nekādu nebija, un nevarēju iedomāties, ka atmest varētu būt tik viegli.
Lai izdodās!
Cheers!

Var iztikt arī bez grāmatas, šis ir video arī ir OK:

https://www.youtube.com/watch?v=0TL2Vh7goJc

Atmetu bez pūlēm.

Smēķētājs biju vairāk kā 14 gadus. Grāmatas gan par to neesmu lasījis. Process bij tāds:
a) pāris mēnešus sevi pārliecināju, ka nevajag, nu tipa gandrīz pirms katra smēķa (pīpāju apmēram paciņu dienā) sev pārjautāju vai tiešām vajag. Tā pat izdevās sevi pārliecināt, ka varēju iztikt ar 2 paciņām uz nedēļu;
b) pamazām pārgāju no sarkanajām uz gaišākām;
c) tā kā dzīvoju laukos un līdz veikalam ir gabals ko vilkties, tad uz nedēļas nogali nenopirku smēķus. Attiecīgi 5dienā pielēju aci, un kārtīgi nopīpājos (sanāca netīšām, bet nostrādāja), līdz ar ko 6dien vismaz līdz pusdienlaikam bij tik sūdīgi, ka smēķēt i negribējās. Nu un pēc tam vienkārši nebija ko smēķēt, jo 5dien izvilku visas uz jaunas nebiju nopircis.
Iztiku bez lomkām. Grūtāk bija nenopirkt. Ja nav ko smēķēt tad var iztikt. Galvenais bija NENOPIRKT.

Tad uz gadu atsāku, jo sencis nomira (uz to skrobi appīpājos). 1 gadu papīpāju, bet tad atmetu vienkārši nepīpā un viss.

Tagad attiecīgi nu jau 2 gadus nevelku un pēc būtības jūtu, ka varētu uzpīpāt un tik pat viegli arī pārtraukt.

Kopsavilkums. Atmest nav grūti, galvenais jābūt pašam par to pārliecinātam. Grūtāk ir neuzsākt pēc dienas atkal(tāpēc galvenais ir NENOPIRKT).

Lūk, tā reakcija no cigaretes līdz cigaretei arī ir tās slavenās lomkas. Kad nepīpē, tad lomkas arī pāriet. Bet. Tāpat kā ar alkoholu - vienreiz smēķētājs ir vienmēr smēķētājs, un atmest nevar nekad. Var tikai nepīpēt. Un atkarība vienmēr gaida, kad tu, cilvēks, būsi sevi pārliecinājis, ka vienu jau var. Pārbaudīts.

mjā. šo es ņemšu vērā.

Pīpēju 15 gadus, atmetu ar zālēm, konkrēti "Champix".

nopīpēju 12 gadus, pēdējos pa divarpus paciņām diennaktī. pārstāju 2006. gadā - ar Karra grāmatu (lasīju gan krieviski). vispār bez lomkām.
pirms tam ar visādiem citādiem paņēmieniem mēģināju tikt vaļā, bet nesekmīgi.

smēķēšanas stāžs 46 gadi - ir tādas tabļetkas TABEX, man par brīnumu atmetās bez lomkām..:))

Ar Karra grāmatu. Ar nelielu modifikāciju: Karrs grāmatas beigās aicina uz rituālu "pēdējo", pirms tam solot, ka grāmatu izlasījis, cilvēks būšot nesmēķētājs; nu un tad man grāmatas beigās radās loģisks jautājums: "Kādēļ man kā (jaunizceptam) nesmēķētājam vispār būtu jāpīpē kaut kāda cigarete - pēdējā vai nepēdējā?". Lomku nebija, pastiprināts sagurums, miegainums kādas pāris dienas - katrā ziņā "lomkas" daudz vieglāk pārciešamas kā visparastākā saaukstēšanās. Ja sev neiegalvo pretējo, protams - ka nu tik būs šausmīgā rāpošana pa sienām un kas tik vēl ne.

Smēķētāja stāžs 15+ gadi.

Es angliski lasīju, netā atradu.

Man bija ļoti interesanti saprast, ka šīs reakcijas ir daļēji dēļ zema cukura līmeņa asinīs, un, teiksim, ābols, palīdz tāpat. Tikai smēķēšana uzhako cukura līmeni regulējošo mehānismu, un uzsmēķējot atbrīvojas cukuri organisma izmantošanai. Tāpēc kad smēķēju, varēju ēst vienreiz dienā. Tagad nē, citādi nogurums un kašķīgums klāt, kaut vai nedaudz, bet ir jāuzēd, kas, protams, daudz veselīgāk cauruncaur.

Nujā, jāskatās, ko ēd. Es neuzbarojos, jo paralēli sāku regulāri vingrot, un lēnām mācījos par to, kā ķermenis strādā, ar ko to barot, utjp.

Nevajag aizvietot vienu atkarību ar citu. Nezinu, varbūt citas atkarības ir ķīmiski smagas atkarības, bet nikotīna atkarība noteikti tāda nav. Nekā tur nav tajā nikotīnā. Karrs to arī smuki aprāda. Visi plāksteri, atmešanas grafiki, aizvietošanas, sevis apbalvošanas par varonīgo nepīpēšanu, aplikācijas, palīdzības un atbalsta dienesti - tas viss ir viens liels ziepjburbulis.

Pie atmešanas visiem jau bailes no lomkām, no tā, ka tas ir necilvēcīgi grūti, ka vajag baigo gribasspēku. Karrs aprāda, ka nekādu gribasspēku vispār nevajag, nekādu koncentrēšanos, mocīšanos. Tās mokas ir izdomātas, viņām nav nekāda fizioloģiska pamata.

Es gan apresnēju pēc atmešanas, bet ne tāpēc, ka ēstu vairāk - vienkārši vielmaiņa normalizējās.

atmetu uzreiz, vairākas reizes. uz gadiem. lietoju gribasspēku. tad atkal atsāku, arī brīvprātīgi, jo bija problēmas ar uzēšanos. visgrūtākās ir pirmās 5 dienas, bet vistrakākās ir pirmās 5 naktis, jo nav iespējams normāli aizmigt, tāpēc labāk uz to periodu apgādāties ar miegazālēm. es gan iztiku bez tām, bet viegli nebija.

arī atmetu ar karru. kādā 2. vai 3. dienā bija nu dddrrrausmīgākā niknuma lēkme. spēcīgākā, kas man mūžā bija. tieši gāju pa ielu, sākumā raudāju, tad skaļi rēcu un spēru mājām. ar karru galvenais likās lasot nedomāt "es jau zinu ko tu te dari", bet tupa sekot visam, ko viņš saka, domāt to, ko iesaka utt utt. tad palīdz. sanāca atdalīt prātā smēķētvēlmi no sevis un dūms kļuva neeereāli pretīgs. un paveicās, ka negribējās vairāk pīpēt iedzerot vai pie kafijas.
vīram atmešana gāja grūtāk. arī ar karru, bet sanāca tik otrajā piegājienā. viņam gan lomkās baaigi mainījās uzvedība, šausmīgi lēkāja garastāvoklis, tīri vai maniakāla uzvešanās, bija grūti gan pašam, gan man. otrajā reizē kkā ņēma to nopietnāk un gandrīz sanāca. joprojām kkur reizi nedēļā uzpīpē, bet ikdienā ne. sanāk, ka viņš tika galā ar fizisko atkarību, bet ne ar psiholoģisko.

Laikam es vienīgā, kas par Karra grāmatu (latviski) neko labu nevar pateikt. Mani tā grāmata tikai sakaitināja un pilnīgi nekādu citu iespaidu neatstāja, likās pilnīgi tukša diršana ar izteikti acīs krītošiem teksta paterniem un neveiklu, "nenoslīpētu", pat neslēptu zombēšanu.

Šobrīd nepīpēju, bet ik dienas sapņoju par cigareti un nevaru sagaidīt laiku, kad varēšu pievilkt pilnu plaušu. Pārstāju ar "gribasspēka" palīdzību, pakāpeniski, bet diezgan radikāli - sākumā samazināju daudzumu divreiz, tad palika 3 cigaretes dienā, tad divas, tad viena, tad neviena/viena, līdz neviena ilgstoši.

smēķēju kādus gadus 20 - 10 gadus tīrā

atmetu ar kasti šņabja

alkoholismu var ārstēt tikai ar sievietēm - izvēlies ko vēlies ;)

Parasti es to darīju vienā veidā - izmetu visus cigarešu un šķiltavu krājumus.

Atmetu ar ļoti smagām lomkām. Pašas trakākās, cik atceros, bija pirmās 3 nedēļas, Bet reāli vilka vislaik pipēt gadus divus, katru dienu par mazu, mazu knipucīti mazāk. Metu nost uzreiz, lietoju košļenes. Tās palīdz, jo no tām paliek viegli slikti un var atmest ne tikai smēķēšanu, bet arī ēšanu un dzeršanu, jo viss ir negaršīgs.